Tautas partijas izvirzītais premjera kandidāts Edgars Zalāns uzskata, ka būtu jāizvērtē jautājums par Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta lietderību, savukārt izglītības un zinātnes ministra amatā turpmāk būtu jābūt "nevis cilvēkam ar lielu uzvārdu vai nopelniem, bet profesionālim".
Zalāns intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" kritizē divu ministriju un divu sekretariātu darbu.

Pēc Zalāna domām, patlaban ir jāizvērtē, cik šīs ministrijas vajadzīgas, ko tās īsti dara. "Sākam no elietu ministrijas. Augstais mērķis ir informācijas sabiedrības attīstība. Tad liekas, ka šī ministrija vajadzīga. No otras puses, redzam, cik lēni ieviests elektroniskais paraksts, tie bija septiņi gadi. Turklāt joprojām īsti labi tas viss nestrādā. Gudele tikko pateica, ka tuvākajās vēlēšanās nebūs iespējams pilnā mērā izmantot balsošanu elektroniski. Tikai daļēji. Man jāvaicā – kas īsti traucējis tik laba mērķa īstenošanai tik labai ministrijai? Naudas tūkums? Netūkst, " sacīja Zalāns.

Savukārt bērnu un ģimenes lietu ministrijas darbu Zalāns kritizēja par to, ka ministrijai ir "ļoti vienkāršota pieeja". "Baštika kunga profesionalitāti neapšaubu, degsmi acīs arī ne. Bet kāda ir izpausme? Pašvaldība saņem likumisku uzdevumu, ka tai jānodrošina pabalsts bērniem līdz 18 gadiem un vēl augstskolas gados. Budžetā tas izpaužas, ka Kuldīgā desmit bāreņi saņem tikpat lielu daļu, cik 500 pensionāri, Nē, nu lai iet tā lieta, viss būtu pozitīvi, bet vai ministram nebūtu tā kā jāpacīnās, lai tai lietai seko budžeta nauda? Kārtējoreiz ļoti primitīvi visu pārliek uz pašvaldību pleciem, " sacīja Zalāns.

Savukārt Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītāju Oskaru Kastēnu Zalāns kritizēja par nespēju aizstāvēt savā ministrijā tapušus dokumentus, to turpmāko virzību.

Izglītības un zinātnes ministrijas darbu Zalāns kritizēja norādot, ka ir Pasaules bankas ziņojums, kurā atzīts, ka sākumskolā viss vēl ir kārtībā, bet pamatskolas beigu klasēs jau sākas problēmas. "Ļoti liela mācību slodze. Man arī ir divi bērni, un – nebiju slinks – caurlūkoju bērnam uzdoto krievu valodas tekstu, ko viņš nesaprata. Tas bija kādas bioķīmijas grāmatas tulkojums krieviski, un es arī nesapratu ceturtdaļu zinātnisko terminu. Vai tas ir normāli? Mēs mācījāmies no vienas fizikas vai matemātikas mācību grāmatas. Un ko – ar mums kaut kas nav kārtībā? Mēs nezinām, kas dzīvē ir vajadzīgs? Tagad ir brīvas programmas, izvēles priekšmeti, dažādas mācību grāmatas skolās – viss ir skaisti. Manuprāt, piemērojams tikai augstskolas līmenī. Šobrīd reformas novedušas pie tā, ka mums nav piedāvājuma zinātnē, mācām "mīkstos" priekšmetus, kas patiesībā vairāk iziet uz pakalpojumu sfēru un tā tālāk," sacīja Zalāns.

Pēc Zalāna domām, ka turpmāk "Izglītības ministrijai neatkarīgi no tā, kuras partijas rokās nokļūs ministra portfelis, ir jābūt ministrijai, kuras priekšgalā jānostājas nevis cilvēks ar lielu uzvārdu vai nopelniem, bet profesionālis šajā nozarē. Kurš nevis hipotētiski vada, bet saprot problēmu no A līdz Z. Kurš saslēdz uzstādījumu šai ministrijai ar to, kas vajadzīgs sabiedrībai kopumā."

Jau vēstīts, ka TP premjera amatam izvirzījusi Zalānu, partija "Jaunais laiks" – eiroparlamentārieti Valdi Dombrovski. Sarunās ar Valsts prezidentu Valdi Zatlreu par nākamā premjera amatu piedalās arī iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!