Latvija bez Gardas

Garda min, ka " "Vieda" ar to vien nodarbojas, ka aizstāv normālu cilvēku tiesības". Pirmkārt, cik es zinu, apgādu (kā arī jebkura cita komerciāla uzņēmuma) galvenais uzdevums ir veikt uzņēmējdarbību. Var jau, protams, pieņemt, ka šie Gardas rīkotie konkursi ir viltīgs mārketinga pasākums, ar kura palīdzību celt sava uzņēmuma nosaukuma atpazīstamību, taču jāatzīst, ka šajā gadījumā vispārcilvēciskā līmenī līdzīgi mārketinga pasākumi ir absolūti nepieņemami. Otrkārt, ko nozīmē "normālu cilvēku tiesības"? Jurisprudencē pastāv tikai un vienīgi termins "cilvēka tiesības". Un katrs no mums ir cilvēks. Tiesa, ar savām īpatnībām, savām novirzēm no "sabiedrībā vispārpieņemtās normas", taču cilvēks. Un mums visiem ir vienādas, valsts un likuma garantētas tiesības. Jājautā, kas Gardas kungam ir devis varu ierobežot kādas konkrētas cilvēku (sabiedrības) grupas tiesības?

Tāpat izbrīna fakts, ka Gardas kungs liek vienlīdzības zīmi starp seksuālās orientācijas novirzēm (homoseksuālisms), fiziskām slimībām (sifiliss), garīgām slimībām (plānprātība) un konkrētu indivīda rīcību (nodevība). Fiziskas slimības ir ārstējamas, garīgas arīdzan. Noziedzīga rīcība ir sodāma. Taču psiholoģiskas dabas novirzes no sabiedrībā vispārpieņemtām normām nav ārstējama parādība. Protams, ja mēs nenodarbojamies ar prāta/apziņas pārprogrammēšanu, kas ir pretdabiska iejaukšanās indivīda apziņas darbībā un, citējot Gardu, viss pretdabiskais ir pretlikumīgs.

Visa raksta garumā Garda gejus sauc par deģenerātiem. Raksta beigās pavīd teksts "ļaunprātīgam deģenerātam ir jāatrodas slēgtā medicīniskā iestādē...". Diemžēl, turpmākajā tekstā neseko paskaidrojums terminam ļaunprātīgs deģenerāts. Gribētos gan zināt, pēc kādiem kritērijiem Gardas kungs atšķir labprātīgus deģenerātus no ļaunprātīgiem.

Tāpat Garda par savu galveno domu izvirza visu homoseksuāļu izolēšanu no sabiedrības ārstēšanas nolūkos. Taču pats savā rakstā viņš pauž, ka "par to viņam [jaunietim, kas pieņēmis savu homoseksualitāti] "jāpateicas" ne tik daudz pašiem homoseksuālistiem, cik šiem "ārstiem", "psihologiem", "skolotājiem", "zinātniekiem", "politiķiem", "žurnālistiem", - bet patiesībā - deģenerātiem". Tad kamdēļ aiztikt gejus, ja īstenie deģenerāti un apziņas deģenerācijas izplatītāji normālā sabiedrībā ir Gardas minēto amatu ieņēmēji? IZOLĒSIM NO MŪSU NORMĀLĀS SABIEDRĪBAS VISUS ŠOS DEĢENERĀTUS - ĀRSTUS, PSIHOLOGUS, SKOLOTĀJUS, ZINĀTNIEKUS, POLITIĶUS UN ŽURNĀLISTUS!!! Nav ko viņiem bojāt veselīgi domājošos cilvēkus un izplatīt apziņas deģenerāciju mūsu normālajā sabiedrībā. Galu galā " "Vieda" un Aivars Garda aizstāv cilvēka tiesības dzīvot normālā cilvēku, nevis deģenerātu sabiedrībā". Gardisti, apvienosimies cīņā pret visiem šiem minētajiem deģenerātiem!!! "Noslaucīsim mīkstsirdības asaras, mums ir vajadzīgas gara sacelšanās dzirksteles!!!".

Godīgi jāatzīst, nebiju manījis, pa kuru laiku seksuālās minoritātes ir pāraugušas savu minoritātes statusu. Spriežot pēc Gardas teiktā "tikai tad tauta var pastāvēt eksistences cīņā, ja tai ir pietiekoši daudz miesīgi un garīgi veselu un tikumiski augsti stāvošu vīriešu un sieviešu īpatsvars", šāda īpatsvara Latvijā vairs nav, ja reiz viņš ir tik ļoti uztraucies par esošo situāciju.

Apkopojot Gardas kunga teikto, nākas secināt, ka viņa uzskati pilnībā atbilst Hitlera piekoptajai politikai 2.pasaules kara laikā - atbrīvot sabiedrību no sabiedrības normām neatbilstošiem indivīdiem, tādējādi uzturot veselīgu, normālu sabiedrību. Vispār Gardas kunga ideja nav slikta - mēs varētu izkopt un realizēt vēl vienu svarīgu, vispārzināmu Hitlera ideju: "Es atbrīvoju cilvēku no tās pazemojošās himēras, ko sauc par apziņu. Apziņa un izglītība sakropļo cilvēku". Jā, Hitlers bija gudrs vīrs. Un Gardas kungs varētu būt pienācīgs Hitlera sekotājs un viņa ideoloģijas turpinātājs. Žēl tikai, ka Gardas kungam trūkst Hitlera pikanto ūsiņu.

Labi, atmetīsim sarkasmu un atgriezīsimies pie tēmas. Pilnībā jāpiekrīt N.Stafecka rakstā "Par mums, latviešiem, kristietību un gejiem" teiktajam, ka "Cilvēks ir dzīva un saprātīga būtne. Dialoga ceļā viņš spēj vienoties ar otru par kādu noteiktu jautājumu... [..] Savāds ir tas, ka, paslēpušies zem liekulības maskas, varam nodarīt pāri citam cilvēkam un nesaprotam to, ka viņam - zilam, melnam vai sarkanam arī sāp". Mans vienīgais lūgums ir atcerēties, ka jebkuram cilvēkam, vai tas būtu gejs, spitālīgais, sifilītiķis, narkomāns, alkoholiķis vai "normāls" indivīds, ir tiesības uz pilnvērtīgu un laimīgu dzīvi. Tieši par to cīnās Olafs Brūveris un viņa vadītais Valsts cilvēktiesību birojs. Tieši pret to cīnās Aivars Garda un viņa apgāds "Vieda", kas vienu sabiedrības daļu paceļ augstāk par citu tikai tamdēļ, ka, redz, šī viņa atbalstītā sabiedrības daļa veido pelēko, vienveidīgo "veselīgi domājošu cilvēku" kopu. Un cilvēki, kas jebkādu iemeslu dēļ šai pelēkajā masā neietilpst, mums nav vajadzīgi. Manuprāt gan, valsts uzdevums ir palīdzēt minoritātēm un atbalstīt tās (ar šo es nedomāju tikai seksuālās minoritātes, bet arīdzan slimniekus, narkomānus, ielas bērnus un jebkuras minoritātes salīdzinājumā ar ‘normālajiem’ cilvēkiem). Tad jau valstij vajadzētu slēgt arīdzan visas ārstniecības iestādes, sak’, kam mums tie slimie, normālu sabiedrību taču veido tikai veseli indivīdi. Visus pārējos apšausim un visādi citādi iznīcināsim. Var jau, protams, arī tā...

Par šo tēmu būtu vēl daudz jo daudz kas sakāms un diskutējams, taču raksta apjoms nav bezgalīgs. Ja kādam ir vēlēšanās turpināt diskusijas par šo tēmu, labprāt gaidīšu vēstules uz e-pastu thp@inbox.lv

Nobeigumam viela pārdomām par tēmu. Stereotips par heteroseksuālām attiecībām radās sensenos laikos, kad sekss tika uzskatīts tikai un vienīgi par paaudzes turpināšanas līdzekli. Homoseksuālas attiecības, protams, paaudzes turpināšanu nekādā veidā veicināt nespēj. Taču, laikam ejot, seksa izpratne ir krasi mainījusies un ir pat cilvēki, kas seksu nu jau uztver kā sava veida mākslu (patiesību sakot, ne tikai mūsdienās. Galu galā jau senajā Grieķijā plaši izplatīta bija mīlestība pret maziem puisīšiem, kā arī sengrieķu literatūrā ir apdziedātas lesbiskas attiecības). Taču stereotips, dažādu institūciju uzturēts, ir saglabājies. Kamdēļ? Mīlestība izpaužas pret cilvēka dvēseli, personību, nevis viņa ģenitālijām, kas atšķir vīrieti no sievietes. Un atļaušos minēt, ka starp sievieti un vīrieti cilvēciskā ziņā atšķirības nav. Tikai anatomiskā. Mīlestība ir skaistākās cilvēces jūtas, kamdēļ tās ierobežot? Visi mēs galu galā Dieva priekšā esam vienādi. Man gan ir zināmi iebildumi pret pārāk izteikto informācijas brīvību, taču tā jau ir cita tēma.