Leons Stiprais: Somijas baznīcas noslēpumi  (24)

Šā gada 29. maijā, es kā parasti netiku savā ierastajā vietā baznīcā uz balkona. Viss otrais stāvs bija aizņemts ar koristiem. Vietējo baznīcas kori. Karēļu biedrības un vēl koris no citas baznīcas.

Faktiski šodienas baznīca ir sākusi to, ko pirms simts gadiem sāka Latvijas kori. Varbūt tas bija ģenerālmēģinājums vasaras lielajam notikumam - Haminas Tattoo, kas ir militārs mūzikas festivāls. Jo paralēli viesiem notiks daudzi vietējo pārstāvju koncerti. Mazie Haminas dziesmu svētki nav izslēgti.

Somijas baznīcas šodienas galvenais moto ir - kur tauta, tur mēs.

Zemtekstā tas būtu - kur valsts, tur mēs. Somu Lutera evanģēliskā baznīca un Pareizticīgo baznīca ir valsts oficiālā reliģija. Baznīcas politika ir autonoma. Skolās ir ticības mācība. Tomēr, ja cilvēks negrib, tad viņam ir iespējams apgūt ētikas mācību.

No baznīcas kanceles nekad nedzirdēsim naida runas. Nekas nedrīkst šķelt baznīcu un valsts varu. Katrs cilvēks ir vērtīgs valstij un sabiedrībai. Nekādas baznīcas vai augstskolas satversmes nedrīkst stāvēt augstāk par Valsts satversmi un konstitucionālajiem likumiem. Līdz ko baznīca to aizmirst, un sāk rīkoties mutiski vai vēl vairāk,rīkot fiziskas pret likumīgas darbības, valsts varai ir nekavējoši jārīkojas. Mums ir SAB, DP, VID, KNAB, Konstitucionālā tiesa un citas tiesību sargājošās iestādes. Viņiem jātiek skaidrībā, kāpēc augstskolas rektors, vai baznīcas vadītāji rīkojas pret valstiski. Vara, nelikumīgi iegūti naudas līdzekļi, apsardzes vienības, tas kopā šīs organizācijas vadītājus dara par valsti valstī. Pie kā tas noved ir labi redzams "Daesh" rīcībā. Šādas organizācijas uzreiz nerodas. Toties pieņemoties spēkā viņas ir spējīgas likvidēt likumīgo valsts varu un atsviest sabiedrību viduslaiku dogmu līmenī.

Rietumu zemēs ir nonākuši pie secinājuma, ka cilvēki ar sevišķām vajadzībām attīstās ātrāk, ja viņi netiek atstumti no sabiedrības. Skolās pēc sevišķām programmām mācās gan ratiņkrēslos esošie, gan cerebrālās triekas skartie un garīgi atpalikušie. Ir bijuši gadījumi, kad garīgi atpalikušie, pēc iesaistes sportā un sabiedrībā ir kļuvuši par sporta sensācijām un pat sporta treneriem.

Ir saprasts, ka ienaids pret homoseksuāli orientētiem šķel sabiedrību vairāk, nekā sākumā bija domāts. Jo biseksseksualitātei ir divi galējie posmi . Heteroseksuālitāte un homoseksualitāte.

Vīriešu draudzība ir nepieciešama sporta komandās, armijā un skolās. Bez tās nevar saliedēt komandu ,armiju un tautu .Tas nenozīmē, ka cilvēki savā vairākumā ir par homoseksualitāti.

Ar šo faktu nevar samierināties reliģisko organizāciju vadītāji - fanātiķi, tīrie hetero tēviņi ar huligāniskām nosliecēm,nacistiskās organizācijas ekstrēmisti un psihiski slimie indivīdi.

Somijas baznīca ar sakostiem zobiem pamazām nāca pie slēdziena, ka viņas pienākums ir saliedēt nāciju un valsti, nevis otrādi. To pierādīja 2010. gada TV raidījums par iecietību vai neiecietību pret HS cilvēkiem. No Somijas evanģēliskās baznīcas izstājās desmitiem tūkstošiem draudzes locekļu. Vieni kā HS ienaidnieki, citi kā protestu pret baznīcas dogmatismu. Baznīcas un valsts nostādne ir, ka humānisms nevar būt dalīts. Cilvēkmīlestība un humānisms vai nu ir vai nav.

Sieviešu ordinācija par mācītājām Somijā ir ieviesta no 1986. gada. Tagad ir pat sava bīskape. Baznīcas ietekme pat nedaudz pieauga,

Baznīca ir vajadzīga vientuļiem un mūža galā nonākušajiem cilvēkiem. Kafijas dzeršanas pasākumi, koncerti, tagad jau dziesmu svētku līmeņa sanākšanas, tas kopā aicina uz baznīcu daudzus. Somija nav stipri ticīga zeme. Tomēr tradīcijas un mērenā baznīcas politika veicina lēnu tās atdzimšanu.

Somijā baznīcas netika slēgtas un demolētas, kā tas bija pie mums. Tāpēc viņas kļuvušas arī par muzejiem ar retām relikvijām, gleznām un rokdarbiem.

Piemērs ir glezna, kura karājas Haminas pilsētas Marijas baznīcas altāra daļā. Ilgi viņa atradās pie sānu sienas. Pēc baznīcas kapitālā remonta, kas izmaksāja divi miljoni eiro, tika apjausts, ka baznīcas gleznai ir jau ap 300 gadu. Tātad, gleznota vēl zviedru valdīšanas laika'. Glezna ir tumša. Taču foto tehnika ļauj uz tās saskatīt gleznoto. To ar lielu lepnumu rādu saviem lasītājiem.

Redzam,ka apustuļi ir ģērbti sārtās drānās. Indijā un toreizējā Jūdejā, bija plaši izplatītas prakse. Staigāt kopā ar Skolotāju, kas sludināja. Viņu mācekļu pienākums bija sekot savam maizes devējam, savākt ziedojumus, rādīt un organizēt "brīnumus"vai teatralizētus uzvedumus. Jēzus tā arī būtu aizgājis nebūtībā kā daudzi līdzīgie sludinātāji. Ja vien tas nebūtu aizskāris nabago cerību stīgas. Ja nebūtu viņa mācību pieņēmis senās Romas imperators Konstantīns. Tā, apmēram, trīs simts gadus pēc Kristus aiziešanas radās lielā cilvēces ticības kustība. Tādas domas pārņēma mani skatot neredzamo gleznu.

Baznīcu lepnums ir arī senie kroņlukturi. Tie ir visās trijās galvenā jās Haminas pilsētas baznīcās.

Pareizticīgās jeb ortodoksālās baznīcas griestus grezno kroņlukturis, kurš pasūtīts par Krievijas carienes Katrīnās II Lielās ( 1729-1796) ziedoto naudu nabagajiem. Viņu zvanu tornī ir zvans, ko baznīcai ziedojis pasaulslavenais karavadonis Aleksandrs Suvorovs (1729-1800). Haminā Suvorovs uzraudzīja cietokšņa celtniecību.

Vēl viena mīkla radās skatoties uz Marijas baznīcas stikla dekoru negaidīto lēno rotāciju turp un atpakaļ. Konvencionālās siltās gaisa masas to nevar izdarīt, jo gaisam nav kur pieķerties. Tomēr virzība par apli turp un atpakaļ ir manāma. To ievēroju nesen. Vienīgais minējums, ka dzelzs apli, uz kura karājas stikla dekori, iespaido elektro - magnētiski lauki. Atrisinājumu atstāšu fiziķu ziņā.

Tie kuriem interesē karēļu tautas tērpi, iegoglējiet : Neparastais dievkalpojums Somijas baznīcā.

Negribējās atkārtoties.