Parasti purvājs un niedres senlejas akmeņus slēpj desmitiem gadu. Cik atminos no skolas laikiem, granīta akmeņi ir pirms vairākiem miljardiem gadu veidotā granīta masa, kura veidojās no visuma sprādziena veidotās zemes mantijas. Laika erozija saskaldīja mantijas pacelto daļu klintīs, pēc tam lielos bluķos. Tad pie darba ķērās senākās jūras. Tikai pirms desmit tūkstošiem gadu sāka atkāpties pēdējā ledus laikmeta vairākus kilometrus augstais šļūdonis.

Mūsu senči akmens laikmetā lietoja akmeņus dažādām vajadzībām. Daži no tiem kalpoja graudu samalšanai. Tā radās akmeņi ar ovālu vai apaļu iedobi. Līdzīgi akmeņi varēja kalpot arī par gaismekli, kura iedobē lēni dega dzīvnieka tauki.Senajā ezerā varēja pārakmeņoties dažādas dzīvības formas. Pirms desmit tūkstošiem gadu senleja bija neiedomājami spēcīga un liela upe. Tā varēja velt milzīgos akmeņus kilometriem tālu, norāda lasītājs.

Noplokot ūdenim, veidojās ezeri un Slocenes upīte. Vēl pirms kādiem tūkstoš gadiem Slocene un Tukuma ezers bija kuģojami senajiem vikingiem. Tukuma ezera slūžas esot uzspridzinātas ap 1944., 1945. gadu. Tukumnieki skrējuši un lasījuši zivis spaiņiem.

Akmens atrašanās vecumu varot noteikt pēc mikroskopisko ķērpju lieluma. Tāpēc fotografējot blakus veidojumiem noliku šķiltavas. To garums ir astoņi centimetri. Tomēr no visiem akmeņiem mani pārsteidza tas, kurā visai noteikti ir saskatāmi "citplanētieša sejas vaibsti".

Atliek tikai noskaidrot, kas tas ir. Dabas untums vai pieminekļa fragments, kuru izkropļojis ūdens un laika zobs, rezumē Leons.