Berķis portālam "Delfi" sacīja, ka sadarbības līgums ar Ventspili bija ne vien LSDSP, bet arī citām partijām, kas deviņdesmito gadu beigās bija pie varas. Viņš skaidroja, ka šobrīd vairs precīzi neatceras, ar kurām vēl partijām šādi sadarbības līgumi tikuši slēgti un par kādām summām. Kā vēl vienu no politiskajiem spēkiem, kas tolaik bija pie varas, Berķis minēja Latvijas Zemnieku savienību (LZS), ar kuru noslēgts aizdevuma līgumus. Par sadarbību vienošanās slēgta arī ar Aināra Šlesera izveidoto Jauno partiju.
Berķis norādīja, ka tolaik sadarbības līgumu slēgšanā piedalījās ne vien Lembergs, bet arī pārējie Ventspils uzņēmēji - gan tie, kas šobrīd ir pretējā nometnē, gan tie, kurus tur aizdomās par dažādām nelikumīgām darbībām. Tomēr uzņēmējs uzsvēra, ka ar politiskajiem spēkiem komunicējis Lembergs, bet saimnieciskās darbības bija citu pārziņā.
Berķis atzina, ka līguma parakstīšanā, kas slēgts ar Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partiju (LSDSP) 1999.gadā, nav piedalījies. Taču uzņēmējs neslēpa, ka parakstījis citus, līdzīgus lēmumus.
Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs Augusts Brigmanis portālam "Delfi" sacīja, ka 1997. vai 1998.gadā LZS no "Ventbunkera" esot saņēmusi aizņēmumu aptuveni 10 000 latu apmērā. Aizņēmums pirms vairākiem gadiem esot atdots ar procentiem, taču tas neesot bijis saistīts ne ar kādām vienošanām vai to neizpildi.
Brigmanis apgalvoja, ka nekāda cita veida saistības LZS ar Ventspils uzņēmējiem neesot, arī nekādi līgumi, kopš viņš vada partiju, neesot bijuši. Pēc Brigmaņa teiktā, no Ventspils uzņēmējiem arī neesot nācis finansējums ZZS priekšvēlēšanu kampaņai, ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2002.gadā atzina par nelikumīgi saņemtu un lika to apvienībai atmaksāt.
Savukārt bijušais "Latvijas ceļa" (LC) priekšsēdētājs Andrejs Panteļejevs portālam "Delfi" stāstīja, ka LC savulaik bijis viens līgums, kuru parakstījis Ventspils mērs Aivars Lembergs. Šis līgums neesot bijis slepens un tas paredzēja "sadarbību politiskās lietās' ar reģionālo partiju "Latvijai un Ventspilij". Tā kā šo partiju vadīja Lembergs, tad viņš arī to bija parakstījis, skaidroja Panteļejevs, uzsverot, ka līgums esot bijis publisks un tajā neesot nekāda runa par finansējumu LC. Naudu gan partija no Ventspils uzņēmējiem esot saņēmusi, taču, pēc Panteļejeva teiktā, tie esot bijuši oficiāli ziedojumi. Cik daudz, to viņš neatcerējās.
Ventspils uzņēmēju ziedojumus esot saņēmusi arī partija "Jaunais laiks" (JL), taču kā apgalvo tās bijušais priekšsēdētājs Einārs Repše, tie esot bijuši oficiāli ziedojumi. Repše portālam "Delfi" sacīja, ka "nedz "Jaunais laiks", nedz es personīgi neesam slēguši ne mutiskas, ne rakstiskas vienošanās ar ekonomiskiem grupējumiem vai politiskiem spēkiem." Repše uzsvēra, ka JL nekad neesot arī piedāvāts neko parakstīt, savukārt premjera Aigara Kalvīša (Tautas partija) izteikumus, ka JL bijusi tomēr šāda vienošanās, viņš uzskata par mēģinājumu attaisnot pašam sevi. Repše atgādināja, ka pirms JL vadītās valdības gāšanas notikusi Lemberga, TP dibinātāja Andra Šķēles un LPP līdera Aināra Šlesera tikšanās, kur arī slepeni vienojušies gāzt JL valdību.
Jaunā partija (JP) 1998.gadā bija noslēgusi līgumu ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu un Ventspils uzņēmējiem, taču šī vienošanās neparedzēja finansiālu atbalstu, teica bijušais JP līderis, tagad Latvijas Pirmās partijas (LPP) vadītājs Ainārs Šlesers.
Līgums ar Lembergu ticis slēgts kā ar reģionālas partijas pārstāvi un paredzējis sadarbību demokrātijas stiprināšanā un ekonomikas attīstībā, kā arī to, ka JP Saeimā neatbalstīs Tautas partijas (TP) premjera nākšanu pie varas.
"Mūsu līgums neparedzēja nekādu finansiālu atbalstu, un tajā bija tikai trīs punkti. Tā nebija ekonomiska vienošanās un atbilda partijas pārliecībai," uzsvēra Šlesers.
Līgumu parakstījis Šlesers un bijušās JP biedres Ingrīda Ūdre (tagad ZZS) un Silvija Dreimane.
Šlesers neatcerējās visus parakstītājus no Ventspils puses, bet tie noteikti esot bijuši Lembergs un uzņēmējs, toreizējais AS "Ventbunkers" prezidents Olafs Berķis.
"Mums nekādas citas vienošanās nebija. Es biju tikko sācis darboties politikā, un noslēgtais līgums atbilda mūsu politiskajai pārliecībai," sacīja Šlesers.
Jau vēstīts, ka bijušais LSDSP vadītājs ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" atzina, ka 1999.gadā tika noslēgta vienošanās starp Ventspils mēra Aivara Lemberga kontrolētājiem ekonomiskajiem spēkiem un LSDSP. Taču arī bijušais politiķis nepiekrita, ka sociāldemokrāti tikuši nopirkti. "Nauda bija viņu lieta, bet dažādi darbiņi mūsu lieta," vienošanos raksturoja Bojārs, uzsverot, ka par politisko korupciju to saukt nevar. Vienošanās paredzēja, ka LSDSP saņem 70 000 latu gadā un, ja vienošanās netiek pildīta, partijai nauda jāatmaksā Ventspils uzņēmējiem.
Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" trešdien tika publiskota informācija par dokumentu, kas liecina par augstākā līmeņa politisko korupciju Latvijā. Dokumenta kopiju Domburs nodeva portāla "Delfi" rīcībā, un "Delfi" lasītājiem ir iespēja iepazīties ar tā tekstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
