Strauja patēriņa un tautsaimniecības izaugsmes tempu sarukuma gadījumā valstij tautsaimniecībā būtu jāiepludina ievērojami finanšu līdzekļi, lai stimulētu ekonomisko attīstību. Šo gadu valdība plāno beigt ar aptuveni 60 – 70 miljonu latu lielu budžeta pārpalikumu, nākamo gadu – ar 163 miljonu latu lielu budžeta pārpalikumu.
Ja nākamgad izdosies noslēgt "Lattelecom" pārdošanas darījumu, tas valstij varētu dot vēl aptuveni 400 miljonus latu lielus ieņēmumus. Minētie līdzekļi tad varētu tikt iepludināti ekonomikā, atzinis Kalvītis.
Ekonomiste Raita Karnīte nepiekrīt premjeram, norādot, ka tas būtu vienkāršākais risinājums, bet daudz labāk būtu, ja valsts sarežģītā situācijā vairāk stimulētu tos, kas var radīt pamatu patēriņam nākotnē, proti, rūpniecības nozari. "Latvijas Nacionālā bibliotēka ir tīrs naudas "apēšanas objekts", koncertzāle varbūt mazāk, tomēr galvenais akcents būtu jāliek uz rūpniecības attīstības stimulēšanu, piemēram, kredītgarantiju izsniegšanu," uzskata ekonomiste. Savukārt būvkompānijas PBLC valdes priekšsēdētājs Jānis Lancers uzskata, ka lielo kultūras objektu būvniecības uzsākšana varētu būt viens no būtiskiem būvniecības nozares stimuliem. Tomēr, pēc viņa domām, ekonomikas "glābšanai" būs nepieciešami vēl citi pasākumi."Tik strauji nobremzējot hipotekāro kreditēšanu, būtībā tika veicināts vēl lielāks patēriņš, jo cilvēki to naudu, ko varbūt būtu ieguldījuši mājokļa iegādē, tagad vienkārši iztērē veikalā,: norāda PBLC valdes priekšsēdētājs.
Viņaprāt, pašreizējā ekonomiskajā situācijā valstij ir jāsāk domāt par to, kā atdzīvināt hipotekāro kreditēšanu un līdz ar to arī jaunu mājokļu būvniecību, pie tam atrodot mehānismus, kas vienlaikus ļautu ierobežot nekustamā īpašuma spekulantu aktivitātes, bet neliegtu vidusmēra patērētājiem iegādāties dzīvokļus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
