Rudens un ziemas neatņemama daļa – skābēti kāposti

Skābēti kāposti - veselīgi?

Skābētu kāpostu uzturvērtība tiem, kas vēl nenojauta, patiesībā ir ļoti liela. Tie ir bagāti ar vitamīniem - B grupas, C un K, kā arī kalciju, dzelzi, fosforu, sēru, cinku un citām minerālvielām. Slaidās līnijas ievērotājiem - skābētu kāpostu kaloritāte ir ļoti zema, 25 kilokalorijas 100 gramos produkta. Un tie ir bagāti ar šķiedrvielām, kas izvada no organisma šlakvielas un toksīnus.

Arī sula ir pārliecinoši laba (ja vien patīk tās garša), jo ne velti tirgū redzam cilvēkus pie kāpostu tantēm ar glāzi rokās. Ne jau tāpēc, ka cilvēkam tieši tirgus vidū uznāk milzu sāpes pēc ūdens vai sulas, bet gan tāpēc, ka tas ir veselīgi, jo palīdz, ja ir hroniski aizcietējumi, hemoroīdi, ja ir sausa āda, kā arī, lai likvidētu pigmentācijas plankumus. Kāpostu sula novērš pūšanu, ietekmē kuņģa gļotādu un zarnu sieniņas. Tomēr ar šo sulu sāls dēļ nevajadzētu aizrauties tiem, kam sāls lietošana ir jāierobežo, jo sāls šajos kāpostos netrūkst. Cukura diabēta gadījumā ieteicams dzert kāpostu sulu, kam pievienots nedaudz citrona sulas.

Kāpostus nereti izmanto dažādās diētās - ja rodas izsalkuma sajūta, droši un bez ierobežojuma var grauzt kāpostus. Šim nolūkam var izmantot arī skābētus kāpostus. Tos noskalot, lai kāposti nebūtu tik skābi, gan nav ieteicams, jo nomazgāsies viss labums. Tiem, kuri ātrā laikā grib zaudēt dažus kilogramus, jāievēro skābu kāpostu diēta, kurā galvenais produkts ir skābēti kāposti. Tos iesaka papildināt ar dārzeņiem un augļiem. Nomest liekos kilogramus noteikti izdosies, jo skābētie kāposti stimulē vielmaiņu un dod ilgstošu sātu.

Vēsture

Lai arī skābēti kāposti tiek uzskatīti par vācu tradicionālu ēdienu un izgudrojumu, ir liecības, ka ķīnieši tos lietojuši kā ikdienas pārtiku jau pirms 2000 gadiem, Lielā Ķīnas mūra celtniecības laikā. Ķīnā kāposti tika izgatavoti no sasmalcinātiem kāpostiem, kas raudzēti rīsu vīnā. Visdrīzāk Eiropa ar tiem iepazinās 1000 gadus vēlāk, pateicoties Čingizhanam, pēc Ķīnas izlaupīšanas. Pēc tam to ceļi veduši uz dažādām pusēm, tomēr visbiežāk tos izmanto Ziemeļeiropā, kā arī Eiropā, vispopulārāk - Vācijā, Polijā, Čehijā, Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Arī Krievijā atkarīgajiem par kāpostu trūkumu nebūs jāsūdzas.

Kā skābēt kāpostus

Skābēšana ir viens no izplatītākajiem konservēšanas paņēmieniem. Pareizi ieskābētu dārzeņu uzturvērtība ir līdzīga svaigu dārzeņu uzturvērtībai. Lai iegūtu labas kvalitātes skābētus dārzeņus un tos varētu ilgi uzglabāt, jāskābē svaigi, nebojāti dārzeņi, rudens vai ziemas šķirnes, jāizvēlas piemēroti trauki un pareizās attiecībās jāņem piedevas (vārāmā sāls, garšvielas).

Vislabākais laiks kāpostu skābēšanai ir septembra otrā puse līdz pat novembra vidum, kā jau minēts iepriekš - izmantojot vēlās šķirnes. Skābēšanai izmanto tikai baltas galviņas, jo zaļās lapas padara kāpostu sulu rūgtu. Kāpostu galviņām jābūt cietām, baltām, ar smalku lapu dzīslojumu un sulīgu, mazu kacenu. No galviņām atdala ārējās bojātās lapas un cieši gar galviņu nogriež kacenu. Galviņā palikušo kacena daļu neizgriež, bet ar nazi tikai iešķeļ (tas satur tādas pašas vērtīgas uzturvielas kā lapas, turklāt C vitamīna šeit ir vēl vairāk). Tad kāpostu galviņas ar kāpostu ēveli vai rupju rīvi sasmalcina skaidiņās (1,5-2 mm platas un 5-8 cm garas).

Skābējot kāpostus, der atcerēties, ka tiem vēlams pievienot ķimenes, burkānus, dzērvenes vai brūklenes, jo šīs piedevas lieliski papildina kāpostu garšu. Burkānus nomazgā, notīra un sasmalcina skaidiņās vai ripiņās, bet ogas noskalo un pievieno kāpostiem veselas, nesašķaidītas. Ķimenes, burkānus, dzērvenes vai brūklenes kāpostiem pievieno dažādās attiecībās, iegūstot dažādus skābētu kāpostu veidus ar īpatnēju garšu. Uz 100 kg kāpostu ņem 0,5-3 kg vārāmās sāls. Kāpostiem var pievienot 0,05-1% ķimeņu, 1,5-3% burkānu un 0,05% ķimeņu, 1,5% dzērveņu vai arī 0,02% koriandra un 0,03% lauru lapu.

Parasti kāpostus skābē koka (ozola, oša vai egles) mucās, tilpumā 100-200 kg. Kā jaunas, tā lietotas mucas pirms kāpostu ievietošanas mērcē tīrā, aukstā ūdenī apmēram 2 nedēļas, ūdeni ik pēc 3-5 dienām mainot, lai no jaunām mucām izvilktu koka miecvielas un lietotās sabriedinātu. Pēc tam mucas izmazgā ar sodas ūdeni, izberž ar tīru suku un izskalo. Pirms kāpostu ievietošanas mucas izplaucē ar tvaiku vai verdošu ūdeni. Lietotās mucas, kas ieplaisājušas vai uzglabājot pat appelējušas, pēc mazgāšanas dezinficējamas ar sēra dioksīdu. Sēra ziedus (uz 100 kg trauka tilpuma ņem 5-6 g sēra ziedu) novieto uz nedegoša paliktņa, aizdedzina un tam virsū uzgāž mucu. Sēra dioksīds, kas rodas, sēram sadegot, iznīcina kaitīgās sīkbūtnes. Lai ieplaisājusi muca nelaistu cauri kāpostu sulu, tās iekšējo sienu pārklāj ar izkausēta parafīna kārtiņu.

Kad mucas sagatavotas, tālāk sasmalcinātos kāpostus liek mucā kārtām, pa starpām iekaisot sāli un izvēlētās piedevas. Kāpostus izlīdzina un ar koka stampu spaida, līdz atdalās sula. Kad visi sasmalcinātie kāposti sablīvēti mucā, tos pārklāj ar kāpostu lapu kārtu, uz tās uzliek slogripu un slogu (laukakmeņus ar 10-12% no sagatavoto kāpostu kopējā svara), lai izdalījusies kāpostu sula pārsegtu slogripu. Kāpostus var skābēt arī stikla burkās, bet tad tie paredzēti ātrai izlietošanai.

Kāposti labāk ieskābst un iegūst patīkami skābenu garšu, ja telpas temperatūra ir +20 līdz +25 grādi (tad tie ieskābst 10-12 dienās). Kāpostu ieskābēšanas ātrums ir atkarīgs no telpas temperatūras - jo tā augstāka, jo ātrāk kāposti ieskābst. Tā, piemēram, +20 līdz +22 grādos kāposti ieskābst 15-18 dienās, bet +14 līdz +16 grādos - 20-25 dienās.

Kad kāposti ir ieskābēti, noņem slogu un virsējo lapu kārtu. Kāpostus pārklāj ar tīru, baltu, sālsūdenī samitrinātu drānu un uzliek slogripu un slogu, lai sula pārsedz slogripu. Tad mucu novieto vēsā, labi vēdināmā telpā. Un kāposti ir gatavi lietošanai. Kāpostu skābēšana ir viens no labākajiem veidiem, kā tos saglabāt ziemai. Kāpostu skābēšana saistīta ar pienskābas vides un labo baktēriju veidošanos, kas, protams, pēc termiskas apstrādes iet bojā.

Kā izmantot

Kā uzskata speciālisti un, pats galvenais, kā pasaka priekšā mūsu organisms, skābēti kāposti ir ziemas produkts un vasarā tos neēd, jo patiesībā nevienam pat negribas. Viens no risinājumiem ir skābos kāpostus izmantot salātos. Lielākoties gan iecienītas receptes ar krējumu, bet pamēģiniet kādreiz ar tvaicētiem kartupeļiem, vārītām bietēm un linsēklu eļļu. Protams, var vārīt arī zupu, sutināt un lielās jubilejās šmorēt, bet ne ikdienā.

Vienīgā problēma - skābētiem kāpostiem ir pievienots arī sāls. Tiem, kam ir problēmas ar asinsspiedienu, raksturīga tūska, liekais svars un celulīts, nebūtu vēlams pārāk aizrauties ar skābētu kāpostu ēšanu. Protams, ēdienkartes dažādošanai skābus kāpostus var tajā iekļaut.

Derīgi zināt

Interesanti