Mārtiņš klāsta, ka valodas sargi viņam pirms laika piemērojuši sodu par uz briļļu ietvara kājiņas uzlīmētā uzraksta "handmade" neiztulkošanu latviski. Vienlaikus uzņēmējs ir pārsteigts, ka veikalā var nopirkt cepumus ar slāvisku uzrakstu "Karovka". Tāpēc viņš aicina Valsts valodas centru steidzami iesaistīties, lai novērstu šo cepumu nonākšanu pie latviešu patērētājiem.
Zīmīgi, ka Mārtiņa līdzīgu ierakstu sociālajā tīklā pārpublicējis arī par Krievijas propagandas mediju uzskatītais "Sputniknews.com". Portāls uzņēmēja stāstu gan pavērsis pavisam citā virzienā, kā uzņēmēja uzbrukumu cepumiem.
Tikmēr Valsts Valodas centrā portālam "Delfi" skaidro, ka, vērtējot publiskajā telpā redzamo uzrakstu un nosaukumu nepieciešamību tulkot latviski, valodas inspektori vadās pēc patērētāju interesēm.
"Kā pircējam man ir svarīgi zināt, ka "Snickers" ir šokolāde vai ka "Podziņa" ir veļas mazgātava. Pats nosaukums tādējādi nav būtisks, svarīgi ir zināt, ka "Sabiles maize" ir maize," portālam "Delfi" skaidro Valsts valodas centra kontroles departamenta vadītāja Ingrīda Bērziņa, piebilstot, ka vārds "Gotiņa" ir tikai nosaukums, kurš tiklab varētu būt arī citāds.
Lielākoties preču zīmes ir atsevišķi vārdi, burtu savirknējumi vai grafiski attēli "Marlboro", "Sprite". "Šādus nosaukumus ne vien nevar, bet arī nevajag tulkot, jo tajos nav vēstījuma par sniegtā pakalpojuma veidu un piedāvātās preces īpašībām, kas likuma izpratnē skartu sabiedriskās intreses," pauž Bērziņa.
Tomēr zīmols vai preču zīme ne vienmēr ir pasargāta no tulkošanas pienākuma, uzmanību vērš Valsts Valodas centrā. Piemēram, ja uz kādas ēkas būtu izkārtne "shopping centre "Red moon"", tad uzraksta pirmā daļa "shopping centre" skartu patērētāju intereses un būtu obligāti jātulko latviski – iepirkšanās centrs vai veikals. "Patērētājam no uzraksta ir jāsaprot, ka konkrētajā ēkā var iepirkties, nevis, ka tur ir zobārstniecības pakalpojumi," paskaidro Bērziņa.
Savukārt otro teksta daļu "Red moon" tulkot nav obligāti nepieciešams, kaut arī to ir iespējams izdarīt. Nosaukums nesniedz būtisku informāciju par konkrētajā ēkā pieejamajiem pakalpojumiem, teic Bērziņa.
VVC arī aicina komersantus un patērētājus ar jautājumiem par tulkošanas prasībām nebaidīties vērsties pie valodas sargiem, kuri ir īpaši apmācīti izvērtēt katru gadījumu no likuma skatpunkta. Valsts valodas centra pārstāve Ingrīda Bērziņa arī vērš uzmanību, ka Mārtiņa Kossoviča apgalvojums par soda piemērošanu neiztulkota uzraksta "handmade" uz briļļu ietvara dēļ, ir meli. Valodas sargi uzņēmēju nav sodījuši, jo noteiktajā laikposmā viņš nepilnības novērsa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
