"Ja viņi nepiedalīsies, konstitūcija neatspoguļos viņu cerības un vēlmes un process neapstāsies. Ir grafiks un Irākai jāpilda starptautiskās saistības saskaņā ar ANO rezolūciju," sacīja Zebari augsta ranga Irākas diplomātu sanāksmē Ammānā.
Irākas sunnīti, kuri baudīja privilēģijas kopš Irākas dibināšanas pagājušā gadsimta 20.gados, lielākoties nepiedalījās janvāra vispārējās vēlēšanās, kurās pie varas nāca ASV atbalstītā valdība, kurā dominē šiīti un kurdi.
Jaunās konstitūcijas izstrādes komitejas locekļi sunnīti ir apturējuši savu darbību komitejā pēc tam, kad pirms dažām dienām tika nogalināts kāds komitejas loceklis sunnīts un vēl kāda sunnītu amatpersona.
Pirms gada beigās paredzētajām vispārējām vēlēšanām plānots rīkot referendumu par konstitūciju.
Sunnīti ir sašķēlušies jautājumā par līdzdalību valdībā, jo daudzi sunnītu kopienas locekļi apšauba tās leģitimitāti un uztver to kā ASV iedibinātu administrāciju bez plašas politiskās vienprātības.
Viņi arī nav apmierināti ar Sadama Huseina valdīšanas laikā malā nobīdīto šiītu un kurdu nākšanu pie varas.
Irākas amatpersonas cer, ka plašāka sunnītu līdzdalība politiskajā procesā pēc Sadama Huseina režīma krišanas palīdzēs apspiest lielākoties sunnītu vadīto sacelšanos, kas radījusi hronisku nestabilitāti pēc ASV iebrukuma un Sadama režīma gāšanas 2003.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
