Lielstraupes pils ir viena no Latvijas viduslaiku pilīm, kas saglabājusies līdz mūsdienām, un ir unikāla, jo tā ir vienīgā pils Latvijā, kas vienā korpusā apvienota ar baznīcu.

Lielstraupes pils tika veidota kā Rīgas arhibīskapa vasaļa pils. Par pils būvniecības laiku tiek uzskatītas 13. gadsimta beigas.

Pils ir viena no retajiem īpašumiem Latvijā, kas vienas dzimtas rokās atradusies vairākus simtus gadu, jo jau kopš 13. gadsimta otrās puses tā piederējusi baronu fon Rozenu dzimtai, kas ar īsiem pārtraukumiem šeit saimniekoja līdz pat 1939. gadam. Viņu mīlestībai pret seno dzimtas mājokli galvenokārt arī jāpateicas par pils senatnīgā veidola saglabāšanu, jo fon Rozeni pili atjaunoja pēc tās nodedzināšanas 1905. gadā, rekonstruējot vecās detaļas, ievērojot vēsturisko patiesību un saglabājot tikai šai celtnei raksturīgo noskaņu.

Pils atjaunošanas darbi tika veikti vācbaltu arhitekta Vilhelma Bokslafa (1858. — 1945.) vadībā laikā no 1906. līdz 1909. gadam. Paveiktie darbi pilī kļuva par pirmajiem zinātniskās restaurācijas piemēriem Latvijas muižu arhitektūrā.

Savu pašreizējo izskatu Lielstraupes pils ieguva pēc 1905. gada, kad tā tika nodedzināta, kam sekoja atjaunošanas darbi.

Pēc Otrā pasaules kara pils kompleksā atradās un darbojās Lielstraupes mašīnu traktoru stacijas pārvalde, bet kopš 1963. gada tur atrodas medicīnas iestādes. Sākotnēji tur atradās Lielstraupes psihoneiroloģiskā slimnīca, kas vēlāk pārtapa par Straupes narkoloģisko slimnīcu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit