Lasītāja: Karaļa runu sadzirdēs pēc kara  (6)

Āzijas un Amerikas kontinentu valstis ANO Asamblejā pievērsa īpašu uzmanību gaisa piesārņojumam un klimata pārmaiņām, lielākā daļa Āfrikas valstu līderu runāja par cilvēktiesībām savā kontinentā, bet Ziemeļāfrikas, Eiropas un Tuvo Austrumu valstu līderi aktualizēja dažāda rakstura konfliktus Tuvajos Austrumos un to neizbēgamās sekas – bēgļu krīzi. Par ko bija Latvijas prezidenta runa, es neatreferēšu, jo savas valsts prezidents ir jāciena. Tātad – uzmanības centrā – konflikts Tuvajos Austrumos, un bēgļi.

Vēl 1993. gadā Jēlas universitātes absolvents Semjuels Hantingtons izpelnījās gan slavu, gan kritiku ar savu rakstu pazīstamajā žurnālā "Foreign Affairs", bet vēl pēc trim gadiem sarakstīja grāmatu ar nosaukumu "Civilizāciju sadursmes". Grāmatas galvenā doma ir tāda, ka konfliktu pamatā visā pasaulē ir civilizāciju atšķirības, pārmaiņas un sadursmes. Hantingtons vēl deviņdesmito gadu vidū rakstīja par to, ka Rietumeiropas ietekme samazinās, bet Āzija izvērsa savu varu; islāma demogrāfija eksplodē ar destabilizējošām sekām islāma valstīs un to apkārtnē. Hantingtons atzīmēja, ka Rietumu uzskati konfliktē ar citām civilizācijām, visnopietnāk ar islāmu un Ķīnu, savukārt miers pasaulē būs atkarīgs no tā, vai civilizācijas spēs atzīt viena otru un pasaules līderi piekritīs sadarboties, attīstot multicivilizāciju.

Šī gada sākumā, tepat Latvijā, parādījās līdzīgs skatu punkts, taču ar citu noti un arī ierosinājumu. "[..] Par kopīgajām vērtībām ir parūpējušies mūsu senči vēl Vecās Derības laikos. Aizraujoties ar kristietības un islāma pretnostatījumu, mēs nepiedodami reti atceramies to, ka kopā ar jūdaismu šīs ticības veido "Ābrama trīs reliģijas". Visas trīs godina šo Dieva izredzēto Vecās Derības patriarhu kā savu senci un visas trīs apzinās sevi cēlušās no viņa telts Kānaānas zemē. Kāpēc tas nevarētu kļūt par jūdaiskās, kristīgās un islāmiskās Lielās Eiropas pamatu, kurā līdztekus ES ietilpst arī Vidusjūras Āfrikas krasti (tā dēvētās Magribas valstis) un Tuvie Austrumi. Varbūt tad ES, kura tagad piedzīvo ne tos labākos laikus, iegūs vilinošus mērķus un jaunu elpu?" rakstīja Jānis Urbanovičs.

Taču aicinājumi meklēt kopīgu valodu un risinājumus nevainagojās ar panākumiem un civilizāciju sadursmes visi redz, taču neuzskata par savu pienākumu problēmu risināt.

ANO sesiju par platformu nedaudz izmisīgajam palīdzības saucienam izmantoja arī Jordānijas karalis Abdulla II. Kāpēc nedaudz izmisīgajam? Tādēļ, ka pārējās Tuvo Austrumu valstis pārstāvēja ārlietu ministri, bet Jordāniju – pats karalis, turklāt tonis un fakti drīzāk izklausījās pēc lūguma, nevis kāda uzstādījuma.

"Es šeit pārstāvu Jordāniju kā dievbijīgs, Dievu mīlošs cilvēks. Es esmu šeit, kā tēvs, kurš vēlas, lai viņa bērni, tāpat kā jūsējie, dzīvotu līdzjūtīgākā un mierīgākā pasaulē," iesāka runu Abdulla II.

Karalis savā runā atzīmēja apdraudējumu, ko rada islāmistu grupējumi, taču piebilda, ka visa islāma ticība, kura vieno 1,7 miljardus cilvēku, nav pielīdzināma grupējumiem, kuri ir kā piliens jūrā, tādēļ viņš aicina visu pasauli apvienoties un sadarboties, pieņemt viens otru un kopīgi cīnīties pret ekstrēmistiem.

Karalis Abdulla II nekautrējās saukt lietas un notikumus to īstajos vārdos – kamēr daudzi politiķi karu sauc par konfliktu, Jordānijas Karalis esošo ģeopolitisko situāciju sauc par Trešo Pasaules karu. Viņa augstība norādīja, ka tikai ar dievbijību, cieņu vienam pret otru, ar iecietību un dialogu visa sabiedrība var atrisināt samilzušo problēmu, turklāt, balstoties minētajos priekšnosacījumos, piedāvāja septiņus soļus miera panākšanai.

Nobeigumā Karalis atzīmēja, ka Jordānija jau uzņēmusies Sīrijas kara sekas, uzņemot bēgļus savā zemē. Šobrīd Sīrijas bēgļi vien veido 20% Jordānijas iedzīvotāju skaita.

Rezumējot, var teikt, ka Jordānijas Karalis diplomātiski devis mājienu, ka Jordāna un Libāna, kuras uzņem miljoniem bēgļu, ilgi to vairs nevarēs "pavilkt", un arī pārējām valstīm ir jāuzņemas šis humanitārās katastrofas slogs, kas ir neizbēgami. Eiropa mazos apjomos to šobrīd dara, taču kas tiek darīts miera panākšanai? Uzskatīsim, ka brīdinājums ir izteikts. Ļoti žēl, ja to sadzirdēs tikai pēc kara.