Mājām ir pieslēgums pie Ādažu novada centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, un ūdens piegādi varētu nodrošināt, taču pašvaldība atsakās to darīt, stāstīja kāda ciema "Cits Mežaparks" iedzīvotāja.
Pašvaldība un tās uzņēmums "Ādažu ūdens" ar iedzīvotājiem neslēdz individuālus pakalpojuma piegādes līgumus, aizbildinoties, ka starp novada ūdensapgādes sistēmu un mājām vēl esot ciemata ūdens apgādes sistēma, kas pašvaldībai nepieder, tādēļ individuālas vienošanās pašlaik neesot iespējamas.
Novada vadītājs Normunds Breidaks (Rīgas apriņķa novadu apvienība) pašvaldības pasivitāti gan noliedz un uzskata, ka iedzīvotājiem pašiem vispirms jātiek galā ar ciema ūdensvadu un kanalizācijas nodošanu pašvaldībai un tikai tad varēs runāt par ūdens pieslēgšanu. Pašlaik ūdens ciema iedzīvotājiem tiek pieslēgts uz stundu dienā.
Pēc ciema iedzīvotājas stāstītā, sarežģītā situācija izveidojusies ilgākā laika posmā, bet kritiska tā kļuvusi pašlaik. Ciematu attīstījusi SIA "Ādažu nami", kurā, pēc "firmas.lv" datiem, pašlaik 40% pieder Aldim Djubinam, 30% - Sandim Dimantam, bet pa 10% - Uldim Mežulim, Reinim Mežulim un Andrim Cinim, savukārt apsaimniekošanu beidzamā laikā veica uzņēmums "Vestabalt".
Nekustamo īpašumu jomā strādājošajam uzņēmējam Aldim Plaudim piederošā "Vestabalt" apsaimniekoja arī ciema ūdensapgādes sistēmu, un tai bijis noslēgts līgums ar "Ādažu ūdeni" par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanu.
"Vestabalt" nav apmierinājusi sadarbība ar iedzīvotājiem, tāpēc uzņēmums uzteicis apsaimniekošanas līgumu un piedāvājis jaunus pakalpojumu sniegšanas nosacījumus. Iedzīvotājiem uzņēmuma pēdējā brīdī izteiktais piedāvājums šķitis pārāk neizdevīgs un vērsts tikai uz apsaimniekotāja interešu aizstāvēšanu, stāstīja ciemata iemītniece. Tā kā iedzīvotāju piedāvājumi līguma labojumiem noraidīti, turklāt līguma noslēgšanai bijusi nepieciešama pilnīgi visu ciema īpašnieku piekrišana, pusēm nav izdevies vienoties.
Šādos apstākļos "Vestabalt" pārtraucis līgumu ar pašvaldības uzņēmumu, iedzīvotājiem paliekot bez ūdens, kā arī esot aizvākts pastiprināts kanalizācijas sūknis, ievērojami pasliktinot sistēmas darbību.
"Vestabalt" namu pārvaldnieks Rolands Spickus atteicās nosaukt ciematā esošā ūdensvada īpašnieku. "Tas ir īpašumtiesību jautājums. Rakstiet oficiālu iesniegumu, tad arī atbildēsim," sacīja Spickus.
Savukārt "Ādažu namu" līdzīpašnieks Uldis Mežulis uzņēmuma atbildību par situāciju nesaskata. Viņš biznesa portālam "Nozare.lv" pauda viedokli, ka ciemata ūdensapgādes problēmu pamatā ir nevis ūdensvada tīkla piederība, bet gan tas, ka atsevišķi ciemata iedzīvotāji gadiem ilgi neesot maksājuši par ūdeni. "Parāds pašvaldības uzņēmumam "Ādažu ūdens" krājās, iepriekšējais apsaimniekotājs ar parādiem netika galā. Tad apsaimniekošanu pārņēma "Vestabalt", taču arī nespēja atrisināt parādu problēmu, tāpēc lūdza pašvaldībai atslēgt ūdensapgādi ciematam līdz parādu nomaksai," teica Mežulis.
Kā uzsvēra ciema iemītniece, iedzīvotāji vēlētos slēgt līgumus par ūdens piegādi "pa tiešo" ar pašvaldības uzņēmumu, taču novada dome pašlaik šādu iespēju noraida, jo tai nepieder daļa no ūdens un kanalizācijas vadiem, kas atrodas tieši ciema teritorijā. Pašvaldība uzskata, ka šīs komunikācijas pieder iedzīvotājiem. Ja tās tiktu nodotas pašvaldībai, novads esot gatavs slēgt arī individuālus līgumus un atjaunot pilnvērtīgu ūdenspadevi, stāstīja Breidaks.
Šādos apstākļos vairums ciema iedzīvotāju pašvaldībā nodevuši iesniegumus, kuros atsakās no ūdens un kanalizācijas tīkliem par labu novadam. Pēc iedzīvotājas stāstītā, šādi ciema iemītnieki rīkojušies, lai gan atsevišķi kaimiņi secinājuši, ka ne īpašuma pirkuma līgums, ne zemesgrāmatas informācija neliecina, ka viņi būtu ciema komunikāciju īpašnieki. Daudziem radies jautājums, kam tās vispār pieder. Ciema iemītnieki patlaban vienkārši esot gatavi uz visu, lai vien tiktu atjaunota ūdensapgāde.
Ādažu novada domes vadītājs atzina, ka pašvaldība pašlaik ciema iedzīvotāju lūgumus ir noraidījusi, jo ūdens un kanalizācijas vadu pārņemšanai esot nepieciešami pilnīgi visu iedzīvotāju iesniegumi. Lai arī ciemā ir aptuveni 50 mājas, kopējais īpašumu skaits sasniedz 66, bet daļa no tiem nav apbūvēti, turklāt daļa varētu būt pārgājusi banku īpašumā. Iedzīvotāji pašlaik mēģinot savākt trūkstošos īpašnieku iesniegumus, stāstīja ciemata iemītniece.
Taujāts, vai nav iespējams kāds pagaidu risinājums, lai iedzīvotāji tomēr nebūtu atstāti bez vitāli svarīgiem pakalpojumiem, kamēr pašvaldība, ciema attīstītājs un iedzīvotāji tiek skaidrībā un sakārtot ūdens un kanalizācijas tīklu īpašumtiesību jautājumus un pēc tam noslēdz individuālus līgumus, Breidaks pauda nostāju, ka pašvaldība jau esot bijusi gana pretimnākoša, iedzīvotāji jau laicīgi esot brīdināti par iespējamām problēmām, un tagad pamatā no viņiem pašiem esot atkarīga situācijas atrisināšana.
Ciema iedzīvotāja atzina, ka "Cita Mežaparka" iemītnieki ir informēti par pašvaldības nostāju, cenšas izpildīt tās izvirzītās prasības, tomēr joprojām cer uz novada aktīvāku līdzdarbību ciema ūdens un kanalizācijas tīklu īpašumtiesību noskaidrošanā un sakārtošanā, lai iespējami drīzāk tiktu atjaunota ūdens padeve.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
