Hiacintes ar astilbēm karo svēto karu,
Liliju ziedi nokniebti kāti vāzē zeļ
Stikls mūžībā dus
Zem mūsu katedrāles kupola baldahīna
Tavos apskāvienos.
Vai noliksi gulēt mūsu zīdaini
Ar pasaciņu izdziedātu iemigs
Līdz ar saullēktu.
Šis tikai viens piliens sārtas tumsas
Mūsu mīlas alku vannā
Sveču gaismā.
Parafīns pār manu ādu līkumo
Tu izdziedi uguns karstumu, zemi un manus vārdus
Kas tevi auklē un apvirmo
Tu caur mani ieelpo un izelpo
Laiks aizvirmo.
Šī telpa vārās no mūsu aukstuma
Kas nekad tik karsts nav bijis
Tu mana daiļava
Es tev atdevos
Un nežēloju ne brīdi.
----
2
Šis čukstu nams klajumu kvartāls
Šo mūru mūžīgie meli
No ļaužu mutēm iestādīti
Šī dzīvība kas tiecas nekurp
Tikai padzīt spējīga
To pametām ar labu gribu
Mēs nemelojam ar svēto garu mūsu mēlēs.
Lai saule zied bez mums
To pieredzējām savu mūžu dzīvībā
Ne laime ne nelaime nav gaišāka par šo
Tuvību nebeidzamo.
"Pika-bū pika-bū"
Mēs vilinām un aizbaidām tos acu skatus iemaldījušos
Te aicināti tikai zinošie
Kas redz šo tīrību šo glābiņu
Tas attālina tintē trieptos vārdus
No tvana vākos tērptām lappusēm
Liesmās saulē gailošā
Lai uguns ēd
Izglābt vairs neuzspēt
Un nevajag.
-
Jā, nācis šeit tu redzēsi,
Ar mums paliksi.
Te, klusumā, mirdzēsi,
Pūces dziesma tavs pagalvis,
Mūsu miesa - segas siltums,
Nešķīstība taps dziedēta -
Lai mūsu gaiss un mūžīgā elpa.
---
3
Kaira aizlaidās tava pēdējā kaija,
Un ūdens šalkas tava nama krastmalā,
Tavā privātajā telpā, nebeidzamā visumā,
Vai ne?
No tā tu bēgi?
Tur nebija brīvestības mīlēt,
Tikai negausīgi dzīrēt,
Dot kādam savus dzīvokļus īrēt,
Banālas rindas un tukšas zilbes,
Tev izspiedušās ribas,
Tik pat kā nav tīras miesas,
Lai gan mazgāts tu un muskuļos tērpts,
Ar naudu, ar lidmašīnu un šoferi,
Bez labestības pamests, bez prāta šurp atvests,
Tā pretrunu himna, divdomības oda,
Priekam, priekam, priekam,
Tu esi pierakstīts mūsu testamentā,
Hronikās un vēstījumu tīstokļos,
Ka nāksi, ka tevi mums būs atsvabināt,
Un līdzi sekos citi,
Kā jaunais pravietis tu viņiem esi bijis,
Mēs novēlējām tevi un citus
Mūs sastapt.
Tālab gaidījām.
Priekam, priekam, priekam.
Atmetat tumsu, kur tās patiesībā nav,
Tikai acis, kas nav gaišas,
Jāiededz.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
