Mēs daudz ceļojam tepat Latvijā un arī ārpus. Parasti ar auto. Gadā nobraucu kopumā vairāk nekā 50 000 km. Tāpēc, iespējams, arī man, ir radusies ilūzija, ka jebkurā avārijās situācijā spēšu adekvāti rīkoties. Bet, vienmēr, kad man ienāk prātā šāda doma – tomēr cenšos sev pateikt to, ka nē, nē – tā nav. Pierādījums – pēdējā gada laikā divas reizes ir gadījies notriekt stirnu. Jā – un reizes piecas izvairīties no sadursmes ar dzīvnieku.
Bet – kas mani šogad ir pārsteidzis visvairāk!? Autovadītāji, kuri, kā man liekas, ir ar slepkavnieciskām tieksmēm – proti, pārvietojas gar skolām, bērnudārziem, nevis kā paredzēts uz 30 km/h – bet – vismaz 50, 60 un pat vairāk!
Protams – neesmu nekāds staigājošs sertificēts fotoradars, bet neesmu arī tik liels profāns, lai nevarētu atšķirt 30 un 50 km/h ātrumu.
Protams – tāpat nevaru apgalvot, ka arī es braucu korekti uz šiem 30 km/h – bet tomēr – līdz kādiem 35-40 km/h es sabremzējos, kad redzu, ka ir izvietota ātruma ierobežuma zīme pie izglītības iestādes. Otrkārt, reizēs, kad braucu gar izglītības iestādi un esmu piebremzējis, bieži dzirdu pīpināšānu aizmugurē.
Jā – es arī parasti steidzos, mēdzu palidot uz šosejām, bet ir arī kaut kāda saprāta balss. Zinu, ka būs entākie komentāri ar tekstiem – "es braukt māku, vakaros trenējos lielveikalā stāvlaukumos", "man ir pārlietas F1 braucēja asinis, točna apstāšos", utt...
Tomēr – autovadītāj – vai esi gatavs uzņemties atbildību par traumētu vai nogalinātu bērnu? Vai esi ar mieru sadzīvot ar skatu, ka zem Tava auto riteņiem tiek parauts bērns, vai šis bērns ielido Tavā vējstiklā?!
Jā – arī mums – vecākiem – ir jāseko līdzi bērniem, viņiem jāskaidro, ka satiksmē jābūt piesardzīgiem. Šeit darbs būtu arī izglītības iestādēm, sadarbība ar Valsts policiju, jāizdomā kādi interaktīvi veidi, kā bērniem iemācīt ceļu satiksmes noteiktumus un to, lai viņi šos noteikumus ievēro. Arī bērni un vecāki nav bez vainas, bet – tomēr – sāksim ar to, vai esam saviem bērniem iemācījuši ceļu satiksmes noteikumus!? Frāze - "mans bērns neskrien uz ceļa" - tomēr neskaitās...
Nu nav pie visām izglītības iestādēm ātruma vaļņi vai pat elementāras gājēju pārejas. Nu atzīstiet, ka paši arī pa reizei mēdzat pāriet ielu pie sarkanās gaismas vai vietā, kur nav gājēju pārēja. Atzīstiet, ka Jūs negribētu, lai Jums ir jāapbērē savs bērns, jo kādam ir bijis slinkums nedaudz piebremzēt.... Un vai Jūs esat ar mieru ieskatīties acīs kādai mammai vai tētim, kura bērnu Jūs esat notriecis?
Nevēlos nevienu pamācīt – bet – VP Satiksmes uzraudzības birojam ir lieliska iespēja izpildīt visas normas nestāvot uz šosejām – vienkārši pāris rītus padežūrējiet pie izglītības iestādēm. Varu garantēt, ka nespēsiet rakstīt protokolus. Un, ja kāds arī atzīmēs ekipāžu "Waze", tas būs tikai apsveicami, jo nākošie skrējēji vismaz nobīsies no soda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
