Viņa informēja deputātus, ka sākotnēji no valsts budžeta ārējai sadarbībai ministrija pieprasīja krietni lielāku summu - 770 tūkstošus latu.
Kaut arī palīdzības apjoma ziņā Latvija nevar konkurēt ar lielajām ES dalībvalstīm, arī salīdzinoši neliels finansējums un sadarbības projekti sniedz ieguldījumu Latvijas popularizēšanā un starptautiskā tēla veidošanā, atzina ministrijas pārstāve.
Ārlietu ministrija izstrādājusi Attīstības sadarbības likumu, kas paredz, ka nākotnē attīstības sadarbības politikas koordinēšanai tiks izveidota atsevišķa aģentūra.
Patlaban, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvija attīstības sadarbības projektiem tērē vismazāk. Igaunija palīdzības projektiem šogad atvēlējusi vienu miljonu eiro, savukārt Lietuva – 1,5 miljonus eiro.
Ārlietu ministrijas izstrādātā "Koncepcija attīstības sadarbības budžeta palielināšanai līdz 2010.gadam", kas apstiprināta valdībā, paredz ik gadu pakāpeniski palielināt Latvijas finansējumu attīstības sadarbības politikas īstenošanai, lai 2010.gadā tas sasniegtu 0,1 procentu no nacionālā kopprodukta, informēja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece.
Līdzīgi kā iepriekš, arī 2007.gadā par savām prioritārajām valstīm attīstības palīdzības sniegšanai Latvija noteikusi Gruziju, Moldovu, Ukrainu un atsevišķos sadarbības sektoros arī Baltkrieviju. Visvairāk projektu tiek īstenoti Gruzijā un Moldovā.
ELK vecākais konsultants Ilmārs Solims deputātus informēja par sadarbību, kuru Saeima īsteno ar Gruzijas, Moldovas un Ukrainas parlamentiem. Latvijas parlamentam visilgstošākā un aktīvākā sadarbība izveidojusies ar Gruzijas parlamentu. Piesaistot starptautisko finansējumu, Saeima ir iecerējusi padziļināt sadarbību ar citu Latvijai prioritāro valstu parlamentiem un valdībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
