Izraidītais diplomāts ir Krievijas vēstniecības 2.sekretārs, vicekonsuls Aleksandrs Rogožins

Šo informāciju SAB iepriekš nepubliskoja, jo, atbilstoši vispārpieņemtajai praksei, netiek likti nekāda veida šķēršļi, lai personai būtu iespēja netraucēti atstāt valsti.

SAB atgādina, ka ilgākā laika posmā par šīs personas darbību tika savākti pārliecinoši un neapstrīdami dokumentāli pierādījumi, ar kuriem tika iepazīstināts gan Ministru prezidents, gan ārlietu ministrs, kas pārliecināja minētās amatpersonas par pieņemtā lēmuma nepieciešamību.

To, ka diplomāts pametis Latviju, ceturtdien žurnālistiem pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru apstiprināja arī Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs.

Vēstnieks uzsvēra, ka šajā gadījumā bija strikti nosacījumi, ka vēstniecības darbiniekam Latvija jāatstāj 48 stundu laikā, un tas ir ievērots.

Kaļužnijs pastāstīja, ka darbinieks ticis "silti pavadīts", kā arī noraidīja viņam izvirzītos pārmetumus spiegošanā, norādot, ka viņš "ir absolūti normāls cilvēks".

Vēstnieks pagaidām nesniedza skaidru atbildi, vai varētu sekot kāda atbildes reakcija no Krievijas puses un vai tiks izraidīts kāds Latvijas vēstniecības darbinieks. "Laiks rādīs," norādīja vēstnieks.

Kā ziņots, pirmdien Latvija paziņoja par Krievijas diplomāta izraidīšanu, jo viņa darbība nav savienojama ar Vīnes konvenciju, tas ir, viņš nodarbojies ar spiegošanu. Sākotnēji viņa vārds netika atklāts.

Krievijas Ārlietu ministrija Latvijas lēmumu novērtēja kā nedraudzīgu soli un paziņoja, ka saglabā sev tiesības veikt atbildes pasākumus.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs trešdien izteica cerību, ka attiecības ar Latviju saglabāsies panākto vienošanos ietvaros. "Ir cilvēki, kas vēlētos, lai attiecības ar Krieviju būtu problemātiskas, lai saglabātos papildu kairinātāji. Es ceru, ka šie cilvēki negūs virsroku," izteicās Lavrovs.

Lavrovs norādīja, ka pagājušajā gadā attiecībās ar Latviju iezīmējušās pozitīvas pārmaiņas, piemēram, jautājumos par abu valstu robežu un par karavīru apbedījumiem.

Tomēr ministrs uzsvēra, ka nepieciešams turpināt dialogu ar Rīgu, lai panāktu, ka personas, kurām nav Latvijas pilsonības, to saņemtu. "Viņiem ir izpratne, ka nepieciešams efektīvāk risināt jautājumu par pilsonības iegūšanu veciem cilvēkiem un jaundzimušajiem," izteicās Lavrovs.

Politiķis piebilda, ka Krievija risinot sarunas ar Latviju, lai panāktu, ka personas bez pilsonības varētu piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kā tas, viņaprāt, notiekot citās Eiropas Savienības valstīs.

Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis pastāstīja, ka pagaidām nav saņemts uzaicinājums ierasties Krievijas Ārlietu ministrijā, lai saņemtu notu par kāda Latvijas vēstniecības Maskavā darbinieka izraidīšanu no valsts.