Dabas aizsardzības pārvaldē apstiprina, ka Vallē nozāģētais koks ir dižtūja. Koka nogāšanas faktu apstiprinājis viens no Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) strādājošajiem darbiniekiem, kurš uz Valli kopā ar Latvijas Petroglifu centra pārstāvjiem bija neoficiāli devies nedēļas nogales pārgājienā. Pašlaik noris Pētermuižas dižās tūjas oficiāla apsekošana un apstākļu skaidrošana.
"Konkrētā tūja īpaša ar to, ka sasniegusi savai sugai neraksturīgi lielus apmērus," pauž DAP pārstāve Elīna Ezeriņa un skaidro, ka par dižkoku tiek uzskatīts ikviens konkrētas sugas koks, kas sasniedzis Ministru kabineta noteikumos minētu garumu vai koka stumbra apkārtmēru. Ja koks atbilst normās minētajiem kritērijiem, tas uzskatāms par aizargājamu. Neatkarīgi no tā, vai pārvaldes inspektori to apsekojuši dabā un vai pie tā izvietojuši īpašo robežzīmi "Ozollapa".
Par koka aizsardzību jāgādā tā īpašniekam.
"Ņemot vērā lielo aizsargājamo koku skaitu un ierobežotos resursus, kā arī to, ka valstī pakāpeniski tiek apzināti visi aizsargājamie koki, ar robežzīmēm prioriāri apzīmē aizsargājamos kokus, kas atrodas pilsētvidē. Tāpar arī citās vietās, kur ir lielāka cilvēku plūsma, aktīvāka saimnieciskā darbība vai cita veida potenciāls aizsargājamā koka apdraudējums," skaidro Ezeriņa.
Dabas sargi skaidros notikušā apstākļus, meklēs vainīgos un par kaitējumu ierosinās administratīvo lietu.
Latvijas Petroglifu biedrība skaidro, ka Latvija ir zaudējusi izcilu dižkoku. Tūjas apkārtmērs nozāģēšanas brīdī sasniedza jau 2,76 metrus. Šīs sugas pārstāvjiem tas ir ievērojams izmērs. Tūjas divu metru apkārtmēru sasniedzot ārkārtīgi reti, pavisam Latvijā šādu koku ir mazāk par desmit.
"Ir iznīcināta otrā dižākā tūja Latvijā un, iespējams, arī Baltijā," raksta Petroglifu centrs. Tūja bijusi apzināta jau kopš 2005. gada un līdz pat 2016. gadam, kad to apsteidza tūja Bēnes apkaimē, bija vislielākā Latvijā.
Latvijas Petroglifu centrs pieļauj, ka koka nozāģēšana notikusi, iespējams, AS "Sadales tīkls" attīrot vecu elektrolīnijas stigu, vai arī to paveicis zemes gabala privātīpašnieks. "Pamestajā Pētermuižas apkārtnē tūja noteikti nekam netraucēja. Nav saprotams, kā zāģētājiem, kas spriežot pēc zāģējumiem, ilgi mocījušies ar dižkoka nogāšanu, nav bijusi sapratne, ka viņi noposta ievērojamu dabas retumu," neizpratnē Latvijas Petroglifu centrs.
Nogāztais dižkoks bijis lieliskā veselības stāvoklī: bez trupes un būtiskiem bojājumiem. Tūja dižojusies ar garu, slaidu vainagu, vēsta Latvijas Petroglifu centrs.
Valles pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Radziņa par tūjas nozāģēšanas faktu nav informēta. Taču Radziņa arī pastāstīja, ka aizvadītajā nedēļā nav saņēmusi ziņas no AS "Sadales tīkls" par elektrolīniju tīrīšanas darbiem. Uzņēmums darbus Vallē veicis rudenī.
Dabas pētnieks un dižkoku aizstāvis Guntis Eniņš portālam "Delfi" Latviju tēlaini raksturo kā dižkoku brīnumvalsti. Mājvietu te raduši vairāk nekā 14 tūkstoši dižkoku, kurus savā datu bāzē uzskaitījusi Eniņa pārstāvētais atklātais sabiedriskais fonds "Dabas retumu krātuve". Eniņš pats personīgi zina ap tūkstoš Latvijas dižkoku. Tomēr Vallē nogāztā tūja nav starp tiem.
"Jāatzīst, ka ne pie katra dižkoka Dabas aizsardzības pārvalde pielikusi norādi. Cerams, ka līdz Latvijas simtgadei zīmes pie izcilajiem kokiem beidzot būs saliktas," cer Eniņš.
AS "Sadales tīkls" portālam "Delfi" sola komentāru par notikušo sniegt ap pulksten 15.00.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
