'Vēlēšanu liecinieks' - Jānis Miežagrauds: Šajā valstī ir aizmirsts par Cilvēku

Mazliet dīvaina toreiz man likās pirmā Saeimas sēde, kurā kā pirmais jautājums, kuru apsprieda apmēram trīs stundas, bija jautājums par deputātu algām... Tieši algām, nevis par neatkarības nodrošināšanu, nevis par valsts īpašuma saglabāšanu un „PSRS mantojuma” izmantošanu visas tautas dzīves līmeņa (uzlabošanai) paaugstināšanai. Pēc PSRS palika materiālās vērtības daudzu jo daudzu miljonu un pat miljardu vērtībā (izejvielas, tehnika, tehnoloģijas u.t.t.), kuras apsaimniekojot visi, es uzsveru, visi nelielās valsts iedzīvotāji varētu strauji
paaugstināt savu dzīves līmeni. Tā vietā, novienojušies par algām, šie „homo nous” pāris gadu laikā sadalīja šo īpašumu, tauta saka, prihvatizēja, pie reizes iznīcinot to, ko nevarēja iebāzt kabatā.
Zināms arī rezultāts: kāds simts miljonāru ar pasniedzējiem - miljonāriem priekšgalā un rūpniecības, lauksaimniecības gandrīz totāla iznīcināšana. Lai visu labāk kontrolētu un sadalītu, noformējās arī biznesprojekti - partijas, kuras gandrīz divus gadu desmitus valda Latvijā. Praktiski tie ir vieni un tie paši cilvēki gan Saeimā, gan
valdībā un viņu mērķis ir pārticība, diemžēl tikai savējā. Protams, lai neatgriezeniski izzagtu 7 miljardus latu un „neiesēstos” ir vajadzīgs laiks un jāsaka pat meistarība jeb saliedēts komandas darbs, tomēr ap un pie Varas esošie „kleptoparazīti” (šis termins nav mans, bet, piekrītiet, gana precīzs) apstāties nevar, jo tas nozīmētu viņu
dzīves līmeņa pasliktināšanos. Tāpēc visas problēmas, protams, jārisina uz „melno” rēķina. Ja štatu samazināšana - tad apkopējas un sīkie klerki, ja nodokļu palielināšana un algu samazināšana - tad it kā visi. Bet atņemiet 10% no 150 Ls un 10% no 1500 Ls, tad uzdodiet jautājumu: „Kurš ātrāk būs Dieviņa aprūpē, pensionārs vai kāds partijas vai
valsts funkcionārs?” Lai ātrāk būtu skaidrs, mazliet saasiniet medicīniskās aprūpes jautājumu- zāles, dārgie „ātrie”, virtuālās slimnīcas - stacionāri (līdz kurām varēs aizbraukt tikai praktiski vesels cilvēks), stacionāra apmaksa, kas var būt pa kabatai tikai valsts nozīmes pensionāram (ja tādi ir dabā) ar pensiju virs 1000 Ls/mēnesī. Eksperimenta rezultāts ir skaidrs visiem, bet vai skaidrs ir Mērķis?... Varbūt, atņemot normālas izglītības iespējas, ir vēlēšanās
tuvākos 20 gados izaudzināt mutantu paaudzi, kura nedomātu, bet kalpotu pie varas esošajiem, sapņojot kā pierīties un pagulēt? Vajag tikai nolikvidēt mūzikas, sporta skolas, dažādus pulciņus un citus bērnus intelektuāli attīstošus pasākumus un mērķis var tikt sasniegts. Jau tagad 20 km uz skolu braucošie un vēlāk uz grīdas sēdošie skolēni „apvienotās” klasēs ir ļoti iespaidīgs skats, kā arī pats mācību process klasē ar 40 skolēniem ir aizraujoša nodarbe, bet kāds ir Mērķis?...
Par to ir jādomā tūlīt un tagad! „Nauda seko skolēnam”- kas tā ir par rēgu parādi?! Tādai politikai gan medicīnā, gan izglītībā seko „smuks” pārītis - dāmīte ar izkapti un debila paskata lubraks. Ja tāds ir pozīcijā un opozīcijā esošo partiju Mērķis, tad jebkura domājoša Latvijas iedzīvotāja Pienākums ir nostāties pret šo tautas genocīda politiku.
Neesiet vienaldzīgi - vienaldzība ir dvēseliska nāve dzīvam esot. Es neticu, ka pa nepilniem 20 gadiem visi Latvijas iedzīvotāji ir kļuvuši par zombijiem, kuriem vienaldzīgi cilvēku likteņi - arī savu tuvinieku!
Runā, ka 2012.gadā būs pasaules gals, neticu, bet zinu, ka 2010.gadā Latvijas iedzīvotājiem būs jāizdara liktenīga izvēle: gāzt vecās partijas un iesaistīties politiskā cīņā, vai turpināt vēl 20 gadus „veco seju” virsvadībā vilkt nožēlojamo „dzīvo miroņu” eksistenci. Skan mazliet patētiski, bet LATVIJA, MOSTIES!!!

Jūsu Jānis Miežagrauds