Kuldīgas ainavā starp baznīcu torņiem un Upīškalna antenām nākotnē var parādīties arī vēja ģeneratori - tikai ar vienas balss pārsvaru Kuldīgas novada domes apvienotā attīstības un finanšu komiteja pagaidām atbalstījusi uzņēmēju ieceri Upīškalnā celt vēja staciju, lai gan vecpilsētas ainavas sabojāšana var liegt Kuldīgai nokļūt UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Galavārds par projektu tiks teikts domes sēdē ceturtdien, informē vietējais laikraksts "Kurzemnieks".

Uzņēmēji solot, ka vēja ģenerātors būs četrreiz zemāks par antenām un saskatāms vēl grūtāk vai nemaz. Kultūras mantojuma aizstāvji uzskata: vecpilsētas panorāmai par labu tas nenāks.

Kuldīgas pievārtē uz savas zemes, kurā atrodas arī trīs 220 metrus augsti sakaru torņi, vēja ģeneratoru vēlas būvēt uzņēmēji Aldris Zalkovskis un Artis Blāķis – Liepājā reģistrētās SIA "Tehenergo" īpašnieki, ziņo laikraksts. Viņu ieceri palīdz īstenot arhitekts Guntis Kalniņš. Diskusijas centrā ir divi būtiski aspekti: no vienas puses – atbalsts uzņēmējdarbībai un atjaunojamajai enerģijai, no otras – Kuldīgas vecpilsētas ainava kā sargājama vērtība ceļā uz UNESCO pasaules mantojuma sarakstu.

"Kurzemnieks" informē, ka sabiedriskajā apspriešanā no iedzīvotājiem saņemtas četras anketas: trīs iecerei piekrituši galvenokārt dabas enerģijas izmantošanas dēļ, viens noraidījis, jo rotors atrastos vecpilsētas fonā, un mudinājis izvēlēties citu vietu.

Dome saņēmusi arī četru arhitektu vēstules: būvniecību atbalstījuši Juris Lipsnis, Viktors Bērziņš un Inguna Kūliņa, tai iebilst Aldis Orniņš.

Starptautiskās kultūras mantojuma organizācijas ICOMOS eksperts Latvijā Jānis Krastiņš norādījis, ka viena vai nākotnē vairāku vēja rotoru parādīšanās vecpilsētas ainavā var būt šķērslis tam, lai Kuldīga iegūtu UNESCO aizsardzību.

Celtniecību šajā vietā neatbalsta arī novada domes Vecpilsētas komisija. Tā norāda, ka senās arhitektūras panorāmā rotors būtu redzams no publiski pieejamiem un aizsargājamiem skatu punktiem – no Sv. Katrīnas baznīcas un Pārventas skatu torņa. Taču pēc tā dēvētās vēju kartes esot arī citas vietas pilsētas apkārtnē, kur šādi objekti būtu pieļaujami.

Kā skaidroja domes Būvniecības nodaļas vadītāja Jana Jākobsone, reljefa dēļ vecpilsēta atrodas kā bļodas dibenā, tās malas ir vēja ģeneratoriem pateicīga vieta. Taču arī Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Paulis Barons atzinis: šādas enerģijas ražošana ir atbalstāma, tomēr ietekmi uz ainavu tā atstās.

Apvienoto komiteju sēdē no 11 deputātiem par būvniecību nobalsoja seši: Uģis Lagzdiņš, Guntis Būmeisters, Juris Štorhs, Ināra Rozentale, Ilmārs Pilenieks un Aivars Bergmanis. Lagzdiņš uzsvēra, ka atbalsts uzņēmējiem un atjaunojamā enerģija bijuši būtiski solījumi partiju priekšvēlēšanu programmās. Būmeisters uzskatīja, ka ar trim Upīškalna antenām ainava jau ir sabojāta: "Torņi tāpat slejas debesīs. Viens vairāk vai mazāk – nav nozīmes."

Pieci deputāti – Inga Bērziņa, Viktors Gotfridsons, Vaira Brūdere, Dace Reinkopa un Artis Gustovskis – pagaidām atturējās. Viņi piedāvāja izvērtēt iespēju ģeneratoru Kuldīgas tuvumā būvēt uz pašvaldības zemes tur, kur tas neiekļautos vecpilsētai būtiskajā ainavas daļā. Turklāt Reinkopa atgādināja, ka lēmums atļaut celt šajā vietā vēja ģeneratoru būtu pretrunā ar citiem deputātu lēmumiem, kuru nolūks ir tuvināt vecpilsētu UNESCO aizsardzībai. "Pilsētas siluets ir kultūras mantojuma daļa. Saprotu ekonomiskās intereses, taču jāatceras, kāda ir mūsu stratēģija ceļā uz UNESCO aizsardzību."

Uzņēmējs Zalkovskis atzina, ka var runāt arī par citu vietu: "Ja no pašvaldības būs labs nomas zemes piedāvājums, varbūt uzliksim vēl vienu ģeneratoru." Bet tad no jauna būšot jāvērtē daudz aspektu (iedzīvotāju piekrišana, tehniskās un finansiālās iespējas), taču laiks rit, un šis process nenotiek ātri.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!