Kā izcilāko absurda partiju gribu pieminēt „Daugava Latvijai", kuras darboņi jau trin lāpstas , lai raktu ūdensceļu no Rīgas līdz pat Melnajai jūrai. Paldies Dievam, uz 29.aug. šiem racējiem reitings bija 0,32% (Delfi informācija). Tomēr, tas, ka šis reitings ir lielāks par 0, biedē. Ar prasmīgu reklāmu ļaudis var apstulbināt uz urrā.
Politikānismu un īstas politikas neesamību Latvijā apstiprina arī jau ilgus gadus pastāvošā daudzu jo daudzu deputātu un vienkāršo biedru migrēšana pa partijām gan individuāli, gan pat grupās. Piedodiet, bet citādi, kā par politisko prostitūciju, šo parādību nosaukt grūti. Šķēles un Lībanes gadījumā tas gan no ģimenisku „laulību kūleņa" pārauga politiskās „laulībās" un PLL izveidē. Sava veida kuriozs. SC un PCTVL ilggadējo pieredzi kā partijām grupēties, lai nedrumstalotu vēlētāju balsis, šogad apjēdza arī pārējie un nu jau sagrupējušies apvienībās. Politiskā saderība ne vienmēr noteicošā, galvenais- lai tikai palielinās izredzes iekļūt Saeimā. Valdošais uzskats, ka pārsvarā krievvalodīgās partijas ir kreisas, bet pārsvarā latviskās- labējas ir aplams. Šodien definēt partijas labējumu, kreisumu vai centriskumu ir problemātiski, jo, gan īsās 4000 zīmju programmas, gan izvērstās, garās programmas, ja tādas ir un ir pieejamas, tiek rakstītas ne kā vadlīnijas darbībai, bet gan vēlētāju piepulcināšanai pēc Repšes principa: „Kā var nesolīt?".
Pašlaik Saeimā dominē nevis kreisie vai labējie virzieni, bet gan Ventspils, „Mākoņu", Rīgas ostas, Parex u.c. līdzīgi virzieni. Uz to norāda kaut vai nelabi smakojošie Drošības likumu grozījumi, kas bijušajam SAB šefam, tagad ventspilnieku apsargam Kamaldiņam ļautu rakāties un revidēt Lemberga krimināllietas un ne tikai tās, un ne tikai viņam. Tādi, lūk, „mutanti" ir Bresis un Staķe un arī daudzi citi. Labi, ka Vairai pietika prāta un drosmes grozījumus noraidīt un vēl pavicināt Damokla zobenu. Atvadoties no prezidentūras, Vaira no Saeimas gan nesaņēma ne pojeni, toties tauta Turaidas Dainu kalnā uzklāja dūšīgu ziedu paklāju. Zīmīgi, vai nē?
Kaut gan pēc definīcijas (pēc Satversmes) Saeima ir likumdevējs orgāns, man šodienas Saeimu gribas definēt šādi: SAEIMA- Saiets Alkatīgām Ekonomisko Interešu Manipulatīvām Andelēm. Šī definīcija ļauj izskaidrot faktu, ka lielā vienprātībā tika lemts par algu un dažnedažādu piemaksu nesamazināšanu deputātiem tad, kad visiem citiem grieza uz vella paraušanu. Izcilu „baudu" man sagādāja Ščerbatiha aktiermākslas paraugstunda, kad viņš taisnojās un stāstīja TV, cik centīgi braukājis gandrīz pusgadu katru dienu pie vēlētājiem un nav apmeklējis Jēkaba ielas namu gatavojoties Seulas pasaules čempionātam dzelžu cilāšanā. Nabadziņš, tā nobraukāja laiku, degvielu un nogurdināja mēli runādamies ar vēlētājiem, ka arī Seulā diezko neveicās. Alga un visas piemaksas gan pilnā apmērā. Arī kautiņš Rēzeknes krogū kā pīlei ūdens- deputāta imunitāte taču! No Saeimas tribīnes runāties arī nav gribējies- tik grūta dzīve- pat mātei biļete uz Pekinas olimpiskajām spēlēm par paša naudu bija jāpērk. Toties LOK prezidentam Aldonim V. un LR prezidentam Valdim Z. biļetes uz Pekinu noteikti nebija jāpērk par savu naudu. Bet viņi abi izpelnījās manu dusmu un lamu straumi skatoties TV reportāžu no olimpiskā tenisa kortiem. Skatītāju vidū bija abi minētie prezidenti ar pavadoņu varzu. Mūsu Gulbim spēle pirmajā pusē veicās gluži labi, līdz mūsu varenajiem teniss apnika, viņi spēles laikā piecēlās un pameta kortus, psiholoģiski traumējot gan Gulbi, gan mani, gan visus procesa vērotājus klātienē vai TV. Gulbis uzvaru atdeva krievam Davidenko. Valda Z. pieklājības trūkumu vēl varbūt varētu saprast, jo tanī laikā viņš meklēja atbildi uz jautājumu: „Kas es esmu?" Bet LOK prezidenta tiešais amata pienākums taču ir visnotaļ balstīt mūsu sportistus, nevis viņus psiholoģiski traumēt mača laikā ar savu pofigisko attieksmi. Tāpat var tikai brīnīties par to, kā amatā nesatricināmi palika pilsonības un migrācijas dienesta šefs Jēkabsons pēc vairāk kā 100 LR pasu tirgošanas nepilsoņiem, nodarbinātības valsts aģentūras šefiene Paševica pēc fiktīvu personu „nodarbināšanas" skandāla savā kantorī. Vaškeviča „cīņa" ar kontrabandu un korupciju vispār ir burlaku romāna vai anekdošu krājuma vērta. Kādēļ es visu šo stāstu? Tie ir uzskatāmi piemēri, cik droši var šeftēties un darīt nelietības daudzas jo daudzas valsts amatpersonas, bet, līdzko Loskutovs sāka rakāties pa PARTIJU priekšvēlēšanu pārtēriņiem, viņš dabūja pa krāgu un tika nogāzts. Pie tam lielākais Loskutova gāzējs bija arī lielākais pārtērētājs- toreiz TP šefs Kalvītis. Tā, lūk- reizē absurds un realitāte.
Bet- ko darīt- kā izkļūt no šīs absurdās realitātes? Izkļūt bez lieliem satricinājumiem, vai- nedod Dievs- asinīm. Nevienu negribu vienkārši biedēt, bet atcerēsimies, kā rīkojās Ļeņins un Dzeržinskis, lai iegūtu boļševikiem vairākumu Valsts Domē. Eseri, meņševiki un citi oponenti tika arestēti un ar ieroču palīdzību novākti no politiskās skatuves. Skarbi, bet fakts. Arī mūsu Saeimai jau ir bijuši 2 brīdinājumi no tautas puses- lietussargu mītiņš un 13. janvāra grautiņš Doma laukumā. Mums- vēlētājiem ir tiesības un pienākums (jā- tieši pienākums) 2. oktobrī izdarīt pareizo izvēli. Tādu izvēli, lai tautai nebūtu jābrīdina Saeima trešo u.t.t. reizes. Baidos, ka nākošie brīdinājumi no tautas puses var būt daudz nopietnāki, asāki. Arī Godmaņa histēriskie aicinājumi maksimāli bargi sodīt 13. janvāra nekārtību dalībniekus man šķiet galīgi nevietā. Tā jau ir cīņa ar sekām, nevis ar cēloņiem. Arī tautas pacietība nav bezgalīga.
Kategoriski nepiekrītu Ļeņina tēzei, ka valsti var vadīt arī ķēkša. Savu apgalvojumu ilustrēšu ar parupju anekdoti par Padsavienības AP deputātu saprašanas un saprašanās līmeni. Notiek debates pēc Hruščova runas Savienības AP sēdē. Krievu tautības deputāts piebiksta latviešu deputātam un jautā: „Vistupiš?" (Vai uzstāsies?). Mūsu deputāts izmisīgi taisnojas: „Ko Jūs! Nē! Es tikai savu sievu!".
Manuprāt, lai Saeima varētu sekmīgi veikt savu likumdošanas darbu, jāizvirza konkrētas prasības deputātiem (deputātu kandidātiem vēlēšanu laikā)
Vecuma cenzs- 30-70 gadi (cipari diskutējami). Nav jēgas no deputātiem bez dzīves pieredzes, kā arī no vecuma marasmātiķiem. Jaunības maksimālisti bieži vispirms dara, pēc tam domā, ko savārījuši, večiem viss vienalga- pēc manis kaut grēku plūdi
Izglītības (zināšanu) cenzs. Nepieciešamas juridiskās, ekonomiskās u.t.t. un VISPĀRCILVĒCISKĀS zināšanas, prasmes un VĒLMES. Maz (vai nav) jēgas no estrādes dziedātāju, komponistu, svarcēlāju u.c. sportistu un diezin kādu vēl tikai populāru ļautiņu sēdināšanai likumdevēju krēslos. Tur jāsēž ļaudīm, kuri PROT, VAR un GRIB strādāt tautas labā. Bet, šeit vajadzīgas izmaiņas kandidātu izvirzīšanas metodēs. Ne tikai partiju spices, bet arī darbinieku kolektīvi, vēlētāju (reņģēdāju) sapulces apspriež un izvirza (vai noraida) kandidātus.
Ne vairāk, kā 2 deputātēšanas termiņi (8 gadi) pēc kārtas Saeimā. Sēžot Jēkaba ielas beņķos deputāts ļoti attālinās no tautas, no reņģēdājiem un savā siltumnīcas atmosfērā dzīvodams, aizmirst reālo dzīvi un tautu.
Nekādas deputāta imunitātes. Deputāta mandāts nenozīmē vispārpieņemto uzvedības normu ignorēšanu, visatļautību, pofigismu. Ja Džeikars sava dēla savārīto narkozafti tušē ar visu pieejamo „čomu" palīdzību, tad ko gan tur vairs var teikt? Arī kautiņi krogos, braucieni pie stūres dzērumā- vai tad tas ir viens likums un viena taisnība visiem?
Nekāda vazāšanās no vienas frakcijas (partijas) uz citu deputātēšanās laikā. Ja vēlētājs devis mandātu no šīs partijas saraksta, tad, pārejot uz citu, tu mandātu zaudē, jo savu vēlētāju tu esi pievīlis, nodevis. Ja ierindas politiķim (partijniekam) to varētu saukt par politisku prostitūciju, tad deputātam tā jau ir politiska maucība (piedodiet par rupjību).
Deputātu algu un visu jebkāda veida bonusu indeksēšana pēc vēlētāju uzticības balsojumu (aptauju) rezultātiem BEZ tiesībām deputātiem pašiem lemt par savu sākumalgu un bonusiem. Šis punkts noteikti izsauks dūšīgas emocijas ne vienam vien, tomēr ļoti iedvesmotu (vai arī atbaidītu) dažu labu Saeimas beņķī sēdētāju, vai sēdēt kārotāju. Vēlētāju aptauju organizēšana grūtības nesagādās nekādas, masu informācijas līdzekļos dažnedažādas aptaujas parādās jo bieži. Indeksācijai pēc minimālās vai vidējās algas (protams, ar koeficientu) jēga būtu stipri mazāka. Katrā ziņā es uzskatu, ka Saeima nav naudas, bonusu un slavas pelnīšanas vieta, Saeima ir vieta nopietnam, pašaizliedzīgam darbam un ne tikai ceturtdienu sēdēs. Un ne jau tādām metodēm, kā nupat nesen tika lemts par akcīzi gāzei. Kamēr kuluāru vienošanās nebija panākta, dažas sēdes bija pilnīgi bezjēdzīgas, taču naudiņa droši vien ripoja. Mūsu visu naudiņa.
Nopietna katra deputāta (kandidāta) piesaiste kādam konkrētam reģionam, novadam, pilsētai u.t.t. Lai slātavietis var griezties pie Slātavas deputātiem ar savu rūpi, bet Ķencis, kā jau riktīgs kristietis- gan pie Dieva, gan pie saviem Čangalienas deputātiem.
Iepriekšējais 7. punkts atvieglotu nākošās prasības izpildi. Un šī prasība ir- tiesības vēlētājiem vai tiesībsargājošiem orgāniem atsaukt nepareizu vai sašmucējušos deputātu. Es arī būtu ar mieru, tāpat kā Boldāns, sēdēt ķurķī, saņemt par to ap 600 latus mēnesī pusgada garumā, bet uz šīm vēlēšanām jau virzīt savus dēlus. Absurda teātris, ne politika!
Beidzot izstrādāt līdz galam striktu likumdošanu par iespējām atlaist uzticību zaudējušu Saeimu. Šis jautājums ir ļoti nopietns, bet, jātiek galā ar to ir.
Jautājums par kadru (personāliju) izvēli svarīgiem amatiem- sākot ar Saeimas komisijām un to vadītājiem, Saeimas priekšsēdētāju, ministriem un to vadītāju, beidzot ar pašu valsts prezidentu. Vai tiešām valsts galveno likumdevēju orgānu jāvada anesteziologam? Vai valsti jāvada zoodārzā atrastam aplokšņainam ķirurgam? Vai finanšu ministriju jāvada cilvēciņam, kurš, būdams Latvijas Bankas priekšnieks, ļāva izšeftēt Banku Baltija, kurš izmānīja no tautas ziedojumos ap 700000 (precīzi neatceros), bet, vienalga ir parādos līdz ausīm? Pasekosim, vai ejot prom no lielās politikas, saziedoto atdos? Varbūt viņam labāk būtu pievērsties gleznošanai, lidmašīnu būvei un vadīšanai, jahtošanai, vai arī vienkārši- bērnu būvēšanai vēl kādai sievai? Tad nebūtu tik muļķīgs auto privātās lietošanas nodoklis, un, varbūt, es cigaretes joprojām pirktu veikalā, un daudz kas cits. Uzskatu, ka ministriju piesaiste partijām ne vienmēr ir pareiza. No tā rodas tādi kuriozi, kā veterinārmilitārists Veldre u.c.
Krasi jāpasteidzina izmeklēšanas un tiesvedības gaita lietās par partiju priekšvēlēšanu pārtēriņiem. Nu noteikti vismaz pirms pusgada vajadzēja būt skaidrībai abu AŠ kungu vadīto partiju krimināllietās. Tas, ka šīs abas lielākās pārtērētājas partijas „salaulājās", izveidojot PLL, vēl neatbrīvo no parādiem un atbildības. Nepalīdzēs arī intensīvā KNABa čakarēšana un vilnīšu šļakstināšana ap Strīķi. Katrā ziņā, ļoti nopietni juridiski jāizvērtē, vai PLL - (AŠ)2 vispār ir tiesīgi piedalīties (kandidēt) vēlēšanās. Uzskatu, ka šis jautājums ir ļoti nopietns un steidzams.
Tiesības kandidēt un tikt ievēlētiem Saeimā arī bezpartejiskiem, vēlētāju sapulču, darba kolektīvu vai līdzīgi izvirzītiem pilsoņiem. Var, piemēram, limitēt atbalstītāju skaitu iekļūšanai kandidātos vēlēšanām, vai kā citādi. Runas par partejisko atbildību, vai partijas disciplīnu deputātiem uzskatu par pilnīgu fufeli, un līdzšinējā prakse to jau ir pierādījusi. Apzinos, ka neviena Saeima negribēs partejisko monopolu zaudēt, referendumu sarīkot ir grūti un dārgi, bet kādu risinājumu gan jau var atrast.
Ceru, ka sakarā ar partiju grupēšanos, samazināsies frakciju skaits 10. Saeimā, tā būs mazāk sadrumstalota. Ja tikai pēc ievēlēšanas grupējumi neizjuks- atcerēsimies galveno grupēšanās motīvu- iekļūšanu Saeimā! Ļoti ceru uz to, ka vairs nebūs vēlēšanu lokomotīvju- krietni mazināsies manipulāciju iespējas gan izvirzot kandidātus, gan apstrādājot (skaitot) balsojumu rezultātus. Arī deputāta piesaiste konkrētam vēlēšanu apgabalam kļūs ciešāka un pārskatāmāka- arī vēlētājam.
Aicinu visus būt pārdomāti aktīviem, piedalīties vēlēšanās un izdarīt jūsuprāt pareizo izvēli. Aģitēt par ko konkrēti man nav ne tiesību, ne gribēšanas. Pacietīgais lasītājs jau būs pamanījis, ka pret dažu (ne)labu jau esmu aģitējis. Paldies par manām pārdomām veltīto laiku.
Centīsimies un cerēsim uz labāku Saeimu!
Aldonis Krūmiņš. Pļaviņu nov.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
