Albuma prezentācijā vērotajā grupas dzīvajā koncertā iepriekš minētajiem grupu nosaukumiem radās vēlme pievienot arī „Sigur Ros” un pat pašmāju „Oceanfall”, šādi savā ziņā definējot grupas šā brīža centrālo problēmu, kas, nešaubos, sevi pieteiks otrajā „metanoia” albumā. Skanot, piemēram, skaņdarbam ‘Exit’, kas ir tipisks stadiona hīts un, jāpiebilst, nudien pamatīgi atgādina „Coldplay” ‘Clocks’, solista Kristapa balsī jūtams, ka viņa „jājamzirdziņš” nenoliedzami ir tempa ziņā mērenāki skaņdarbi, savukārt brīžos, kad skan tie un prātā nāk jau pieminētie „Sigur Ros”, „metanoia” skanējumā pietrūkst detaļu – sīku „knifiņu”, kas reizumis spēj no nekā radīt dziesmai mugurkaulu.
Katram jau, protams, savas prioritātes un gaumes mūzikas pasaulē, taču „metanoia” gadījumā tā vien gribas citēt citus savus amata brāļus, sakot, ka labāk ir izklausīties pēc kaut kā salīdzinoši svaiga un aktuāla, arī pašam to negribot, nekā izmisīgi censties savā daiļradē „uzsūkt” muzikālas tendences ar deviņu, desmit gadu nokavēšanos. Par to, kāda būs grupas „metanoia” nākotne un vai ‘Ordinary’ sekos arī nākamie ieraksti, kas, cerams, piesaistīs plašāku tautas masu uzmanību, visticamāk ir kā klausītāju, tā arī pašas grupas rokās. Taču viens ir skaidrs – „metanoia” kopā ar šībrīža pašmāju mūzikas aktualitāti numur viens – grupu „Tribes Of The City” ir pēdējo gadu visdaudzsološākie jaunie Latvijas mūzikas ansambļi un būtu tikai žēl, ja vietējā mūzikas tirgus bezzobainības un vidusmēra latvieša muzikālās gaumes neesamības dēļ grupām, kurām „iekšā ir” un „nāk arī ārā”, nāktos beigt savu karjeru „Muzikālo banku” un „Eirovīziju” purvā.
Vērtējums:
Iesaku:
‘Exit ’;
‘See Me Coming Back ’;
‘Ordinary ’