sēdēt un klausīties savā galvā
vērot kā papīru reibina spalva
izgaršot vīnu līdz tuneļa galam
sajust kā zvēri lien laukā no alām
peldēties cirtainā mākoņu vilnī
sekot kā visi mēs kļūstam pilni
izvēlēties kurš mani zīmēs
palikt un ticēt ka IR nāve pēc dzīves
Otrais krogs
dāmai galdā ir teliņš un vīzija
kas īd - tu tikai teikitīzī, ja
kungam pelntraukā meita princese
dejo un ieaijā viņu incestā
sirmgalvim sārtvīns pa nāsīm līst laukā
viņš varavīksnē uz lampas mīž mauka
tik stūrī viens galdiņš neskarts un tukšs
es steidzos un atkal paklūpu, pļukš
Pēdējais krogs
garsōna skubināts es grābstos pa ķešu
un redzu kā meiča trešā stāvā kar vešu
kabata tukša garsōns spalgi kliedz stāvi
bet es jau pa kāpnēm steidzos uz nāvi
durvis un meitene plaši vērās
drīz vien pogainie gurnos man ķērās
gar logu lidoja zilganzaļš zirgs:
“kas pats neko nepērk to vienīgo pirks”
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
