Kirgīzijas prezidents nomaina iekšlietu ministru un ģenerālprokuroru; omonieši izklīdina demonstrantus (papildināts)

Kā preses konferencē paziņoja jaunais ministrs, drošības struktūrām ir tiesības likt lietā spēku, lai atjaunotu likumīgo kārtību. "Likums dod mums šādas tiesības. Mēs varam lietot spēku un (..) ieročus. Taču mēs negatavojamies šaut uz likumam paklausīgiem pilsoņiem, kas necenšas iebrukt ēkās, uz sievietēm, sirmgalvjiem un bērniem," viņš sacīja.

Savukārt opozīcijas pārstāvis Edils Baisalovs, kas vada "Koalīciju par demokrātiju un pilsonisku sabiedrību", izteicies, ka Akajevs "nostiprina savu varu, ieceļot šajos amatos stingrās līnijas piekritējus".

"Šī amatpersonu nomaiņa mūs neapmierina, jo svarīgākais, ko mēs gribam panākt, ir drīza Aakajeva atkāpšanās. Mēs nepiekāpsimies, kamēr tas nenotiks," piebildis opozīcijas koordinācijas padomes loceklis Topčubeks Turgunalijevs. Pēc viņa teiktā, amatpersonu nomaiņa uzskatāma par Akajeva režīma pēdējo elpas vilcienu. "Iespējams, ka viņi izlies asinis un par šo izlieto asiņu cenu glābs Akajeva režīmu," piebildis opozīcijas aktīvists.

Aģentūras "Reuters" korespondents Dmitrijs Solovjovs, kas pieredzēja demonstrācijas izklīdināšanu, no notikuma vietas ziņoja, ka omonieši ielauzušies protestētāju pūlī, kad izraisījies demonstrācijas dalībnieku konflikts ar grupu sieviešu, kas pauda atbalstu Akajevam. Protestētāju demonstrācija bija miermīlīga. "Viņi (omonieši) piekāva vairākus cilvēkus un iegrūda viņus autobusos. Tas notika ļoti ātri un ļoti vardarbīgi," ziņo Solovjovs.

Analītiķi brīdina, ka vardarbība Kirgīzijā var kļūt nekontrolējama.

Kirgīzija robežojas ar Ķīnu, un par ietekmi šajā energoresursiem bagātajā reģionā sacenšas Vašingtona un Maskava. Gan Krievijai, gan ASV Kirgīzijā ir militārās bāzes. Bažas par situāciju Kirgīzijā trešdien izteica Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Ivanovs. Kirgīzija tiek uzskatīta par liberālāko no piecām Vidusāzijas valstīm, bijušajām PSRS republikām.

Kā paziņojis Kirgīzijas valdības pārstāvis, premjerministrs Nikolajs Tanajevs ceturtdien varētu doties uz valsts otro lielāko pilsētu Ošu, lai tiktos ar opozīcijas protestētājiem.

Savukārt Džalalabadā pie apgabala vadības mītnes, ko svētdien ieņēma opozīcija, trešdien pulcējušies aptuveni tūkstoš protestētāju, kas skandē: "Akajevu - nost!"

"Visi, ko jūs te redzat, ir bezdarbnieki. Pamēģiniet atrast kādu, kam pietiktu miltu vai maizes. Kopš 1991.gada mēs visi esam kļuvuši par Akajeva vergiem," sacīja viens no protestētājiem, Kirgīzijas uzbeks. "Mēs, uzbeki un kirgīzi dzīvojam kopā, un, ja viņi uz mums šaus, arī mirsim kopā."

Opozīcija trešdienas pievakarē plāno protesta akciju arī galvaspilsētā, kas atrodas relatīvi pārtikušajos un mierīgajos valsts ziemeļos. Tā gatavojas pieprasīt Akajeva atkāpšanos un neseno parlamenta vēlēšanu rezultātu anulēšanu, uzskatot tos par viltotiem.

Akajevs, kas atrodas pie varas 14 gadus, noraidījis abas šīs prasības, tomēr pieļāvis iespēju, ka dažos reģionos vēlēšanu rezultāti var tikt pārskatīti. Vienlaikus viņš brīdinājis, ka jebkāds mēģinājums atkārtot Ukrainas "oranžo revolūciju" var izraisīt pilsoņu karu.

Kā aģentūrai "Reuters" sacījis Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas vēstnieks Biškekā Markuss Millers, pašreizējie notikumi Kirgīzijas dienvidos viņam atgādina to, ko viņš pieredzējis valstīs, kas atradušās karastāvoklī. "Es zinu, ka tur, kur vairs nav policijas, situācija ir visbīstamākā," viņš piebildis.

Millers atzina, ka visvairāk nobažījies par "varas vakuumu, ko var izmantot viens vai otrs grupējums, pat minoritāte, lai destabilizētu situāciju un radītu nedrošu vidi, kas var izraisīt vardarbības uzliesmojumu.

Notikumu attīstībai Kirgīzijā vērīgi seko kaimiņvalsts Uzbekistānas autoritatīvā valdība, jo trūcīgajā Kirgīzijā dzīvo daudz uzbeku. Taškenta apsūdzējusi "ārējos spēkus" nemieru provocēšanā.

Savukārt Tadžikistāna trešdien slēdza robežu ar Kirgīziju.

Millers paziņojis, ka EDSO sūtīs uz Kirgīziju savu vidutāju un ka ārvalstu vēstnieki cenšas panākt, lai abas puses sāktu sarunas. Akajevs savukārt izteicies, ka ir gatavs dialogam. Ir ziņas, ka par šādu starpnieku varētu kļūt bijušais Slovēnijas premjerministrs Lojze Peterle.