Pēc "Data Serviss" sociālo procesu pētnieka Māra Branta teiktā, šos rezultātus tomēr nevajadzētu uztvert burtiski. Viens ir pētījumā paziņot par atbalstu tai vai citai protesta formai, bet pavisam kas cits - simpatizēt tajā brīdī, kad tā iegūst konkrētas aprises.
"Par atbalstu kam konkrētam, visdrīzāk, ir runa ielu un ceļu bloķēšanas gadījumā - augstais rādītājs saistās ar to, ka respondentiem vēl pavisam svaigā atmiņā bija zemnieku protesta akcijas, kas izrādījās efektīvas, jo panāca atbildīgā ministra demisiju," norāda Brants.
Gandrīz divreiz vairāk cilvēku atbalstītu Saeimas un valdības ēku ieņemšanu, nekā sadursmes ar policiju. Tomēr, kamēr policija minētās ēkas sargā, tās ieņemt bez sadursmēm būtu pagrūti. Pētnieks norādīja, ka cilvēki, visdrīzāk, neatbild tieši uz jautājumu, bet izsaka attieksmi pret to vai citu institūciju - Saeimas un valdības vārds izraisa daudz lielāku nepatiku, nekā policijas vārds.
Kopumā dažādām politiskajām aktivitātēm vairāk simpatizē latvieši, taču ne sadursmēm ar policiju, kur pozitīvas atbildes biežāk sniedz nelatvieši.
Jaunieši, vīrieši un cilvēki ar zemākiem ienākumiem biežāk atbalsta protestus. Tāpat agresīvāk par citiem noskaņoti ir lauku iedzīvotāji, kas, visdrīzāk, saistās ar nesen notikušajiem lauksaimnieku protestiem.
Asākas protesta formas - parlamenta un valdības ēku ieņemšanu, sadursmes ar policiju - biežāk atbalsta cilvēki ar vidēju izglītības līmeni, bet tie, kam ir pamata vai augstākā izglītība, simpatizē miermīlīgākiem protestiem.
Pētījuma lauka darbs notika no 4. līdz 10.februārim, aptaujājot 1063 respondentus viņu dzīvesvietās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
