Pavasaris nāk ar joni. Strazdam spalvas stāv tik braši, ka strazdene nevar atturēties. Sulas tek ne vien kļavām, bet arī elektropārvades stabiem. To var just ne tikai Justs bārā "Just". Par viņa biļeti uz Eirovīziju priecājās gan Aminata peldkostīmā, gan arī visādi seksuāli orientētie fani kostīmos un bez tiem.
Vien lielais Eirovīzijas eksperts Millers izteica bažas, vai Justs iepatiksies. Sēžamvieta esot par mazu. Eirovīzijas formātam vislabāk atbilstot viņējā - 78 - 175. Tas nozīmē, ka Justam vēl ir kur augt. Daudz tuvāks šiem parametriem un arī Millera gaumei esot Grēviņš, viņa frizūru ieskaitot.
Kā zināms, Eirovīzija šogad notiks Šojolmjā - tāds šīs zviedru pilsētas nosaukums esot vistuvāk pareizajai izrunai Šanas Venbejas un Aijša Šuveižas versijā. Tas nu būtu jāielāgo ikvienam skribentam un arī delegācijai, kas dosies uz Eirovīziju. Nekādu Larsonu, Karlsonu vai Stohkolmu. Tagad ir Lāšoni, Kāšoni un Šojolmja. Un arī mūsu pašu Jansonus un Piksonus sāksim saukt par Jāšoniem un Pišoniem!
Esi sūdamāsa, būs amats!
Nerimās kaislības partijā ar visdilstošāko reitingu. Liberāldvīnes Viņķeli un Čigāni ar vienu piegājienu neizdevās izmest no partijas. Kā balvu par cīņassparu Ilze, kas Kārlis, Jēkaba ielā saņēma Izglītības komisijas grožus un puse skolotāju uz brīdi paģība. Par to īpaši rūpējās Brigmanis un Urlanovičs, visu dienu turot īkšķi gaisā. Viņiem nekas labāks nevar būt, kā tad, kad kaimiņam ir sūdīgi. "Vienotības" iekšienē jau esot krūtis izriezuši vēl daži opozicionāri. Un viņu secinājums pēc notikušā ir gana loģisks - jo negantāks esi partijas iekšienē, jo lielāks sūdabrālis (konkrētāk - māsa), jo labāku amatu vari dabūt ārienē.
Ar to jau dvīņu pārbaudījumi nebija galā. Ētikas komisijai vajadzēja lemt, ko darīt ar partijas huligānēm. Viņas pieprasīja, lai komisijā būtu Loskutovs, Judins, Spolītis un Dālderis, un vēl Strīķe, kā partijām nepiederoša persona. Ja esošā komisija atkāpjas un piekrīt viņu piedāvātajam variantam, tad Viņķele kukulī dotu audzināšanā uz mēnesi savu dēlu un vakariņas ar Ķīli piedevās, bet Čigānei nebūtu žēl pat dažu lakatine. Rudmate uz visu skatījās ar aizplīvurotu skatienu. Dažs partijas biedrs jau izteica minējumu, ka tikusies ar Olaines Maliginu un uzpīpējusi zālīti. Bet loģiskākie secināja, ka viņai viss jau poh.j. Pašai labāk nebūs ne tad, kad visiem labāk, ne tad, kad labi tikai šestjorkām.
Kaut arī ilgu laiku dvīnes ar vaļā muti bija skatījušās Dombrovska mutē, tomēr šoreiz izlikās nedzirdam viņa izteikto piedāvājumu disidentiem veidot Šestjorku biedrību. Jo tas pēc būtības jau nozīmētu viņu izslēgšanu no "Vienotības". Kā bija parēķinājis Vidiņš, "Pornotībai", ja to viņi nodibinātu, būtu liels atbalsts naktīs, kad neviens nebalso. Bet dienā būtu nereāli pārvarēt 5% barjeru un arī savākt 500 biedrus. Tāpēc arī dvīnes notēloja nedzirdīgās un Eiropas lietu komisijas sēdi sarīkoja Neretā, kur dienas kārtības galvenais rezumējums bija Zigfrīdas Ozoliņas neatbilstība Eiropas regulām un Meijerovica bildei. Izglītības komisijas sēdē tika izcelts jautājums par Rīgas pensionāru biedrības liecību zemo sekmju līmeni, un par vainīgu tika atzīta Marija Balcere. Abas vaininieces tika sūtītas uz vētīšanu partijas Ētikas komisijā, kurā uz šī jautājuma izskatīšanu būs kooptētas Čigāne, Viņķele un arī kariete no Briseles piedevām. Kā tāds stabilitātes garants, vai.
Tiesa, kas tiesa, šestjorkām ir vēl viena opcija - pievienoties Kaimiņa iecerētajai partijai. Tai esot sekotāji ne tikai Londonā, bet arī Nauru salās. Kā pats boss ir izteicies, viņš varot Saeimā ienest da jebko. Ienesa tak Bondaru un Liepiņu. Kas viņam neienest Ilzi un Lolitu! Bet jābūt uzmanīgām, jo varot arī iznest ne tikai bulciņu no bufetes.
Līgums Kremļa tualetē
Siguldas dome steidzamības kārtībā lēma būvēt otru dzelzceļa staciju. Esošajā bija plānots izlikt goda plāksnes visiem renes sporta medaļniekiem. Pēdējās nedēļās tie vairojās ar dalīšanos. Martins Dukurs ceturto reizi kļuva par pasaules čempionu un septīto reizi ieguva Pasaules kausu, Melbārža četrinieks ieguva pasaules zeltu, savu artavu pienesa kamaniņu braucēji. Viņus visur intervēja un rādīja TV. Tikai Latvijas TV tajā laikā mierīgi pastaigājās pa Ameriku, uzzinot, ko liek māgā Girgensons, uzspēlēja biljardu ar Gudļevski, riskējot ar bumbiņu dabūt pa pautiem, sauļojās un ķēra krabjus Ēģiptē. Tad gan atcerējās, kas un kā un steidzās pie Prūša, lai visiem parādītu viņa lauzto kāju un laimīgo seju. Naudas kasē nav daudz, tāpēc jātērē ātri, kamēr kāds seriāls nav iekārojis viņu kontu. Un skaidrs, ka Ēģiptes saule un Amerikas hamburgers ir patīkamāki par Austrijas nemīlīgo pavasari.
Halucinācijas ap Porziņģi uz laiku bija rimušas. Aizmirstas tomēr netika, jo tieši Podziņģis, kas izspruka kā džins Dzelzceļa muzejā, visiem tā bija iespiedies atmiņā. Tieši tas Bērziņam garantēja vietu Latvijas Dzelzceļa pašā spicē. Kas reiz pasacīts, toporom ņe vyrubiš. Tā nodomāja arī pats Bērziņš (tikai nejauciet viņu ar to Bērziņu, kas parasta pensionāra statusā vairs galīgi un pavisam neinteresēja seksīgo Seisumu). Lūk, tas cits Bērziņš, kuru Augulim amatam ieteica Lembergs, kas arī bija iespaidojies no Podziņģa, kā no rīta cēlās, tā uzreiz vēlās uz Maskavu. Lai slepenā tikšanās reizē Mauzoleja atejā Jakuņinam zvērētu, ka nekāds Rail Baltica netiks būvēts, un Latvija jau sākusi likt jaunas špalas jaunam sliežu ceļam uz Maskavu. Kā tas pienākas, arī šis būšot "po zavetam Petra" - nah.j šire, kā uz Briseli. Tikai atbraucis mājās, Bērziņš uzzināja, ka Jakuņins jau labu brīdi nav "Rosželdornahujširetrans" šefs, bet ir Vsesojuznij rozisk. Misēklis viņu ne sarūgtināja, bet iepriecināja, jo Kremļa menti abus varēja paņemt ciet ar paceltām rokām un nolaistām biksēm. Magonis tur ar vairs neko nevarētu līdzēt. Kurme ne tik.
Bērziņa braucienam uz Maskavu bija arī pozitīvs efekts - pietika ar vienu viņa parakstu, lai Rīgas vilcienam klāt pieliktu 5 (piecus) vagonus. Tik daudz vajadzēja, lai Raimonds Pauls pēc koncerta Krokusā, mājās varētu atgādāt Pugačovas dāvātos miljonus "alyh roz". Tā tie vagoni tagad arī stāv uz rezerves ceļa, jo pat Paulam nav tik liels dzīvoklis, lai tos visus saliktu. Bet dzelzceļniekiem jādomā, kā to visu utilizēt. Labi, ka vēss laiks, varbūt izvilks līdz Sieviešu dienai. Cetkinas un Luksemburgas svētki joprojām populāri pat buržuju aprindās.
Arī Ventspils hūti Rail Baltica galīgi neinteresēja, jo Kurzemes metropolei tas lieca tālu līkumu. Toties jauna koncertzāle un Mūzikas skola par 25 miljoniem gan bija dienaskārtības pašā augšā. Tas nekas, ka Mūzikas skolā bija tikai 25 censoņi. Toties jau pirmajās dzīves nedēļās Artūrs esot tāds dziedātājs, ka apkārtnē bijis dzirdamāks par pašu Karerasu Rīgas Arēnā. Pat ja uz to laiku viņš būs vienīgais šīs skolas audzēknis, pūles būs bijušas tā vērtas. Kučinskis un Melnbārde klusi māja ar galvu. Reizniece ar, jo viņas bērns arī bija Ventspilī. Gan jau kādā vestibilā varēs uzlikt arī šaha dēlīti. Bet pārējiem, kas sēdēja pie garā galda zem "Viena taisnība visiem", bija tāpat skaidrs, ka taisnība ir Lembergam. Kas reiz ir silē ar visām četrām, to vairs ārā nedabūt. Kamēr nav galertā.
Varēja vienkāršāk - "20%". Cieti
Kamēr dzīvs būs pēdējais, kam skapī kodes vēl nav saēdušas Padumjo Armijas karavīra šineli, tikmēr tiks svinēts 23.februāris. Un katrs svin pēc sava prāta. Viens vakarā uzdur uz iesma blondīni, kas no rīta viņam atnesusi tulpes un polšu. Otrs tā sakožas, ka otrā rītā pamostas ar seju siļķē kažokā. Trešais dibina partiju. Kā piemēram bijušais tēvzemietis. Jā, jā Požarnovs politikā dzēsis ne vienu vien ugunsgrēku. Pieredze ir, tāpēc vēl vienu partiju izveidot viņam ir tas pats, kas trīs pirkstus... Paga, paga, ko ar pirkstiem izdarīt? Ko māki, to dari, cieti noteica Andrejs. Jaunais spēks būs "Gods kalpot Latvijai!" Daži pret šādu nosaukumu cieti iebilda, jo tas esot gandrīz vai zvēresta zaimošana. Citi ierosināja "Gods kalpot tēvzemei". Tas esot atbilstošāks, jo dažam tēvzeme ir līdz Kuriļu salām un arī būtu lielāka Saskaņa ar 23.februāri, kam par godu dažs bija uzvilcis teļņašku un salicis ordeņus un medaļas, kādu PSRS ordeņu un medaļu reģistrā nemaz nav. Taču palika, kā palika un par to vispriecīgākais bija Aizsardzības ministrs (Latvijas!) Raimonds Bergmanis un daži citi Raimondi - Vējonis, Graube. Pie mums jau nav obligātā dienesta, bet brīvprātīgo varēja būt arī vairāk. Tad lūk, visi, kas notariāli apstiprinoši būs GKL biedri, būs arī nākamie karavīri, kas jau būs pateikuši katra kareivja svinīgos frāzi "Gods kalpot Latvijai!". Tāpēc puiši un meitas - gaidiet pavēsti. Neviens Ušakovs jūs vairs nespēs glābt. Požarnova opozicionārs Pulks partijas dibinātājiem gan bija iesniedzis citu nosaukumu - "20%". Īsi un cieti. Turklāt partijas nosaukums bija tik īss, ka to varēja izmantot arī kā logo. Ne tā kā Rīga, kas jau kuro reizi neko nespēj izdomāt, bet nauda tam jau iztērēta... Tāpēc tiek izdomāti arvien jauni veidi, kā kāst rīdziniekus, jo budžeta parāds aug astronomiski. Drīz vairs nebūs pat par ko bedrītes salāpīt. Tramīgi kļuva arī Muris ar Kuzju, ka tik šiem gavēni nepagarina pēc Lieldienām. Tāpēc masļeņicā solījās ikrus saēsties veselam gadam. Gan jau tik daudz batjuškas būs sanesuši.
Savukārt, LTV par godu 23.februārim parādīja BBC saražoto it kā filmu par Latgales donbasizāciju. Versijas var izvirzīt dažādas, taču diez vai tie, kas pirms trīsdesmit vai četrdesmit gadiem izsprukuši no Baltkrievijas kolchoziem un Daugavpilī sāka velmēt ķīmisko šķiedru, tagad gribētu kļūt par Putina pavalstniekiem, kam neilgā laikā pensija un alga var sarukt par 25%. Jo rublis krīt. Šprošu un siera arī tur nav. Geju arī it kā neesot... Tomēr Latgales vietējie baroniņi pēkšņi sacēla baigo protesta vētru. Par filmu. Bet Vešņakova regulārās aktivitātes savos ciemos izlikās neredzam. Te viņš skolniekiem padala savas versijas vēstures grāmatas, te labākos aizved uz "pionieru nometni", kurā māca šaut ar kalašņikovu, te apaļā jubilejā apsveic kādreizējo sarkanarmieti. Tiesa, makā iespiež nevis krievu rubli, bet amerikāņu dolāru... To visu pagastveči akceptē. Tāpat ka lēto degvielu no pārrobežas. Tas ir viņu bizness.
Lai vai kā, bet tieši latgalieši parādīja, ka ir vissolīdākā Latvijas tautas daļa, jo "Boņuka" balvas uz "Gora" skatuves kāpa saņemt kleitās un Uzvalkos, nevis Adidas jakās, kā tas reizēm gadās redzēt galvaspilsētā. Tagad gan ar tām balvām gandrīz gadu būs miers, jo visas ir sadalītas. Daži palika apdalīti, taču tā tas gadās vienmēr. Gadās taču, ka vārds vai uzvārds ir tik sarežģīts, ka labāk to vispār nenolasīt. Ej nu te pareizi saloki Zemgus, Ingus vai Vidžus.
Pētersone, kas nav kā māte
Saņēmusi vadošus norādījumus no šahistes Danas un brīdinājumu, šahu nespēlēt, jo tad ātri paliks bez matiem, Pētersone, kas VID bija nostrādājusi gandrīz visu mūžu, bet nevienu nepazina, sāka iepazīt kolēģus un meklēt vietas, kur izolācija jau gandrīz saēsta un draudēja īssavienojums. Tikai šo Pētersoni nevajag jaukt ar to otru Pētersoni, kaut arī kabineti vienai no otras rokas stiepiena atstatumā. Tā otra ir tik līdzīga savai mātei, ka nudien nevar pateikt, kura māte, kura meita un kura tikai kleita.
Tad, lūk, tā pirmā Pētersone kā pirmos atlaida tos, kam konti gandrīz tukši. Tas nozīmēja, ka šie ir vislielākie afēristi un blēži. Vai nu piķi ierakuši tik dziļi zem ābeles, ka nevar vairs atrast, vai arī uzrakstījuši tik šifrētu vēstījumu pēcnācējiem, ka to varēs atšifrēt varbūt mazbērni. Ja varēs.
Tad pavētīja tos, kas darbā ir no 9 līdz 18. Iznireļi, jo grib izkalpoties tāpat vien. Tādi arī ir bīstami, jo var apdraudēt arī pašu augstāko krēslu. Tika patīrītas arī šīs rindas.
Bet Kravalis, lai izskatītos solīdi, kontā tā arī nepaspēja ieskaitīt 200 000 un vēl piedevās mazmeitas dāvināto māju Daugavas krastā. Nav jau Dzintaru prospekts, taču nav arī Mazās Kļockas. Klusībā jau Pētersone nožēloja viņa atlaišanu, jo Kravalis bija vienkāršs kā kalašņikovs, un tieši tādi darbinieki VID ir vajadzīgi. Citādi vēl piesakās ar Oksfordas vai Lumumbas universitātes diplomiem, bet piecpadsmit eiro parādu no pensionāres izsist nemāk.
No tiem, kam uzkrājumos 500 000 un vēl pāris mājas, kuru pagalmā, pagrabā un ledusskapī ir viss, ko nodokļu maksātājs var un arī nevar iedomāties, upurēja vienu. Ko atdeva saplosīšanai stulbajai tautai, kas to vien zina, kā apriet godīgus valsts ierēdņus. Pārējie varēja sēdēt mierīgi, jo bija paraugs, kā strādāt, kā rūpēties par sevi, ģimeni un vecumdienām. Visos amatos tādi būtu visi, neviens Latviju neuzdrošinātos saukt par banānu republiku. Vai tieši otrādi - to tā droši varētu saukt, jo katras mājas pagalmā arī ziemā zaļotu banānkoks un nestu augļus.
Labākā ziņa šajās dienas bija tā, ka "Ryanair" lidmašīna veikusi ārkārtas nosēšanos Berlīnē. Lesteras un Bornemutas džeki vecpuišu ballīti pa īstam svinēja jau salonā. I paši gribēja kāpt ārā, i ceļabiedrus grasījās izsēdināt. Labā ziņa tā, ka reiss bija nevis uz Rīgu, bet uz Bratislavu. Tas nozīmē, ka uz Rīgu lido tikai inteliģentie briti, kas apmeklē operu un mīl pastaigāties pa Alberta ielu. Bet visvairāk šmigo korejieši, kas kļuvuši par planētas pļēguriskāko nāciju. Tāpēc jau arī tas viņu skeletonists un bobslejisti tik labi brauc - iešauj drosmei un šļūc lejā. Kamanas pašas aiznesīs līdz pjedestālam, ja nebūsi galīgs cīsiņš.
Protams, ka vēl labāka tai sekoja - prezidents Vējonis jau ir ārā no Stradiņiem un spēkus krāj Vaivaros. Lai arī turpmāk būtu tuvāk Vaivariem, Zilo kalnu gaisu mainīs pret Jūrmalas priežu aromātu un mitināsies Dubultos, ne Ogrē. Visvairāk par to priecājās apsargi, kam teju pusgadu aplenkumā bija jātur puse no Ogres.
Lai jums visiem cīruļu un strazdu spars! Nācijai tas ir vajadzīgs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
