Un ne jau vienmēr Tavi vārdi izsauks manā sejā smaidu un ne jau vienmēr es lūkošos Tavās acīs kā mazs un apjucis bērns, kurš savas roķeles stieps pretī Tavam smaidam un vēlēsies, lai Tu paņem viņu klēpī un uzspēlē plaukstiņpolku. Bērna atmiņā varbūt par vienīgo patiesību un dzīves skaistāko mirkli ir palikusi tā pļava pavasarī, kur ziedēja pienenes un kur viņa prieks tika atalgots ar smaidu,.. Šis bērns mīl Tevi un neatceras tos ļaunos vārdus un darbus, ko savā vājumā esi teicis, jo katru dienu tiecas ieraudzīt kā savelkas smaida krunciņas Tavu lūpu kaktiņos un kā laimē iemirdzas Tavas acis... bērns mīl Tevi. Bet viņš nespēj Tevi padarīt laimīgu. jo nepazīst lielo un pieaugušo dzīvi, jo smejas nevietā un rīkojas aplam. Viņam ir sava bērna pasaule. Naktīs tiek lietas rūgtas asaras, kad pieaugušie rāda ar pirkstu un saka fuij, cik tu ļauns, fuij, kā tev nav kauna! Tu neredzi, ka tā nedrīkst? Tā nevar! Tā nav atļauts! Ja tu tā darīsi, tad mums būs nepatikšanas. Viņi rāj un kaunina, viņa nosoda un iepļaukā, ieper, saraudina dvēseli un nesaprot... nesaprot, ka bērns grib dāvāt mīlestību, tikai... .tikai viņš nemāk dzīvot šajā nopietnajā pasaule... viņam ir maza bērni smiekli un maza bērna joki, smaidi taureņiem un kūleņošana zaļā pļavā, kurai garām traucas zilas, baltas, melnas, sarkanas un visvisādas citādākas automašīnas. Bērnam nerūp tās kustošās kastītes. Viņam rūp mākoņu dejas un spēles. Viņam rūp Tavas domas... bet viņš nedzīvos ilgi... viņš ir bērns, kuram sen vairs tādam nebūtu jābūt, tādēļ pieciet, kad ap Tavu kaklu apvijas mazas roķeles un Tavā ausī kāds iečukst : „Es mīlu Tevi!” Un Tu? Vai Tu mīli šo bērnu? Tas ir viss, kas viņam vajadzīgs

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!