Aivars Garda: Ko īsti aizstāv Olafs Brūvers?

Bet ko nozīmē pārkāpt deģenerātu tiesības? Varbūt O.Brūvers var norādīt, kādā veidā konkurss un grāmata pārkāpj izdzimteņu tiesības? Gluži otrādi, gan konkurss, gan grāmata spilgti apliecina, ka tieši pašu deģenerātu interesēs ir pašizolēties no veselās sabiedrības daļas, lai ārstētos un atveseļotu savu apziņu, ja tas vēl ir iespējams, lai tādā veidā pārtrauktu savu noziegumu – apziņas deģenerācijas izplatīšanu normālā sabiedrībā. Ja viņi to nedara, tad veselajiem cilvēkiem ir tiesības vispārības un katra atsevišķa vesela indivīda labā tos izolēt no sabiedrības uz ārstēšanās un atveseļošanās laiku.

Piemēram, dzeltenās kaites slimniekus uz ārstēšanās laiku izolē no sabiedrības. Viņi par to nekad nav protestējuši un neprotestē. Neviens slimnieks vai viņa tuvinieks nav iedomājies sūdzēties Cilvēktiesību aizsardzības birojā. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi nav deģenerāti. Par izdzimteņiem viņi kļūtu tad, ja līdzīgi homoseksuālistiem atteiktos no ārstēšanās, uzskatītu dzelteno kaiti par normālu parādību ar tiesībām uz eksistenci un netraucētu izplatīšanos. Iedomāsimies perversu idilli: dzeltenās kaites slimnieki precas savā starpā, audzina brīnišķīgus ar dzelteno kaiti slimus bērniņus… Sifilitiķi dara tāpat, narkomāni un alkoholiķi arī, jo sabiedrībai būtu iestāstīts, ka sifilitiķi ir jauka, saudzējama, neārstējama minoritāte. Par visu šo izdzimteņu tiesībām uz tālāku izviršanu stāvētu un kristu Deģenerātu tiesību aizsardzības birojs. Jūs teiksit, tas būtu briesmīgi! Piekrītu.

Tātad tiktāl esam konstatējuši, ka "Vieda" un Aivars Garda aizstāv cilvēka tiesības dzīvot normālā cilvēku, nevis deģenerātu sabiedrībā. Tikpat dedzīgi mēs aizstāvam izdzimteņu tiesības un pienākumu pašizolēties, ar nolūku ārstēties un padarīt normālu savu apziņu, lai ar pilnām tiesībām varētu atgriezties veselīgi domājošu cilvēku sabiedrībā.

Atcerēsimies, ka vislielākās briesmas, kas apdraud katru tautu, cilvēku un cilvēci kopumā, ir apziņas deģenerācija. Tikai tad tauta var pastāvēt eksistences cīņā, ja tai ir pietiekoši miesīgi un garīgi veselu un tikumiski augsti stāvošu vīriešu un sieviešu īpatsvars.

Kāda atšķirība starp slimību un apziņas deģenerēšanos? Ja pederasts apzinās savu kaiti kā kaut ko perversu, mēģina visiem spēkiem atbrīvoties no tās, ārstējas, neizplata to tālāk ne fiziski, ne propagandas ceļā, tad viņa apziņa vēl nav deģenerējusies. Ja homoseksuālists uzskata savu izviršanu par normālu, tikai citādu, atšķirīgu parādību ar tiesībām uz eksistenci un izplatīšanos, tad viņu ar pilnām tiesībām var saukt par izdzimteni.

Ja normāli seksuāli orientēts cilvēks uzskata, ka vismaz viena no tādām parādībām kā homoseksuālisms, spitālība, sifiliss, triperis, idiotisms, plānprātība, stulbums, nodevība ir labas parādības, aizstāv to tiesības uz eksistenci un attīstību, tad viņa apziņa jau ir deģenerējusies un viņam ar pilnām tiesībām var piešķirt titulu "deģenerāts". Viens no otra šādi perversi tipi atšķiras tikai pēc izdzimtības pakāpes.

Tiktāl esam noskaidrojuši, ka apziņas deģenerācija izplatās caur pretdabisku, tātad pretlikumīgu uzskatu propagandu.

Ar mazu piemēru apskatīsim, kā notiek deģenerēšanās. Jaunietis pubertātes vecumā sāk apzināties, ka viņam patīk zēni. Viņš par to sākumā nevienam nestāsta, pārdzīvo savu nenormālo tieksmi. Šie pārdzīvojumi ir veselīgi, tos tikai vajadzētu ievirzīt pareizā gultnē, un normālā sabiedrībā visi mēģinātu palīdzēt jaunietim pārvarēt kaiti. Ko dara mūsdienās ārsti, psihologi, skolotāji, zinātnieki, politiķi, žurnālisti? Visapkārt jaunietis redz un dzird stāstām par geju un lesbiešu klubiem, viendzimuma "pāriem" un "ģimenēm", homoseksuālistu olimpiskajām spēlēm, kam jānotiek 2002.gadā. Šie "speciālisti" atbrīvo jaunieti no smagiem pārdzīvojumiem, iestāstot, ka pederastija ir normāla parādība. Ar to brīdi, kad jaunietis to pieņem, viņš kļūst par izdzimteni, ar visām no tā izrietošajām sekām. Par to viņam "jāpateicas" ne tik daudz pašiem homoseksuālistiem, cik šiem "ārstiem", "psihologiem", "skolotājiem", "zinātniekiem", "politiķiem", "žurnālistiem", – bet patiesībā – deģenerātiem. Vai tiešām tikai "Vieda" uzskata, ka apziņas deģenerēšana ir smags noziegums pret cilvēku un cilvēci kopumā?

Olafs Brūvers ar savu izteikumu pierāda, ka viņš nav ne cilvēktiesību, ne deģenerātu tiesību aizstāvis. Apziņas deģenerācijas izplatīšanās nodara ļaunumu gan veselajiem cilvēkiem, gan deģenerētiem radījumiem.

Kāds jautās: kā tad tā? Kā to saprast? Atbildēsim ar pretjautājumu: vai alkoholiķim palīdzēt atbrīvoties no savas kaites nozīmē viņu regulāri apdzirdīt, piedevām vēl iestāstot, ka būt nepārtraukti piedzērušam ir normāli, ka tieši tie briesmīgie prātu zaudējušie nenormālie nedzērāji ar savu neiecietību pret alkoholismu pārkāpj "normālu nodzērušos cilvēku" tiesības? Bet varbūt normāls stāvoklis ir gluži pretējs: dzērājam līdz prātiņa apskaidrībai ir jāpavada laiks atskurbtuvē, spitālīgajam leprozorijā, narkotiku izplatītājam cietumā? Ja tā, tad ļaunprātīgam deģenerātam ir jāatrodas slēgtā medicīnas iestādē, ja tas aizbēg no turienes, tad cietumā! Ļaunprātīgs izdzimtenis ir deģenerācijas izplatītājs.

Tas ir atkarīgs no tā, ko sabiedrība uzskata par normu – veselīgu apziņu vai apziņas deģenerēšanos. Ja Latvijas sabiedrība grib balstīties uz izdzimteņu "morālētiskiem" principiem, tad Olafa Brūvera kantorim būtu jādod nosaukums "Deģenerātu tiesību aizsardzības birojs". Tādā gadījumā izdzimteņi ir jāceļ godā, bet godīgi cilvēki jāliek cietumā.

Cienījamo lasītāj! Padomāsim kopā, kādus morālētiskos principus ir pieņēmusi mūsdienu Latvijas tā saucamā politiskā elite un grib uzspiest tos visai sabiedrībai? Un nošausmināsimies! Bet, galvenais, sacelsimies garā!!! Noslaucīsim mīkstsirdības asaras, mums ir vajadzīgas gara sacelšanās dzirksteles!!!

DELFI redakcijas piebilde:

Pirms šā raksta publicēšanas DELFI saņēma arī mutisku apliecinājumu no Aivara Gardas, ka viņš uzņemas pilnu atbildību par rakstā pausto viedokli.

DELFI sazinājās arī ar Valsts Cilvēktiesību biroju, piedāvājot Olafam Brūveram DELFI "Versijās" paust arī savu viedokli par aplūkoto jautājumu. Biroja juriste Līga Biksiniece paziņoja, ka birojam nav iebildumu pret Gardas raksta publicēšanu un solīja apsvērt iespēju publicēt savu viedokli. No tā DELFI secina, ka Valsts Cilvēktiesību birojam nav tiesiska rakstura pretenziju pret DELFI portālā publicēto Aivara Gardas rakstu.

DELFI arī turpmāk respektēs jebkura cilvēka tiesības brīvi paust savu viedokli, ciktāl to neiegrožo vispārpieņemtie morāles principi un Latvijā pastāvošās likumdošanas normas.