Sadams Huseins un septiņi viņa "Baath" partijas locekļi, ieskaitot Huseina brāli, trešdien stāsies piecu tiesnešu un pasaules priekšā marmora un lustru rotātajā Bagdādes tiesas zālē.
Divus gadus pēc Huseina notveršanas alā netālu no viņa dzimšanas vietas bijušais Irākas prezidents un viņa līdzdalībnieki stāsies tiesas priekšā par noziegumiem pret cilvēci.

Pirms divdesmit gadiem Huseins ar saviem sabiedrotajiem nogalināja 140 šiītu musulmaņus.

Pavēle par viņu nogalināšanu izdota pēc neveiksmīgā bijušā līdera slepkavības mēģinājuma viņa vizītes laikā Dijālas pilsētā uz ziemeļiem no Bagdādes 1982.gada jūlijā, paziņoja prokuratūra.

Vajātas tika arī daudzas Dijālas ģimenes, piebilda prokuratūra.

Irākieši un daudzi citi jau sen gaida bijušā diktatora tiesas dienu, bet tā, iespējams, nebūs ilga.

Augstas Irākas amatpersonas un tiesai tuvu stāvoši avoti ziņo, ka prāvas var tik pārceltas iespējams jau pirmajā dienā, pamatojoties uz aizstāvības izteiktajiem iemesliem prāvas atlikšanai.

Sadama Huseina galvenais advokāts Kalils Dulaimi, kura pieredze tiesas prāvās par nopietniem noziegumiem ir neliela, bet apsūdzībās pret noziegumiem pret cilvēci vispār nekāda, paziņojis, ka viņš plāno apstrīdēt tiesas likumību.

Irākas īpašo tribunālu izveidoja Vašingtona pēc Huseina notveršanas 2003.gada decembrī, laikā, kad ASV spēki oficiāli bija okupējuši Irāku.

Šie faktori mudinājuši Irākas juristus un cilvēktiesību grupas apšaubīt tiesas objektivitāti.

Paredzams arī, ka Dulaimi pieprasīs tiesai vairāk laika pierādījumu izpētei pret viņa klientu, apgalvojot, ka ar 45 dienām nepietiek, lai iepazītos ar vairāk nekā 800 lapām pierādījumu.

Viņš arī sūdzējies par nepietiekamu pieeju lieciniekiem.

Izmeklēšanas tiesnesis paziņoja, ka 45 dienas ir pietiekoši ilgs laiks saskaņā ar Irākas likumiem, bet lēmums būs jāpieņem pieciem tiesnešiem, kas pēdējos 18 mēnešos ir izgājuši vispusīgu apmācību Lielbritānijā.

Tiesa notiks pat Irākai nepieredzētos drošības apstākļos ar ķermeņa pārmeklēšanām, rentgenstariem, novērotāju rūpīgu pārbaudīšanu, acu skanēšanu un pirkstu nospiedumu pārbaudi.

Aizstāvamie sēdēs ar seju pret tiesnešiem, uz paaugstinājuma aiz tiesas ierēdņiem.

Liecinieku vietām būs aizkari, kurus varēs aizvilkt, lai neatklātu liecinieku identitāti.

Ložu necaurlaidīgs stikls nošķirs nedaudzos žurnālistus un novērotājus no pārējās tiesas zāles.

Saskaņā ar Irākas likumdošanu, prokurori un advokāti - katram apsūdzētajam var būt savs advokāts - lieciniekus varēs izjautāt tikai ar tiesnešu starpniecību.

Neilgi pirms tiesas cilvēktiesību grupas ir izteikušas šaubas par tiesas neatkarību un tās atbilstību starptautiskajiem standartiem nozīmīgu kriminālu prāvu izskatīšanā.

Starp citām lietām "Human Rights Watch" un "Amnesty International" ir izrādījušas satraukumu arī par apsūdzēto iespējām sagatavot aizstāvību, pierādījumu trūkumu, politisko ietekmi uz tiesu un nāvessoda piemērošanu.

Saskaņā ar jaunajiem tiesas statūtiem, kas vēl nav oficiāli izziņoti, apsūdzēto var notiesāt, pamatojoties uz pierādījumiem, kas "apmierina" tiesnesi, un vainai nav jābūt pierādītai ārpus "saprātīgām šaubām", kā to pieprasa lielākā daļa tiesu statūtu.

"Mums ir nopietnas bažas, ka tiesa nenodrošinās starptautiskās likumdošanas pieprasītās taisnīgas tiesas garantijas," pagājušajā nedēļā izdotajā ziņojumā sacīja "Human Rights Watch" starptautisko tieslietu programmas direktors Ričards Dikers.

Vairāk nekā gadu tribunālu vajā pretrunas un apsūdzības par politisko iejaukšanos.

2003.gadā ASV par pirmo tribunāla direktoru iecēla Irākas premjerministra vietnieka Ahmada Čalabi brāļa dēlu Salemu Čalabi, kuru pagājušajā gadā atstādināja no amata pēc tam, kad viņam no sākuma izvirzīja un tad atcēla apsūdzības par kādas finanšu amatpersonas nāvi.

Pagājušajā mēnesī Irākas prezidents Džalals Talabani valsts televīzijai sacīja, ka viņš esot dzirdējis no galvenā izmeklētāja, ka Huseins ir "atzinies" un parakstījis dokumentus, kas to apliecina.

"Sadams Huseins ir kara noziedznieks un par saviem noziegumiem pelna nāvessodu 20 reizes dienā," sacīja Talabani, lai gan viņš personīgi ir iestājies pret nāvessodu.

Nepilnas 24 stundas pirms tiesas vēl joprojām nebija izlemts, vai televīzijā procesu pārraidīs tiešraidē vai ar aizkavēšanos, tomēr abos gadījumos pasaule redzēs Sadamu Huseinu tiesā.

Ja prāva tiks atlikta jau pirmajā dienā, tad var paiet vairākas nedēļas, pirms tā atkal atsāksies, iespējams, tikai pēc decembra vidū paredzētajām parlamenta vēlēšanām, sacīja tiesai tuvu stāvoši avoti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!