"Šodien ir panākta principiāla vienošanos attiecībā uz Lietuvas ierosinājumiem," teikts Lietuvas, Polijas, Zviedrijas un Slovēnijas ārlietu ministru paziņojumā.
"Mēs esam atraduši veidu, kā iekļaut sarunu mandātā jautājumus par naftas vadu "Družba", tieslietu sadarbību ar Krieviju un iesaldētos konfliktus [Gruzijā un Moldovā]".
Lietuvas ārlietu ministrs Petrs Vaitekūns svētdien Viļņā tikās ar Zviedrijas kolēģi Karlu Biltu, Polijas ministru Radoslavu Sikorski un ES prezidējošās valsts Slovēnijas ārlietu ministru Dimitriju Rupelu.
"Lietuvai svarīgās intereses ir ņemtas vērā un mums visiem vajadzētu būt priecīgiem. Mēs esam atraduši kompromisu, kuram vajadzētu apmierināt citas dalībvalstis," pēc sarunām kopīgā preses konferencē sacīja Rupels.
Polijas, Zviedrijas, Lietuvas un Slovēnijas ārlietu ministri pirmdien dodas uz Gruziju, kur viņiem pievienosies Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP), lai meklētu iespējas kā atrisināt Krievijas un Gruzijas nesaskaņas.
Lietuva ES ārlietu ministru sanāksmē aprīlī nobloķēja vienošanos par mandātu sarunām ar Krieviju par stratēģisko partnerattiecību līgumu, pieprasot garantijas attiecībā uz enerģētisko drošību un Krievijas politiku citos jautājumos.
Lietuva pieprasīja, lai sadarbības līgumā būtu iekļauti jautājumi par Krievijas bloķētā naftasvada "Družba" darbības atsākšanu, enerģētikas hartas principi, iesaldētie konflikti Gruzijā un Moldovā, sadarbība ar Krieviju tiesiskās palīdzības jomā, kā arī Krievijas divpusējo un starptautisko saistību izpilde.
Paredzēts, ka jautājums par stratēģisko sarunu uzsākšanu ar Krieviju tiks apspriests ES ārlietu ministru sanāksmē 26. maijā. Kompromisa vienošanās vēl jāapstiprina visu ES dalībvalstu ministriem pirms Lietuva formāli atcels savu veto.
ES ārlietu ministru mandāts dotu iespēju Eiropas Komisijai sākt sarunas ar Krievijas valdību par politisku darījumu, kas aptvertu sadarbību un konsultācijas par plašu jautājumu loku, sākot no enerģētikas un drošības politikas līdz izglītībai un zinātniskiem pētījumiem.
Krievijas un ES attiecības pašlaik regulē Partnerības un sadarbības līgums (PCA), kas tika parakstīts ar Borisa Jeļcina valdību 1997. gadā un kura termiņš ir desmit gadi.
Kopš PCA parakstīšanas Krievija ir kļuvusi daudz uzstājīgāka jautājumos par savām šķietamajām tiesībām Eiropā, bet ES ir paplašinājusies, uzņemot desmit jaunas dalībvalstis no bijušā komunistiskā bloka.
Abas puses uzskata, ka ir laiks slēgt jaunu līgumu, kas labāk atspoguļotu to pašreizējās nostājas un prioritātes. Tomēr Eiropas Savienība sadūrusies ar grūtībām centienos panākt vienošanos par sarunu sākšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
