"Neskatoties uz Kopenhāgenas sammita rezultātiem, kuros pamatā vīlusies ir visa pasaule ar dažiem izņēmumiem, Latvijai ir jāturpina jau darītais - jāturpina siltināšanas projekti enerģijas patēriņa mazināšanai, jāpāriet no fosila kurināmā uz atjaunojamiem energoresursiem un jāpilnveido tehnoloģijas, lai mazāk piesārņotu gaisu," uzskata ministrs.
Viņš norādīja, ka diskusijas par klimata izmaiņu mazināšanu pasaulē nav noslēgušās līdz ar Kopenhāgenas sammitu, un tagad līdz nākamajai konferencei notiks darbs pie juridiski saistoša vienošanās projekta izstrādes.
Vides ministrs sacīja, ka Latvija ir vienota līdz ar Eiropu par klimata izmaiņām, proti, tā kā zinātniski ir pierādīts, ka cilvēks ir vainīgs pie klimta pārmaiņām, tad pasaulē emisijas ir jāierobežo, un tas jādara visām valstīm.
Vējonis ANO klimata konferencē Kopenhāgenā strādājis piektdien līdz sestdienas 6 rītā. Sestdien darbu sammitā vēl turpina Latvijas Vides ministrijas speciālisti. Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (JL) no Kopenhāgenas Rīgā atgriezies jau vakar vakarā.
Vērtējot konferences rezultātus, Vējonis rezumēja, ka visi ambiciozie mērķi ir izgāzušies un viss būs jāsāk no sākuma. Jaunais dokuments - tā dēvētais Kopenhāgenas akords - būs diezgan vājš, vērtēja ministrs.
ANO klimata konference Kopenhāgenā sestdien vienojās "ņemt vērā" pasaules lielvalstu līderu piektdienas vakarā panākto vienošanos par klimata līgumu, kas, pēc analītiķu teiktā, ļaus līgumam juridiski stāties spēkā.
"Konference nolemj ņemt vērā 2009.gada 18.decembra Kopenhāgenas līgumu," paziņoja Klimata izmaiņu vispārējās konvencijas (UNFCCC) plenārsēdes priekšsēdētājs.
Savukārt ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns pēc konferences paziņoja, ka "vienošanās ir beidzot noslēgta".
"Kā es saprotu, tas dod pietiekamu juridisku statusu, lai tas stātos spēkā bez nepieciešamā pušu apstiprinājuma," sacīja ASV nevalstiskās organizācijas "Union of Concerned Scientists" pārstāvis Aldens Meijers.
"Viņi atrada veidu, kā oficiāli atzīt līguma pieņemšanu, lai valstis, kuras ir pret to, neiebilstu," sacīja ASV dabas resursu aizsardzības padomes Klimata centra politikas direktors Deivids Donigers.
UNFCCC paredz, ka klimata līgums visām 194 dalībvalstīm sanāksmē būtu jāapstiprina vienbalsīgi, taču pret līderu panākto vienošanos asi iebilda virkne jaunattīstības valstu.
Pasaules līderi piektdienas vakarā panāca vienošanos par klimata līgumu, lai gan atzina, ka tas neapturēs globālo sasilšanu, savukārt vides aktīvisti rezultātu nosaukuši par nožēlojamu izgāšanos.
ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka ir ilgajās aptuveni 20 prezidentu un premjerministru sarunās panākta jēgpilna vienošanās. Tomēr arī viņš atzina, ka tas nav pietiekami.
"Šodien mēs šeit Kopenhāgenā esam panākuši jēgpilnu un iepriekš nepieredzētu sasniegumu," paziņoja Obama. "Pirmo reizi vēsturē visas lielās ekonomikas ir sanākušas kopā, lai uzņemtos atbildību cīņā ar klimata izmaiņām. Runājot par tālāko, mums būs jāizmanto Kopenhāgenā sasniegtais. Mēs esam nogājušu garu ceļu, taču mums ejamais ceļš ir vēl krietni garāks."
Vienošanās tika izstrādāta Obamas un Ķīnas, Indijas, Brazīlijas, Dienvidāfrikas un lielāko Eiropas valstu līderu sarunās. Austrālijas premjerministrs Kevins Rads pavēstīja, ka septiņas reizes sarunas bijušas uz izjukšanas robežas, taču tās tika glābtas ar asu tirgošanos, kur vadošo lomu spēlējis Obama.
Domstarpības starp ASV un Ķīnu, kas ir pasaules lielākie piesārņotāji, bija galvenais iemesls, kāpēc tik ļoti ieilgušas sarunas par vienošanos.
Vienošanās paredz, ka ASV fondā cīņai ar klimata izmaiņu sekām 2010.-2012.gadā iemaksās 3,6 miljardus dolārus, savukārt Japāna piešķirs 11 miljardus dolāru, bet Eiropas Savienība (ES) - 10,6 miljardus.
Vienošanās arī nosaka, ka ir jāierobežo globālās temperatūras kāpšana līdz diviem grādiem pēc Celsija, kas ir krietni mazāk, nekā prasa mazās salu nācijas.
Taču lēmums par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas apjomu ierobežojumiem atlikts līdz nākamajam mēnesim. Turklāt, pretēji iepriekšējiem uzmetumiem, vienošanās nenosaka svarīgus punktus - konkrētus gadus, piemēram, 2020. vai 2050.gadu, kad emisiju apjomam jāsasniedz maksimums. Konkrētu gadu noteikšanu prasīja bagātās valstis, taču pret to kategoriski iebilda Ķīna.
Dažas stundas pēc tam, kad Obama un citi vadošie līderi pameta samitu, delegācijas no 194 valstīm pavadīja visu nakti, apspriežot tā tekstu, uz kuru vairākas jaunattīstības valstis reaģēja ļoti asi.
Debatēs līdz sestdienas rītam vienprātība netika rasta un tāpēc konferences gala deklarācijā lielvalstu izstrādātais klimata līgums nevis oficiāli apstiprināts, bet gan "ņemts vērā".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
