Pirmkārt, biļeti iegādājos internetā, ierados liekas uz spēli laicīgi pulksten 19.05, bet diemžēl pusstundu nācās stāvēt rindā, tāpēc iekšā tiku 19.35. Aiz manis palika vēl liela ūjinoša rinda. Apsargi strādāja ļoti lēni. Piemēram, es biju atnācis šortos, taču apsargi uzskatīja, ka nepieciešams apčamdīt arī manus plikos apakšstilbus. Interesanti, bet manu biļeti, iespējams, lielā cilvēku skaita dēļ nemaz nepārbaudīja.
Ieejot stadionā, man pavērās lielisks skats - gandrīz pilnas tribīnes. Lielākoties tajās sēdēja bosniešu fani, kuriem bija atvēlēta puse stadiona. Tas laikam jau peļņas nolūkā. Tajā pašā laikā uz LFF [Latvijas Futbola federācija - red.] biļešu kases durvīm rakstīts, ka biļetes izpārdotas. Nekad tirdzniecībā nebiju redzējis tik labvēlīgu sadalījumu par labu viesiem. Jācer, ka daudzi latviešu fani bešā nepalika.
Laukuma sānā pamanīju karsējmeitenes. Vai tiešām LFF viņām maksā naudu par to, ka viņas stāv laukuma malā un vai tā būtu man tā izklaide, kas nepieciešama? Drīzāk tie izskatās pēc lieki iztērētiem 200 līdz 300 latiem.
Stilīgais televīzijas ekrāns rādīja milzīgu 0:0. Spēle varēja sākties. Sarkanā kartiņa desmitajā minūtē - paliekam mazākumā. Iesākumā domāju, ka labākos momentus, vārtus un pārkāpumus varēs atkārtoti redzēt lielajā ekrānā. Tomēr kļūdījos. Tur rādīja tikai skatītāju sejas vai rezultātu.
Vecais rezultātu tablo diemžēl rāda tikai pamatlaiku, kad pielika papildlaiku - vēl divas minūtes - , to tad es varēju uzņemt pats ar savu mobilo.
Priecājos, ka pirmo puslaiku izturējām, noslēdzot to ar 0:0. Sapratu, ka jāiet nopirkt alus. To tirgoja tikai vienā vietā. Pēc tam, kad rindā biju pavadījis piecas minūtes, mums paziņoja, ka alus ir beidzies.
Spēlei ritot, vēstījums, kas vairākas reizes pāršalca stadionu. "Please sit down and take your seat" un "Lūdzu, apsēdieties un ieņemiet savu vietu" - vēstīja skaļruņi. Laikam jau fanošana kājās stāvot kādām traucēja.
Apsargi pretējā laukuma pusē laikam sargāja nožēlojamos reklāmās laukumus. Kad uz laukuma izskrēja bosniešu fans atkal neviens nezināja ko darīt, un kāda jēga no reklāmas, ja tai sēž priekšā?
Attiecīgi no tā visa es nonācu pie secinājumiem. Diemžēl Latvijas Futbola federācijas vadība nav spējīga sarīkot patīkamu futbola spēlēs vērošanu 7000 skatītājiem. Tas atstāj iespaidu par ļoti neprofesionāla vadību, kura nevar nodrošināt Latvijas futbolam attīstību. Ja paši strādā kā izteikti amatieri, tad nav jau brīnums, ka izlase ir visu laiku sliktākā vieta pasaules futbola rangā! Labs darbiņš, kas padarīts, bet Jūsu laiks, Indrikson, ir pagājis. Paldies par "EURO2004", bet nu ir pienācis vecums un LFF valda nespēja.
Esmu apdomājis arī ieteikumus situācijas uzlabošanai. Pilnīga vadības maiņa, kaut vai pret jauniem gurķiem, jo LFF tā arī sākās. Varbūt tad mēs atkal pēc 20 gadiem tiksim EURO2032. Tomēr šķiet, ka tas priekš vadības būtu pārāk radikāli. Spēļu rīkošanu, sponsoru un fanu piesaisti varat kaut vai no METTA/LU pamācīties, vai varat doties kādā ārzemju futbola kluba spēles apmeklēšanā, piemēram, aizbraucat uz Dortmundi. Turklāt nevis uzvalkā un VIP ložā, bet gan kā parasts fans. Arī normāls tulks neskādētu (preses konferencē pirms spēles ar Latviju, bosniešu treneris sadusmojās, jo nesaprata nevienu tulka uzdoto jautājumu).
Tikai nevajag attaisnoties mums nav finansējuma, valsts neatbalst. Nevarat atrastas sponsorus, izdomāt ko radošu, izsist no valsts finansējumu? Tad ir pienācis laiks citiem cilvēkiem cīnīties par Latvijas futbola nākotni.
Par attīstību un futbolu! Lai veicas!!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
