Vairāku Eiropas valstu pieredze pierāda, ka realizējot sporta attīstības programmas, organizācijām nav jābūt izglītības iestādēm, to darbību regulē trenera sertifikācija un kluba attīstības līmenis, rezultāti. Ko un kādus sporta speciālistus gatavo minētās ārpusskolu izglītības iestādes? Cik daudzi no viņiem paliek, tālāk izglītojas, vai strādā sporta sistēmā? Vai tirgum ir vajadzīgi šādi sporta skolu "saceptie" pusprofesionālā statusa izglītojamie? Vai IZM nepietiek problēmu, lai sakārtotu augstāko, vispārējo un profesionālo izglītību Latvijā? Valstij būtu jādeleģē funkcijas nevalstiskajam sektoram (sporta klubiem), pēc principa nauda seko jaunietim (no 7-19 gadu vecuma, vingrošanā no 5. gadu vecuma). Pēc 19 gadiem jaunietis paliek klubā un turpina trenēties. Sporta veidu prioritāšu izvirzīšana ar valstiski atbalstītu programmu, nosakot valsts mēroga prioritātes, vietējās un reģionālās. Vajadzīga sabiedrības diskusija par starptautisku sacensību rīkošanas pieteikšanas procedūru un reālo valsts budžeta finansējuma sadali, kā arī par sacensību skaitu to kvalitāti un reālo finansējuma sabalansētību. Ir jāoptimizē pieteikumu iesniegšanas kārtība un tas skaits, jāizstrādā kritēriji, jāpārskata olimpisko federāciju kvalitatīvie kritēriji un prioritātes. Organizācijas jāsadala olimpiskajos un neolimpiskajos veidos. Nevalstisko organizāciju amatpersonas jāpielīdzina valsts amatpersonu statusam un jāierobežo iespējas atrasties vienlaicīgi abos amatos, novēršot iespējamos interešu konfliktus. IZM slēdz līgumus par finansējuma piešķiršanu ar konkrētām sporta federācijām, tās savukārt sadala finansējumu biedriem, atbilstoši apstiprinātajiem kritērijiem. Sporta skolu pakāpeniska pāriešana uz principu–nauda seko jaunietim(Igaunijas modelis) un pāriešana uz sporta klubu finansēšanas modeli, atteikšanās no tiešas sporta bāžu apsaimniekošanas(nodošana nomā, privatizācija, koncesija). Sporta skolu saglabāšana(varbūt) tikai prioritārajos sporta veidos. Maksimāli minimizēt administratīvās izmaksas, jo šo pozīciju vairs nesedz IZM un tā faktiski neveic mācību treniņu darbu, kā arī nerisina sporta bāžu tiešos apsaimniekošanas jautājumus.
Mūsuprāt valdībai būtu jāpārskata par kurām sfērām attiecīgā ministrija ir kompetenta un ilgtermiņā virzīta uz Eiropeisku modeli un attīstību. Nevar būt tāda situācija, ka mūsu kaimiņi igauņi sen pārgājuši uz nevalstisko organizāciju principu, bet Latvijas valsts ar dažiem ierēdņiem aizbildinās, ka mūsu valstisko organizāciju sistēma ir labākā pasaulē!
Izbrīnu Pasaules Bankas pārstāvju acīs radīja arī tas, ka nauda sportam tiek virzīta caur Izglītības un zinātnes ministriju uz pašvaldību dibinājumiem, sabiedriskām organizācijām. Būtībā demokrātisko valstu vidū tās ir veselības, jeb kultūras ministriju kompetence, nevalstiskā sektora funkcijas-sporta federāciju un biedrību darbs, nevis ārpusskolu izglītību iestāžu postpadomju laika veidojumi. Pašvaldībām būtu jāsalīdzina nevalstisko organizāciju un ārpusskolu budžeta iestāžu naudas izmaksas ārpusskolu sfērā. Būtībā pašvaldību dibinājumi dzīvo vientuļu dzīvi, netiek nodrošināta veselīga savstarpēja konkurence. Pašvaldībām nav aprēķinu par funkciju salīdzināšanu un naudas izmaksām pašvaldību dibinātajās iestādēs un nevalstiskajā sektorā. Nevalstiskajam sektoram nākas domāt par daudz ekonomiskāku modeli, lai samaksātu par telpu īri un uzturēšanas izmaksām, nodrošinātu sacensības, klauvēt rindā pie Finanšu ministrijas, lai iegūtu sabiedriskā labuma statusu, lai spētu piesaistīt sponsorus un iegūtu telpu nomu atvieglojumus. Lai likvidētu šo postpadomju modeli ir nepieciešama pašvaldību atsacīšanās no savām dibinātajām iestādēm un iepirkuma izsludināšana par konkrētu programmu, ko valsts un konkrētā pašvaldība ir apstiprinājusi un izvirzījusi par prioritāti. Likvidējot sporta organizāciju dubulto statusu, jo sporta skolu sistēmai paralēli ir nodibināti sporta klubi, kas savukārt ietilpst Latvijas sporta federāciju padomē (LSFP) kā nevalstiskās organizācijas un saņem papildus atbalstu no attiecīgās sporta federācijas, arī izvērtēt šo organizāciju būtību ir neiespējami, jo bieži vienas un tās pašas amatpersonas atrodas abās organizācijās. Vieni un tie paši audzēkņi tiek dubultā uzrādīti abu organizāciju atskaitēs. Vajadzētu atbalstīt pašu organizāciju darbību, pēc valstī, konkrētajā pašvaldībā noteiktajām prioritātēm, organizācijas vadības kapacitātes, to ieguldījumu, nevis atbalstīt pašvaldību dibinājumu infrastruktūru, kuru izmanto ārpusskolu budžeta iestādes. Uzticot minētās funkcijas nevalstiskajam sektoram, mazināsies politiskā ietekme un pašvaldību aparāts. Varas ietekme grauj normālu demokrātisku procesu attīstību. Valstij jārada caurskatāma valsts budžeta līdzekļu efektīva kontrole, tādejādi nodrošinot normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi. Izslēdzot iespējamību, ka viena pasākuma īstenošanai finansējums netiktu piešķirts no vairākām valsts budžeta programmām. Jānosaka caurskatāmu un efektīvu valsts budžeta finansējuma piešķiršanas procesu sporta organizācijām un sporta būvēm, jo līdzšinējie normatīvie akti nenosaka vienotus valsts budžeta finansējuma piešķiršanas sportam kritērijus un procesu.
Pēc Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aplēsēm darbinieku skaits pašvaldībās attiecībā pret kopējo Latvija iedzīvotāju skaitu joprojām ir ievērojami augstāks nekā pirms desmit gadiem. Nodarbinātības samazinājums pašvaldībās par 15% dotu ietaupījumu 0,62% apjomā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pseidoiestādēm ar SIA statusu, kuras dzīvo no pašvaldības budžeta, būtu jāmaina juridiskais status, lai izslēgtu mākslīgi veidotu valdes locekļu darba apmaksu. Atbalstāms ir Pasaules Bankas ieteikums, ka jāatceļ tiešās subsīdijas gan valsts, gan pašvaldību uzņēmumiem, kas strādā ar zaudējumiem. "Ietaupījums no tā valsts sektorā varētu sasniegt 40-150 miljonus latu, bet pašvaldību sektorā - 20-70 miljonus latu". Daudzi no šādiem veidojumiem ir sporta sistēmā. Latvijas Olimpiskās vienības kapitāla daļu turētāji ir IZM 29%, LOK 60% un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija 11%. Šāds komercsabiedrības veidojums ir pilnīgs absurds, nevienai , izņemot IZM nav savu finanšu resursu, tās visas saņem valsts naudu-dotāciju. Jāatbrīvojas no šādu komerciestāžu statusiem, līdzīga situācija ir SIA "Bobsleja un kamaniņu trase "Sigulda"", valsts SIA " Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions", SIA "Sporta centrs "Mežaparks"", SIA Tenisa centrs "Lielupe"". Pašvaldībām vajadzētu ierosināt, kā neaplikt ar nodokli privātīpašniekus, kuri gribētu uzturēt sporta bāzes vai tām izdala savu zemi un investē sporta attīstībai. Arī pašvaldību dibinātajās nevalstiskajās organizācijās būtu pēc iespējas vairāk jāizslēdz lēmējvaras un izpildvaras ietekme. Būtu skaidri jānosaka, ka amatpersonas, kuras var ietekmēt minēto organizāciju darbību, ir nepieļaujama atrašanās vienlaikus pašvaldību un nevalstisko organizāciju amatos. Pašvaldībās šobrīd ir izteikti saplūdusi lēmējvara ar izpildvaru. Nevarētu būt tā, ka deputāti pildīdami savas pilnvaras, vienlaicīgi atrodas amatpersonas statusā pašvaldību dibinājumos, vai iestādēs un uzņēmumos. Uzskatam, ka tā ir likumdošanas kļūda un tas pēc būtības ir interešu konflikts. Valstī ir ap trīsdesmit nacionālo sporta bāzu, piemēram, Anglijā ir tikai piecas, Beļģijā divas u.t.t. Netiek veikta detalizēta analīze par konkrēta sporta veida attīstības iespējām un nozīmes vispārējās fiziskās sagatavotības kontekstā. Normāli būtu, ja valsts-pašvaldība būtu veikusi pārdomātu plānojumu par sporta lomu uz sabiedrības veselības profilaktisko ietekmi un saistību ar sporta veidu pamatvērtībām un pieejamību tautai, ar lētākām izmaksām. Sporta bāzes tika celtas haotiski, pēc partiju piederību ietekmes un bez minētās analīzes, neņemot vērā infrastruktūru, demogrāfisko situāciju un pieejamību sabiedrībai par lētākām izmaksām. Sporta likuma 1. punkts nosaka, ka Sporta bāzes tiek veidotas un uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar sportu. Valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes izmantojamas iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai sportā. Sporta likuma 13. panta 3.punkts nosaka, ka no valsts budžeta, pirmām kārtām, finansējams bērnu un jauniešu sports., 4. punkts nosaka, ka Latvijā atzītajām sporta federācijām, kā arī biedrībai LOK un biedrībai LSFP ir tiesības saņemt finanšu līdzekļus no valsts budžeta. Tātad ir tiesības, bet ne obligāti, tas nozīmē, ka federācijas bez piepūlēm saņem no valsts dotāciju un novirza to savām vajadzībām (pēc viena vai otra ietekmīga cilvēka ieskatiem). Mūsuprāt LOK jāatdala no budžeta naudas saņemšanas, jo LOK ir atbildīga tikai par olimpiskās komandas komplektēšanu, izejot no katra sporta veidu federāciju ieteikumiem.
Olimpiskie centri ar komercsabiedrības statusu – to valžu izveide pēc pietuvināto personu principa neatbilst labas pārvaldības principam. Uzņēmumi dotāciju saņem pakalpojumu veidā no pašvaldību dibinātajām iestādēm, bieži šo valžu sastāvā ir amatpersonas, kas lemj, vai pārvalda pašvaldības finanšu resursus. Faktiski nauda tiek pārlikta no viena un tā paša resursa un radīta mākslīga matemātiska peļņa, šo situāciju kā par absurdu citādi nosaukt nevar! Valstij būtu nekavējoties jāpārtrauc, jebkura veida monopolizācija, nedrīkst vairāk pastāvēt pašvaldību dibinātas iestādes ar vientuļu attīstību, nevar nodrošināt komercsabiedrības uz dotācijas pamata, tātad ir jāmaina juridiskais statuss, jānosaka kārtība, lai nenotiktu interešu konflikti amatpersonām.
Mūsuprāt, atbalstot ilgtermiņā demokrātisku sporta politiku, būtu iespējams sasniegt daudz labākus rezultātus jebkurā sporta veidā, kurš šobrīd attīstās un ir cienīts no sabiedrības puses.
Valsts konkurētspēju var ietekmēt galvenokārt ar izmaksu efektīvas valsts pārvaldes izveidošanu un efektīvu valsts pakalpojumu sniegšanu. Līdztekus valsts funkciju nodalīšana no pakalpojumiem, ko var sniegt privātais un nevalstiskais sektors, samazinātu valsts sektora iejaukšanos tautsaimniecībā, sociālajās sfērās, kas optimizētu resursu sadali un ilgtermiņā samazinātu nodokļu slogu uz valsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Nesaprotams ir fakts, kāpēc tik lielas summas bez konkrētas mērķa programmas tiek ziedotas Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK), nevis attiecīgajai sporta federācijai, arī valsts devusi turpat 32 miljonus nevalstiskajam sektoram, cik daudz no šīs summas ir novirzīta sporta sistēmas pamatam - sports nevalstiskajām organizācijām? Jeb lielākā daļa ir aizceļojusi uz LOK, kā vienīgo prioritāro nevalstisko organizāciju?
Ieteikumi sistēmiskām izmaiņām pretendēšanai uz pašvaldību un valsts finansējumu
bērniem un jauniešiem, kas nodarbojās nevalstiskās sporta organizācijās un nodibinājumos.
Ieteikumi. Vispārējā daļa
Ieteikums virzīts uz to, lai pārtrauktu diskrimināciju, kas eksistē pretendēšanai uz valsts finansējumu nevalstiskajās sporta organizācijās un noteikt samērīgu sponsoru līdzekļu saņemšanu bērnu-jaunatnes sporta organizācijām, kas veido attiecīgā sporta veida pamatu.
- noteikt, ka visi Latvijas bērni ir vienlīdzīgi,
- atteikties no valsts finansētām sporta skolām, jo tās nespēj apmierināt bērnu-jaunatnes interešu spektru, tādējādi liedzot bērnam sporta skolās pilnveidot sevi izvēlētajā sporta veidā,
- birokratizētā valsts sporta skolu administratīvā kapacitāte pārsvarā tiek izlietota sporta likumīgai darbībai tikai uz papīra,
- ar minētajām izmaiņām reāli noteikt ģimenes atbildību un pienākumus bērna iesaistīšanai regulārās sporta nodarbībās ilgtermiņā,
- iestrādāt attiecīgajos valsts likumdošanas aktos samērīguma principu lielo valsts uzņēmumu, firmu sponsorējumam bērnu-jauniešu sporta klubiem, kas veido attiecīgā sporta veida pamata bāzi augstu sporta rezultātu sasniegšanai,
- sporta skolu rīcībā esošo materiālo bāzi nodot pašvaldību BJC rīcībā,
- valstiskā līmenī akcentēt ģimenes lomu ārpusskolas organizētās sporta nodarbībās ilgtermiņā pastiprinot sportista motivāciju uz augstiem sporta sasniegumiem,
- maksimāli samazināt birokrātiskā elementa klātbūtni sporta nodarbību organizācijai tādā veidā samazinot profesionālās izpildes kapacitātes samazināšanos un kvalitāti.
Ir pagājuši 20 gadi, kopš Latvijas valsts Neatkarības atjaunošanas IZM sporta departaments nav sniedzis padziļinātu, detalizētu analīzi par valsts līdzekļu izlietojuma lietderību valsts finansētās sporta skolās salīdzinot ar nevalstisko sporta klubu devumu.
Iegūto līdzekļu ekonomiju iespējams izlietot vispārējās izglītības iestādēs fizkultūras stundu skaita palielināšanai nedēļā, kas būs pamats jaunās paaudzes fiziskās sagatavotības veicināšanai, it sevišķi Rīgas pilsētā, kur, lai nodrošinātu līdzsvaru starp garīgo/emocionālo un fizisko slodzi, organizētām fiziskās kultūras/aktivitātes stundām vajadzētu būt katru dienu.
Izpratne par sporta klubu/ nodibinājums/biedrība/
Sporta klubs ir radies no "apakšas", no vienotas kopējas vēlmes nodarboties ar konkrētu sporta veidu un šo vienoto bērnu kopu klubā pārstāv bērnu vecāki, kas izveido kluba vadības un atskaites- kontroles formu. Lai pretendētu uz valsts un pašvaldības finansējumu klubam ir jābūt:
1. Reģistrētam Uzņēmumu reģistrā
2. Ir attiecīgās sporta federācijas juridiskais biedrs
3. Nav nodokļu parāda
4. Klubā ir dalībnieku saraksts ar vecāku vai aizbildņu parakstiem
Biedrības/nodibinājumi/klubi, kas neatbilst šiem kritērijiem, nevar pretendēt uz valsts/pašvaldību finansējumu, kā arī izteikt pretenzijas uz sporta nodarbību bāžu/telpu īri.
Pašvaldību loma bērnu-jaunatnes sporta nodarbībām.
1. Pašvaldība atbalsta no "apakšas" ģenerēto iniciatīvu nodarboties ar konkrēto sporta veidu, kas apvienojusies sabiedriskā veidojumā sporta klubs.
2. Akceptē klubā iesaistīto ģimeņu iniciatīvu sekmīgai kluba darbības nodrošināšanai, jo kluba vadības un kontroles orgānus veido pašu klubā iesaistīto bērnu vecāki, tātad akcentē ģimenes lomu.
3. Kluba valde izskata jautājumus par kluba līdzekļu izlietojumu, nosaka kluba trenera atalgojuma lielumu, uzņemas atbildību par sporta nodarbību drošības pasākumu ievērošanu, vada kluba finanšu uzskaiti un nodrošina atskaiti valsts iestādēm, kas pieprasa atskaiti par valsts/pašvaldības līdzekļu izlietojumu paredzētajiem mērķiem.
4. Nepieprasa konkrētu sportisko rezultātu uzrādīšanu.
5. Veic kluba finansējumu pēc formulas S=B x N
kur S ir pašvaldības finansējums attiecīgajam klubam gadā,
B – maksa par katru bērnu gadā, N – klubā reģistrēto bērnu skaits, kuru nosaka pēc kluba iesniegtā bērnu saraksta.
6. Atsevišķos gadījumos no sociālā budžeta līdzekļiem paredz finansu atbalstu tiem bērniem kam nav ģimenes, startam Eiropas, Pasaules un valsts sacensībās, kā arī sporta inventāra iegādei.
Biedrības/nodibinājuma (kluba) finanses veido:
1. Pašvaldību finansējums pēc iepriekš noteiktās formulas.
2. Valsts finansējums, ko klubs saņem no valsts par kluba audzēkņu, vecumā no 12-16 gadiem, augstiem sporta sasniegumiem Eiropas un Pasaules čempionātos saskaņā ar izdarītiem grozījumiem MK noteikumos Nr.787 paredzot vecuma grupu diferencēšanu ( 12 -13;14 -16 gadi)
3. Kluba biedru ikgadējās biedru maksas, kuru lielumu nosaka kluba kopsapulce.
4. Sponsoru līdzekļi, attiecīgi izdarot grozījumus likumā "Par uzņēmuma nodokli" paredzot sponsoriem lielāku nodokļu atlaides par atbalstu bērnu-jauniešu klubiem ievērojot sponsorēšanas samērīguma principu bērnu-jauniešu sportam pret augsto sasniegumu sportu, attiecīgi nosakot cik % no sponsorējuma lielajam sportam tiek ziedoti bērnu-jaunatnes sportam.
5. Ģimenes lomas novērtējums.
Tā kā sporta gaitu sākumā visus izdevumus un atbildību kas saistās ar jaunā sportista nodrošinājumu ar nepieciešamo sporta inventāru, dalības maksu sacensībās, ar nokļūšanu uz/no sacensībām uzņemas konkrētā sportista ģimene, tātad tiek izlietoti konkrētās ģimenes budžeta līdzekļi. Lai novērtētu šīs ģimenes devumu valstij ir jāparedz kompensācija naudas izteiksmē šai ģimenei attiecīgi paredzot grozījumus MK noteikumos Nr.787, kas noteiktu kārtību un summu ģimenei par viņu bērnu izcīnīto 1.-3.vietu Eiropas un Pasaules čempionātos attiecīgi diferencējot summas lielumu par minētajām vietām atsevišķi.
Biedrības/nodibinājuma/kluba saikne ar attiecīgā sporta veida federāciju /SF /.
1. SF pārzina klubos nodarbojošos audzēkņu skaitu pa vecuma grupām
2. SF apstiprina klubu audzēkņu sasniegtos rezultātus Eiropas/Pasaules līmeņa sacensībās pretendēšanai uz valsts naudas balvu klubam saskaņā ar MK noteikto kārtību MK noteikumos Nr.787
3. SF no LOK paredzētajiem līdzekļiem sporta federāciju attīstībai pēc sava ieskata sniedz finansiālu atbalstu attiecīgajiem šī sporta veida klubiem.
4. SF pēc pašvaldības pieprasījuma dod atzinumu par sporta kluba organizēto sacensību norisi atbilstoši attiecīgā sporta sacensību noteikumiem un drošības noteikumu prasībām.
Jautājumi, kas jāatrisina jaunatnes sporta lietu sakārtošanai.
1.Pašvaldību savienības līmenī jādefinē vai "komercializētās" sporta spēļu komandas kalpo jaunatnes sporta attīstībai vai kalpo kā masu izpriecu līdzeklis pret "sporta burtu un garu" un uz kāda likumīga pamata šīm komandām pašvaldībās tiek tērēti milzīgi valsts budžeta līdzekļi.
2.Sportā ir jānostiprina Olimpiskās Hartas 42.panta būtība, kas nosaka, ka naudas trūkums nedrīkst būt kavēklis startam olimpiskajās spēlēs jeb īsāk sakot valstiskā līmenī ir jāpazemina naudas ietekme nodarbībām sportā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
