''Par zaļo Saules stabu biju lasījis jau agrā bērnībā, lasot grāmatu par dabas parādībām. Kā retākās priekš mums, bija minētas "Svētās Elams" ugunis un zaļais Saules stabs. Pēdējais parasti parādās pavisam īsu brīdi pirms saulrieta,'' stāsta Leons Stiprais.

''Saules dīvainības fotografēju gadiem ilgi. Dzīvojot Somijā, Haminas pilsētā sapratu, ka šī ir vieta, kur dzīves sapnis var piepildīties.

Jautāsiet - kāpēc? Tāpēc, ka Hamina, neskatoties uz savu mazpilsētas statusu, ir noslēpumaina "zemes mala'", kur latviešu puiši brauca ziemeļmeitas lūkoties.

Te somietes staigā dīvaini krāšņās cepurēs, kādas mīl nēsāt pasaku rūķīši un trollīši. Te cienījamas dāmas staigā kovārņu pavadībā. Katru otro gadu notiek militārās mūzikas festivāls, kur redzami krāšņi un vēsturiski tērpi, dzirdamas lielgabalu zalves un ciemos sabraukuši viesi no visas pasaules.

Te muzejā var redzēt Triju zvaigžņu ordeni. Pa Haminas ielām staigājis pats Mannerheims. Arī Krievijas un Zveidrijas imperatori un karaļi. Te karavīri ir uzcēluši pieminekli savai "Bulciņu māmuļai" - Varvarai. Haminiešiem bijis savs karavīrs - Napoleons un sava Žana d'Arka - vienīgā sieviete, kura ieguvusi Rezerves virsnieku skolas goda zobenu. Te arī spoki ir sargājuši baznīcas dārgumus un klejojis teiksmainais dzelzs putns, atrasts noslēptais zelts, kā arī lielais karavadonis Suvorovs skraidījis pilnīgi plikiņš, bet Katrīna Lielā Haminā noskatījusi Tukuma Durbes dārznieka mācekli.

Visas teiksmas gan nav iespējams atcerēties.

Tāpēc es zināju, ka šeit un tikai šeit var iegūt to, ko nekur citur nevarēju.

Pēdējās dienās Somijā valda spelgonis. Tik pamatīgs, ka kāds Varvarai ap kaklu uzlicis šalli. Jau 15. janvārī Saule pirms rieta man teica: "Skaties, kāda es rietot es esmu krāšņa.'' Tāpēc 16. janvāri braucu uz izredzēto vietu otrreiz.

Saule rietot, izlikusi aplūkošanai milzīgu sarkanu gaismas stabu. Steidzos to fotografēt, neskatoties un to, ka jau sāka salt kājas. Tad pamanīju tikko redzamas Saules staba krāsas izmaiņas. Tikai dažas desmit sekundes un šis tonis pazūd. Atkal sarkanais stabs, kas kļūst ar vien mazāks.

Tikai aizejot mājās datorā redzu, ka jā! Manā rīcībā pirmo reizi četrdesmit fografēšanas gados ir zaļais Saules stabs. Tiesa gan, tas nebija tik košs, kā iztēlē. Drīzāk dzelteni zaļš, bet tomēr liels stabs.

Mums katram ir savs sapnis - zaļais Saules stabs.

Novēlu lai katrs to reiz sagaidītu!'' no Somijas raksta Leons Stiprais.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!