Prezidente atkārtoti norādīja, ka jau iepriekš ir aicinājusi Saeimu pārskatīt minētos likuma grozījumus, bet ņemot vērā to, ka prezidentes aicinājumā valdība nav ieklausījusies, prezidente izmantojusi Satversmes 72.pantā piešķirtās tiesības.
Ārkārtas preses konferencē Prezidente uzsvēra, ka valstī ir trīs Nacionālās drošības iestādes - SAB, MID un Drošības policija. Tie izsniedz pielaides tām personām, kam ir iespējama pielaide sevišķi slepeniem, slepeniem un konfidenciāliem dokumentiem. "Ministru kabineta noteikumu 126.punkts, pieņemts un parakstīts šī gada 13.februārī, atļauj Informācijas analīzes dienesta (IAD) personām pašām sev piešķirt visu pakāpju pielaides, tai skaitā pirmās pakāpes pielaides, kaut arī viņiem tas nekur likumā nav atļauts, viņiem nav operatīvas darbības iespējas," norādīja Vīķe-Freiberga.
Prezidente norādīja, ka IAD kas ir tieši pakļauts Ministru prezidentam un Ministru kabinetam, ir "autorizēts pats izbaudīt šo privilēģiju saviem darbiniekiem piešķirt pirmās pakāpes pielaides." Tas nozīmē, ka jebkurai nedefinētai personai var tikt izsniegtas pirmās pakāpes pielaides slepeniem dokumentiem.
Par nepieņemamu Prezidente uzskata arī situāciju, ka IAD no savas puses ir dotas tiesības iet un analizēt SAB un Drošības policiju, un Militārās izlūkošanas un pretizlūkošanas dienestu.
"Manuprāt, tiek sagrauta visa šī sistēma un šis līdzsvars, kas līdz šim ir pastāvējis attiecībā uz valsts noslēpumu, attiecībā uz mūsu slepeno dienestu un drošības dienestu darbību," sestdien uzsvēra Vīķe-Freiberga.
Prezidente uzsvēra, ka ar šiem grozījumiem valsts drošība tiek pakļauta draudiem, kā arī šāds solis var nepatikt NATO. "Tiek sagrauta visa līdzšinējā valsts drošības sistēma." Prezidente skaidroja, ka ar šo soli gan tautai, gan arī Saeimai ir pavērtas durvis pārdomāt radušos situāciju.
Prezidente uzsvēra, ka Satversmes 72.pants ļauj arī iedzīvotājiem izteikt savu viedokli un savākt parakstus referendumam.
Kā "Delfi" jau ziņoja, Vīķe-Freiberga ir apturējusi grozījumu Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā publicēšanu uz diviem mēnešiem.
Kā skaidroja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga, prezidente pirmo reizi savu gandrīz astoņu darbības gadu laikā izmantojusi Satversmes 72.pantu, lai apturētu kāda likuma izsludināšanu. Tas nozīmē, ka prezidentei "patiešām ir lielas bažas šī likuma sakarā".
Šāds Vīķes-Freibergas lēmums esot signāls un brīdinājums ne tikai Saeimai, bet visai sabiedrībai.
"Valsts drošība ir jautājums, kas nav triviāls," sacīja Rozenberga, norādot, ka ar valsts drošību saistītajām lietām jāseko ar vislielāko vērību, arī tāpēc, ka Latvija ir NATO dalībvalsts.
"Pamatojoties uz Satversmes 72.pantā noteiktajām Valsts prezidenta tiesībām apturēt likuma publicēšanu, paziņoju, ka apturu likumu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" un "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" publicēšanu uz diviem mēnešiem," teikts prezidentes paziņojumā oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Satversmes 72.pantā teikts: "Valsts prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem."
Līdz ar to divu mēnešu laikā parlaments vēlreiz var pārskatīt iepriekš pieņemtos grozījumus.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP) atzina, ka šāds gadījums, kad prezidente aptur likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem, viņa praksē nav bijis.
Jaundžeikars plāno sazināties ar Saeimas Juridiskā biroja vadītāju Gunāru Kusiņu, lai izvērtētu situāciju un nepieciešamos lēmumus.
Kusiņš atzina, ka pēc neatkarības atgūšanas ir bijis viens gadījums, kad likuma publicēšanu lūdz apturēt vismaz 34 Saeimas deputāti. Savukārt prezidents šādas tiesības pēc savas iniciatīvas izmanto pirmo reizi.
Kā skaidroja Kusiņš, no likumdošanas viedokļa tagad jāsākas vēlētāju parakstu vākšanai. Nepieciešams savākt vēlētāju desmitās daļas parakstus.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datiem, pēdējo Saeimas vēlēšanu dienā, 2006.gada 7.oktobrī, valstī bija reģistrēti 1 490 636 vēlētāji.
Kusiņš norādīja, ka, ja vēlētāju paraksti netiek savākti, prezidents izsludina likumu. Ja paraksti tiek savākti, notiek tautas nobalsošana par Saeimas pieņemtā likuma atcelšanu. Līdz ar to tautai tiek dotas "veto tiesības" attiecībā uz likumiem.
Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.
Kā liecina Saeimas 1.marta sēdes stenogramma, par grozījumu Nacionālās drošības likumā pieņemšanu nemainītā redakcijā nobalsoja 57 deputāti, "pret" bija 32. Par grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā pieņemšanu nemainītā redakcijā nobalsoja 53 deputāti, "pret" - 32.
Kā ziņots, Saeimas pieņemtie grozījumi valsts drošības likumos rada bažas, vai Latvija arī turpmāk pieturēsies pie stingrajiem standartiem sensitīvas informācijas uzglabāšanā, kādus tā sasniedza, pievienojoties NATO un Eiropas Savienībai, laikrakstam "Diena" atzinuši ietekmīgu partnervalstu diplomāti.
Citi avoti pieļauj, ka, iespējams, tieši NATO partneru un jo īpaši ASV izteiktās kritikas dēļ Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) ceturtdien nolēma atvērt Nacionālās drošības likumu un precizēt daudz kritizētos tā labojumus.
"NATO informācijas uzglabāšanas standarti bija galvenais jautājums, kad Latvija pievienojās aliansei. Tagad mums ir bažas, vai izmaiņas likumos notikušas saskaņā ar šiem standartiem," laikrakstam sacījis rietumvalsts diplomāts, kurš neatklāja savu vārdu.
Lielākās bažas raisot tas, ka nozīmīgai informācijai turpmāk var piekļūt daudz plašāks cilvēku loks. Bažas par to vairākkārt paudusi arī Valsts prezidente, kas sākotnēji atteicās likumus izsludināt, taču Saeima iebildumus neņēma vērā, vēlreiz pieņemot grozījumus jau atbalstītajā redakcijā.
Jaundžeikars tagadējo lēmumu atvērt Nacionālās drošības likumu pamato ar vēlmi novērst bažas, ka komisiju pilnvarotās personas varētu iejaukties drošības iestāžu darbībā vai piekļūt svarīgai informācijai.
Pašlaik vēl tiek precizēti iespējamie labojumi, taču viens no tiem paredz, ka par katru pārbaužu gadījumu tiks pieņemts atsevišķs lēmums. Tiesa, NDK ietilpstošā deputāte Linda Mūrniece (JL) šaubās, vai šis precizējums novērsīs bažas par pārāk plašu pilnvaroto personu loka izveidi. Tādēļ viņa rosināšot atgriezties pie iepriekšējās likuma redakcijas, jo tā, lai arī neparedzēja pilnvaroto personu līdzdalību, nodrošināja pietiekamu parlamentāro kontroli.
Jau portāls " Delfi" jau ziņoja, Saeima 1.martā galīgajā lasījumā pieņēma Valsts prezidentes otrreizējai caurlūkošanai nodotos grozījumus Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības likumā, neņemot vērā prezidentes izteiktos iebildumus.
Saeima noraidīja visus deputātu iesniegtos priekšlikumus ar valsts drošību saistītajos likumos un atstāja spēkā iepriekš pieņemto likumu redakciju.
Drīz pēc Saeimas balsojuma prezidente norādīja, ka parlaments rīkojies kļūdaini. Pēc Vīķes-Freibergas domām, Saeimai bijusi izdevība iepriekš sasteigtos grozījumus izskatīt detalizēti un pēc būtības.
Prezidente, jau atdodot grozījumus parlamentam otrreizējai caurlūkošanai, norādīja uz vairākiem konkrētiem aspektiem, kas būtu jāpārskata. Likumu grozījumos, pēc Vīķes-Freibergas domām, nav precīzs to personu loks, kuras var piedalīties drošības iestāžu kontrolē.
Vīķe-Freiberga uzskata, ka drošības iestādēm jābūt kontrolētām un to darbība jāuzlabo, tomēr pieņemtie grozījumi likumos nenorādot, kuras personas būs iesaistītas drošības iestāžu kontrolē un cik lielā mērā personas varēs saņemt informāciju. Prezidentei bažas radot tas, vai likumu grozījumi neiespaidos operatīvās informācijas plūsmu.
Tomēr Vīķe-Freiberga sola sekot līdzi notikumu attīstībai saistībā ar grozījumiem un to pašu, pēc viņas domām, darīšot arī Latvijas partneri NATO. Prezidente uzskata, ka pieņemtie grozījumi likumos var atstāt sekas iekšējā valsts drošībā, kā arī valsts sadarbībā ar tās partneriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
