Londonā arvien retāk var atrast pakalpojumus ar dzīva cilvēka klātbūtni. Metro, lielveikali un bankas naski pāriet uz pakašapkalpošanās sistēmu. Interneta banka ir ērta, bet man sāk pietrūkt vietējās "small talk" ar bankas menedžeri un kasieri, kuriem varēju pažēloties par sliktajiem laika apstākļiem Lielbritānijā, apmainīties ar viedokļiem par Skotijas neatkarību un nemitīgajiem kariem. Ar robotu vai datoru pagaidām aprunāties nav iespējams. Pagaidām. Kaut gan ikdienā var izspļaut indi uz automātisko telefonu sistēmu, robots pat neapvainojas. Pretēji ir situācijā ar Āzijas valstu operātoriem, kad lūdzu tiem runāt angliski, jo viņu akcents ir stipri atšķirīgs no manējā.
Varbūt, ka drīz cilvēki tāpat kā zirgi, būs pieejami tikai karaliskajā ģimenē vai izmantoti izklaidei. Iespējams, ka lielākā daļa cilvēku izmirs, karojot un lietojot modificētu barību. Manā profesijā tulkošanas programmas ar katru dienu strauji progresē. Tulkiem jābūt inženiera iemaņām, lai spētu ātri apgūt rakstisko tulkojumu tehnoloģiju. Tomēr pagaidām cilvēks nav pārspēts. AK (Apvienotā Karaliste) konfidencionalitātes saglabāšanas nolūkiem, šodien vēl ir vajadzīgi tādi pakalpojumi kā ar roku rakstītie tulkojumi. Bet cik ilgi tas vēl būs vajadzīgs? Vai tāds luksuss un jēdziens kā privātā dzīve vēl pastāvēs?
Kas notiktu, ja šodien pēkšņi pazustu nauda kā norēķinu sistēma? Ja visu varētu veikt tikai ar bartera apmaiņu? Varbūt tad politiķi sāktu domāt ne tikai par savas ģimenes labklājību, bet arī par citiem? Varbūt politiķi kļūtu lieki, jo melus un nacionālā naida un kara propagandēšanu nevarētu tik viegli iemainīt pret maizes kukulīti vai āboliem. Tiem, kas iekārtojuši savus mazdārziņus droši vien būtu vieglāk izdzīvot nekā tiem, kuri visu mūžu ir vergojuši sistēmas uzturēšanai par grašiem un mitinājušies pilsētās nožēlojamās pagaidu jaunbūvēs vai komunaļņikos. Varbūt tad kāds no elitārajiem naudas rausējiem beidzot apdomātos un sāktu saudzēt zemi, ūdeni un gaisu. Varbūt izbeigtu piesārņot gaisu un laukus (arī savējos) ar militārās aviācijas izplūdes gāzēm (3). Varbūt, ka sāktu atmosties, domāt par patiesajām vērtībām, un inteliģence popularizētu visas planētas eko apziņu un mīlestību vienam pret otru, neatkarīgi no rases vai nacionalitātes piederības, maka biezuma vai politiskiem uzskatiem? Utopija, bet uz mirkli iedomājieties – ja pazustu nauda!
Iespējams, ka tomēr briti piekopj vispareizāko multikuturālo un antirasisko nostāju, uzskatot tādus vārdus kā "niger" un "paki" par sodāmiem pārkāpumiem. Lielbritānijā visi ir "British", neatkarīgi no rases vai reliģijas. Esmu vienmēr bijusi savas zemes un dzimtenes patriote. Padomju laikos, kad man bija tā priviliģētā iespēja izceļot uz ārzemēm, pārstāvot Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku, uz robežas, izpildot izbraukšanas anketu, lepni rakstīju nacionālitātes ailītē: "Latvian". Krievijas robežsargi katru reizi to nosvītroja un pārlaboja uz "Soviet". Esmu uzaugusi ar lielu lepnuma un pārākuma apziņu par savu tautību, kas man pat ierakstīta Latvijas pasē. Joprojām uzskatu, ka tā ir visskaistākā valsts, tauta un zeme pasaulē. Pati gan esmu leišu, čangaļu, žīdu un friču sajaukms, kura dzimusi Rīgā. Labprātāk gan redzētu savā pasē ierakstu – Nacionalitāte: Pasaules pilsone, vai idēlā variantā varētu dzīvot un pārvietoties bez jebkādiem dokumentiem, kā to darīja mūsu seņči.
Tagad apzinos to, ka uzaugot pundurvalstiņā Latvijā, nemanot cilvēkā izveidojas nacisms, kaut gan PSRS lozungos un saukļos ikdienā tika sakandināts par tautu brālību un vienlīdzību. "Melnie" mūsu acīs bija ne tikai nēģeri, bet visi kaukāzieši ar nedaudz tumšākiem matiem un ādu kā mums, ziemeļeiropiešiem. Visi krievi tika uzskatīti par utainiem okupantiem, neskatoties uz to, ka no viņiem daudzi tāpat kā latvieši un citas tautības bija represēti un uz Latviju vai Sibīriju tika izsūtīti pret savu gribu. Neskatoties uz to, miljoniem krievu dzīvību tika atdotas 2. Pasaules karā, lai sakautu fašismu. Fašistu sagrauto Rīgu atjaunoja tie paši vatņiki krievi. Klausījos aizliegtās ārzemju radioprogrammas, pilnā balsī dziedāju latviešu emigrantu aizliegtās dziesmas kā "sitīsim tos utainos arvien…"
Krievi šodien ir kā bubulis un lamu vārds. Rusofobija ir pārņēmusi ne tikai manu tautu, bet pat viņu slāvu brāļus – ukraiņus. Tajā pat laikā krievi ir pārsvarā tie, kas pacēluši Londonas īpašumu vērtību līdz astronomiskām summām. Nemīlētajiem un nīstajiem krieviem, it īpaši "moskaļiem", par lielu naudu izsniedz pavalstniecību gan LV, gan AK. Visā pasaulē tiek uzskatīts, ka elitārie krievu bērni ir tie, kas mācās vislabākajās ārzemju privātskolās un ir atvēruši visdārgākos veikalus. Šobrīd krievus ļoti neieredz Latvijā, it īpaši ārzemju latvieši. Šis naids ir radies no uz Sibīriju izsūtīto tuvinieku traģiskajiem stāstiem. Daudzi, nesaprotot krievu valodu un kultūru , to noliedz.
Latviešiem nevar pārmest naidu un bailes no krieviem, bet tām nav jābūt bailēm nevis no kultūras un valodas, bet no padomju sistēmas despotiskajiem politiķiem, tādiem kā Staļins.
Tomēr visur pasaulē - veikalos, tirgos, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos ir nepiecašams tulkot krieviski , jo krieviem ir ne tikai nauda, bet arī devīga dvēsele. Varbūt izlasot Tolstoja "Karš un miers"(5) vai "Anna Kareņina" (6), mēs varēsim sākt izprast viņu attieksmi pret karu, cilvēcību un dzimteni, kas tiem ir gadsimtiem iezīsta ar mātes pienu.
Iesaku rusofobiem aizbraukt uz Sanktpēterburgu (bij. Ļeņingrada), kur krievi pārcieta Ļeņingradas blokādi (4).Tad naudai nebija varas, to varēja izmantot, labākajā gadījumā -- uguns iekuram; sliktākajā – dibena noslaucīšanai. PSRS laikos labsirdīgākus un viesmīlīgākus cilvēkus par ļeņigradiešiem man nekad nav nācies satapt savā mūžā. Bērnībā un jaunībā bieži braucu uz "Ermitāžu" un izbaudīju baltās naktis pie Ņevas krastiem, vai vienkārši vizinājos ar metro, apjūsmojot krāšņās, marmoros tītās metro stacijas, kur zeltainās skulptūras un kolonnas, izgaismotas ar kristāla lustrām, un pasažieri, izpalīdzīgi, laipni pat steigā. Pārsvarā Ļeņingradiešus, tāpat kā maskaviešus un londoniešus, varēja redzēt ar grāmatām vai žurnāliem rokās. Es iemīlēju krievu mentalitāti, valodu un mākslu. Tagad, pēc 20 gadiem, kad viss ir mainījies un krievu tauta arī ir izklīdusi pa visu pasauli, man nav vairs tik vienkārši aizbraukt uz Krieviju. Tomēr šodien vairs neesmu pārliecināta par savu drošību tur.
Medaļai kā vienmēr ir divas puses. Protams, salīdzinot ar lielpilsētām, Krievijas lauki joprojām daudzviet ir nolaisti. Redzēju iedzimtos krievus Krievijā, bet, dzīvojot Rīgā, man vienmēr bija dusmas par apkārtējo Latvijas krievu primitīvismu. Kā lai viņi tādi nebūtu, ja viņus sauca par okupantiem latvieši, kas ar savām rokām izpildīja nāves sodus pēc vācu nacistu pavēles. Krievi sauca mūs par fašistiem, mēs viņus par okupantiem. Krievu agresija izpaudās staigājot baros, kaujoties, piemēslojot apkārtni un iznīcinot arhitektūru. Protams, ka ne jau visi bija neaudzināti mežoņi.
Vai mīlestība, miers, saticība un daba nav tas pēc kā mēs, visi cilvēki, tiecamies? Vai tiešām pār mūsu planētu sāks valdīt naudaskāre un roboti? Kad mēs beidzot pārstāsim rakņāties sagrozītajos vēstures faktos, prioratizēt vai noniecināt nācijas, dalīt teritorijas un, ļaujoties informācijas kara propagandai, pārvērst sevi par iekodētiem bio robotiem kā Džordža Orvela 1984 (7)? Varbūt, ka mums beidzot jāiemācās mīlēt savu skaisto planētu un radīt daiļo sev visapkārt, izpaužot to caur mākslas darbiem, pārvēršot dzīvi par paradīzi uz zemes virsas.
http://www.diena.lv/latvija/zinas/laika-kad-izskiras-citadeles-cena-politiki-un-pirceji-kopigi-izklaidejusies-14070481i
http://www.wsws.org/en/articles/2014/01/18/lul-j18-j18.html
http://www.am.gov.lv/lv/Jaunumi/zinas/2004/marts/29-3/
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/143196/krievija-piemin-leningradas-blokades-parrausanas-70gadadienu-video
http://gramataselektroniski.blog.com/2013/08/30/kars-un-miers-levs-tolstojs/
http://www.goodreads.com/book/show/15823480-anna-karenina
http://www.nta.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=346%3A1984-dords-orvels&lang=lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
