Iesaka Rīgas sabiedriskā transporta biļešu cenu paaugstināt līdz 40 santīmiem

Ziņojumā aplūkoti trīs principiāli atšķirīgi Rīgas sabiedriskā transporta attīstības scenāriji. Inerces scenārijs, paredz tikai tādus pasākumus, kas saglabātu sabiedriskā transporta kvalitāti pašreizējā līmenī. Nepieciešamo investīciju apjoms tādā gadījumā būtu 52.8 miljoni latu līdz 2010.gadam, bet pēc tam līdz 2020.gadam – 8.4 miljoni latu gadā. Šis scenārijs paredz pakāpenisku tarifu palielināšanu no 35 santīmiem 2008.gadā līdz 89 santīmiem 2020.gadā.

Mērenas attīstības scenārijs paredz pakāpenisku tehnisko modernizāciju. Nepieciešamais investīciju apjoms līdz 2010.gadam tad būtu 145.4 miljoni latu, pēc tam – 21 miljons latu gadā. Šis scenārijs paredz pakāpenisku tarifu palielināšanu no 40 santīmiem 2008.gadā līdz 1.04 latam 2020.gadā.

Trešais, paātrinātas attīstības scenārijs, paredz pāreju uz zemās grīdas tramvaju, pilsētas iedzīvotāju mobilitātes paaugstināšanu un "novieto un brauc" sistēmas ieviešanu. Tādā gadījumā līdz 2014.gadam būtu nepieciešamas investīcijas 369 miljonu latu apmērā, pēc tam – 21 miljons latu gadā. Šis scenārijs paredz tarifu kāpumu no 40 santīmiem līdz 99 santīmiem.

Ekonomisti skaidro, ka paātrinātas attīstības scenārijam ir būtiskas priekšrocības, proti, "novieto un brauc" sistēma rada papildu pasažieru plūsmu un ieņēmumus, kas tarifu dinamiku ļauj noturēt mērenā līmenī.

Ekonomisti norāda, ka, saglabājot tarifu pašreizējā līmenī, jau 2010.gadā "Rīgas satiksmei" valsts un pašvaldības dotācijās būs nepieciešami 85 miljoni latu, bet 2020.gadā nepieciešamo dotāciju apjoms varētu palielināties līdz 257 miljoniem latu. Savukārt, pakāpeniski palielinot tarifu līdz vienam latam, attiecība starp pašu līdzekļiem un dotācijām varētu saglabāties pašreizējā līmenī (2020.gadā "Rīgas satiksme" pati iegūtu 144 miljonus latu, bet 151 miljonu latu tai vajadzētu piešķirt no valsts un pilsētas budžeta).

Pētījumā uzskata, ka vienreizējās biļetes tarifa paaugstināšana līdz 40 santīmiem no 2008.gada janvāra būtu pamatots solis, kas atbilstu gan sociālajiem ierobežojumiem, gan pilsētas sabiedriskā transporta attīstības interesēm.