Foto galerijaZivsaimniecībai šogad apritēja 40 gadu. 1968. gadā tika dibināts uzņēmums karpu audzēšanai. Tagad bez karpām "Nagļos" aug līdakas un līņi, un visas zivis, tāpat kā agrāk, ir ekoloģiski nevainojamas. Pateicoties kūdrai, kas ieskauj dīķus, ūdens te ir pat daudz tīrāks nekā vairumā dabisko Latvijas ūdenskrātuvju.
Zivtiņas ceļš no ikra līdz veikala vitrīnai ir visai darbietilpīgs - tā mums pastāstīja zivsaimniecības darbiniece. Pirms zivs sasniedz pārdošanas stadiju, to vairakkārt pārceļ no vienas vietas uz otru. Sākumā mazuļi tiek audzēti speciālos inkubatoros, tad pārceļas uz jaunuļu dīķiem, vēlāk - uz "pusaudžu" dīķiem...
It kā ar to nebūtu gana, pašās beigās vēl zivis nonāk šķirošanas vietā, kur notiek šķirošana - pēc tam gan zivis ielaiž "gatavās produkcijas" dīķos, kur tās sagaida trīs gadu vecumu, kad cilvēks tās uzskata par patērējamām. Gada "Nagļos" saražo 200 tonnas zivju, kas pamatā tiek realizēta Latgalē. Rīgā nonākot neliela daļa produkcijas, eksportēts netiek nekas.
Lielākā problēma ir putnu uzlidojumi dīķiem. Visriņķī ligzdo lieli putnu bari, kuri dievina ēdienkarti no zivīm. Katrs putns ik dienas apēd līdz puskilogramam zivju, un tas rada "Nagļiem"nopietnus zaudējumus. Atliekot vienīgi ironiski lepoties, ka zivsaimniecība kļuvusi par ekosistēmas daļu un palīdz saglabāt reģiona faunu.
Pagātnē cīņai ar spārnaiņiem tika izmantoti tā sauktie "lielgabali" - ierīces, kas ik pa laikam radīja bises troksnim līdzīgas skaņas. Putni baidījušies, taču arī vietējie iedzīvotāji nav bijuši laimīgi no tādas šaudīšanās agros rītos. Tāpēc šo metodi vairs nelieto.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
