"Manas attiecības sākās pirms trim gadiem. Vispirms ar rotaļīgu atbalstu, iedrošinājumu un pēc tam jau tas viss pārvērtās par kaut ko nopietnu. Es zināju, ka viņš sodīts ne vienu un ne divas reizes. Cerēju, ka atbrīvosies un viss nokārtosies. Viss būs kā jau visiem," stāsta Aija.
Tolaik ar savu mīļoto viņa kontaktējās piecus mēnešus, tikās ar viņu cietumā, nesa paciņas. Kad Aijai nebija darba, viņas draugs deva naudu. Abu attiecības uz laiku pārtrūka, kad Aija aizbrauca peļņā uz Angliju, bet, atgriežoties, abi atkal sāka tikties un dzīvoja kopā, līdz vīrieti no jauna iesēdināja un viņai atkal nācās doties uz tikšanām Centrālcietumā.
Izģērbj kailus un liek pieliekties
Apskates procedūru, kuru Rīgas centrālcietumā obligāti jāiziet visiem apmeklētājiem, tostarp daudzajām sievietēm gados, Aija sauc par pazemojošu.
"Mēs ejam pie savām māsām, brāļiem, vīriem, tēviem. Stāvam uz ielas rindā pa desmit cilvēkiem un gaidām, kad ielaidīs. Izsauc, vadoties no pases, kuru jānodod iepriekš. Mantas jānodod skapīšos, jāiziet cauri arkai, pēc tam mūs ved uz pārbaudes istabu," stāsta Aija.
"Tur mūs izģērbj kailus, lūdz pieliekties, pārbauda ģenitālijas. Nav nekādu atlaižu, vienalga, kāds ir cilvēka vecums vai izskats. Tu stāvi uz netīra paklāja plikām kājām, bet tikmēr bojā tavus apavus, izrauj iekšzoli, saplēš virsjaku. Domā, ka visas mēs, sievas, mammas, māsas, nesam narkotikas un telefonus. Vīrieši, kurus pārbauda ilgāk, vispār no pārbaužu telpas iznāk šokēti. Es personīgi uzskatu, ka šīs pārbaudes ir cilvēka cieņu pazemojošas," pauž Aija.
Meitene atklāj, ka aizdomīgos apmeklētājus ved uz ekspertīzi Gogoļa ielā, kur cilvēku bez drēbēm notur apmēram četras stundas. Šajā laikā nedrīkst nevienam zvanīt un atņem personīgās mantas. Saskaņā ar Aijas teikto, pārbaudāmos arī biedē ar ieslodzīšanu uz divām diennaktīm kamerā. Kad ekspertīze Gogoļa ielā paveikta, ved uz Sarkandaugavu un liek pie atvērtām durvīm iztukšot urīnpūsli analīzēm.
"Man tā ir bijis trīs reizes, neko aizliegtu neatrada, bet pēdējā reize bija pati šausmīgākā. Vērsīšos tiesā. Pazemoja, nolaupīja manu personīgo laiku, nozaga tikšanos ar mīļoto cilvēku. Tajā dienā mani pie viņa nelaida, bet aizsūtīja uz ekspertīzi, tikmēr viņu aizveda uz zonu Daugavpilī. Es viņu neesmu redzējusi jau vairākus mēnešus," apbēdināta un dusmīga ir Aija.
Meitene pauž pārliecību, ka arī pret cietumniekiem izturas necilvēcīgi un baro ar nekvalitatīvu pārtiku. "Man ir sāpīgi skatīties, kā šie cilvēki izskatās tikšanās reizēs. Ar pelēkām sejām un izspiestām ribām. Katru dienu viņus baro praktiski ar atkritumiem, kurus nevar ieēst. Tikmēr darbinieki sev pasūta zupas ar piegādi. Kāpēc tad paši neēd cietumā pasniegto ēdienu?" vaicā Aija.
Mobilie telefoni, narkotikas un valūta
Saskaņā ar 22. punktu likumā "Par ieslodzījuma vietu pārvaldi", amatpersonai, kura pilda savus pienākumus, ir tiesības kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos, veikt personas, vietas, lietu un apģērba pārbaudi, tāpat arī atņemt objektus un vielas, kuras ienest aizliegts, lietot, izmantot un glabāt cietumā, skaidro Ieslodzījuma vietu pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Makārova.
Veicot pārbaudi cietuma darbiniekam ir tiesības ne tikai pārmeklēt apmeklētāju, bet arī izmantot tehniskos līdzekļus. "Pašreizējā mirklī cietumos tiek izmantoti rokas metāla detektori, specializētas arkas, arī rentgens lietu apskatei," stāsta Makārova.
Pārbaude notiek speciāli aprīkotās telpās, lai saglabātu privātumu. Gadījumā, ja rodas aizdomas, piemēram, par to, ka apmeklētājs cietumā cenšas ienest narkotikas, viņam var lūgt izģērbties. Paši izplatītākie veidi, kā ienest aizliegtas lietas ir, paslēpjot tās apģērbā vai savā ķermenī. Visbiežāk cietumā cenšas ienest mobilos telefonus, sim kartes, modemus, valūtu, narkotiskās un psihotropās vielas, atklāj Makarova.
2015. gadā par nelikumīgu kontaktēšanos ar ieslodzītajiem Rīgas centrālcietumā tika aizturēts 91 cilvēks. No nelegālas aprites cietumā 2015. gadā izņemti:
2607,671 grami narkotisko un psihotropo vielu;
5 264 tablešu, kas satur narkotiskas un psihotropas vielas;
2936,53 litru alkoholisku dzērienu un to surogātu;
2845 mobilo telefonu, 1354 mobil telefonu detaļu, 2275 sim karšu;
243 medicīnas šļirču un 184 adatu;
1939 priekšmetu griešanai un duršanai.
Rīgas Centrālcietuma ēdienkarte
Ieslodzījuma vietu pārvaldē arī klāsta, ka par gatavu ēdienu piegādi cietumā līgumi ne ar vienu uzņēmumu nav slēgti. Ieslodzītie ēdienu gatavo paši profesionāla pavāra uzraudzībā. Produktu daudzums ir atrunāts ministru kabineta noteikumos, Latvijas cietumos tos piegādā vairāki uzņēmumi, ar kuriem centralizētā konkursā noslēgti līgumi.
Ēdienkarte visos Latvijas cietumos ir vienāda, izņēmums ir tikai nepilngadīgie, slimie, un tie, kuri neēd gaļu un zivis, skaidro Makārova. Ēdienkarte tiek sastādīta vienam mēnesim, un tās sastādīšanas laikā ņem vērā arī sezonalitāti, piemēram, vasarā vairāk iekļauj augļus.
Piemēram, 2. decembrī, visos Latvijas cietumos, tostarp Rīgas centrālcietumā bija šāda ēdienkarte. Brokastīs kukurūzas biezputra, baltmaize, tēja ar cukuru. Pusdienās zirņu zupa, sautējums ar vistu, vārīti kartupeļi, maize. Vakariņās vārīti mieži, sautēta zivs un maize.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
