"Ledus laikmeta pēdējos elpas vilcienus iezīmēja virkne dramatisku notikumu," teica viens no pētījuma līdzautoriem, Toronto universitātes ģeofizikas profesors Džerijs Mitrovica. "Šie notikumi bija savstarpēji saistīti kā krītoši domino kauliņi, un viss šis process aizsākās ar antarktisko ledāju izkušanu".
Jaunais pētījums balstīts uz pagājušajā gadā publicētiem zinātniska pētījuma datiem. Pētot jūras līmeņa izmaiņu ietekmi uz korļļiem un organiskiem materiāliem Vjetnamā un Barbadosā, zinātnieki secināja, ka pirms 14 000 gadu no Antarktīdas ieplūdušais saldūdens 200 gadu laikā licis ūdens līmenim celties vidēji par 20 metriem - toreiz šis process norisinājies 100 reižu straujāk nekā šobrīd. Kūstot ledus slānim, no Antarktīdas līdz ar ūdeni uz ziemeļiem atskalotas arī dažādas sanesas.
Šī teorija ir pretrunā ar līdz šim izplatīto uzskatu, ka kūstošais ledus nācis no Ziemeļamerikas. "Ir daudz iemeslu, kāpēc Ziemeļamerika nevarēja būt [kūstošā ledus] avots," norāda ģeologs Pīters Klārks, kurš piedalījies gan 2002., gan 2003. gada pētījumos. "Ja ledus nāktu no Ziemeļamerikas, viena trešdaļa vai pat puse no tās ledājiem būtu pazudusi. Tas nenotika."
Taču 2002. gada pētījumā ģeofiziķu uzmanības centrā bija Antarktīdas ledāju kušana, process, kas pazīstams kā sniega ūdeņu pulss 1A (mwp-1A). Jaunais pētījums meklējis atbildi uz jautājumu: ja Antarktīda bijusi šo izkusušo ledāju avots, kas notika pēc tam?
Lai atbildētu uz šo jautājumu, zinātnieki no Viktorijas universitātes Britu Kolumbijā, Kanādā izstrādāja sarežģītu datormodeli, ar kura palīdzību pētīja mwp-1A procesu un tā radīto ietekmi, ņemot vērā tādus faktorus kā Zemes deformācija un gravitācijas spēku izraisītā ledāju un okeānu ūdens masu pievilkšanās.
Šajā pētījumā tika konstatēts, ka Antarktīdas polārā ledus kušana bijusi katastrofa, kurā Zemes dienvidu puslodes okeānos vienas sekundes laikā ieplūdis aptuveni viens miljons litru saldūdens, radot spēcīgu ūdens straumi, kas dramatiski iespaidoja klimatu.
Siltajām ūdens straumēm sasniedzot Eiropu un Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, šī reģiona klimats kļuva ievērojami siltāks, un sākās 1000 gadus ilga klimatiska pārmaiņa, kas pazīstama kā Bollinga-Alleroda siltuma intervāls. Kad ziemeļu puslodes sasilšana bija sākusies, arī ledāji, kas klāja ziemeļu puslodi, sāka kust, un ledus laikmetam tuvojās beigas.
Procesa datormodelis liecina arī par to, ka vienlaikus ar ziemeļu puslodes sasilšanu dienvidu puslodē kļuva ievērojami aukstāks.
Šis pētījums ne vien sniedz jaunu ieskatu ledus laikmeta nobeiguma posmā, bet palīdz arī izskaidrot procesu, kurā dziļo sasalumu, kas valdīja uz Zemes, nomainīja pašreizējais klimats. Procesa modelēšanā arī pierādīts, ka visi klimatisko pārmaiņu procesi uz Zemes ir savā starpā cieši saistīti.
"Izmainot vienu lietu, piemēram, ledāju masu vienā no Zemes poliem, tiek izraisīta virkne citu globāla mēroga procesu," teica Motrovica.
Saskaņā ar pētījumā iegūtajiem datiem, Antarktīda šobrīd ir vienīgā vieta pasaulē, kur klimats kļūs aukstāks. Zinātnieki atklājuši, ka pēdējo 35 gadu laikā vidējā gaisa temperatūra šajā dienvidu ledus kontinentā pazeminājusies par 0,7 grādiem pēc Celsija.
Pētījums izraisījis ne mazums strīdu, jo tā autori secina, ka Antarktīdā, pretēji vispārpieņemtajām prognozēm, klimats nebūt nekļūst siltāks. Tā varētu būt laba ziņa, jo, kā liecina pētījums, pat daļēja Antarktīdas ledāju izkušana varētu izraisīt katastrofālas sekas visas pārējās pasaules klimatā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
