Foto: PantherMedia/Scanpix
Neskatoties uz to, ka automašīnas, kuras tiek darbinātas ar dīzeļdegvielu, ir dārgākas nekā automobiļi ar benzīna dzinēju, to skaits Latvijā arvien palielinās. Šāgada trešajā ceturksnī 79,5% automašīnu, kuras ievestas Latvijā, ir darbināmas ar dīzeļdegvielu. Tikmēr pirms diviem gadiem ar dīzeļdegvielu darbināmo automašīnu imports veidoja 73,9% no kopējā tirgus, liecina Baltijas transporta sludinājumu portāla "Autoplius" auto tirgus apskats.

Šāgada trešajā ceturksnī Latvijā tika importēts 10 600 ar dīzeļdegvielu darbināmu lietoto automašīnu, kas ir par 46% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Tikmēr no ārvalstīm importētie lietotie automobiļi ar benzīna dzinēju veidoja tikai 17,3% no kopējā tirgus, bet hibrīdautomobiļi (kuros vienlaikus ir, piemēram, benzīna dzinējs un autogāzes iekārta, benzīna un elektrodzinējs vai dīzeļdzinējs un elektrodzinējs) – tikai 3,2%.

"Automašīnas ar dīzeļdzinēju novērtē autovadītāji, kuri veic lielus attālumus – 15 000 un vairāk kilometru gadā," norāda "Autoplius.lv" pārdošanas vadītājs Andris Mālnieks. "Tā kā atkarībā no automašīnas modeļa ar dīzeļdegvielu darbināmi automobiļi maksā par 10 līdz pat 50% dārgāk nekā automašīnas ar benzīna dzinēju, to iegāde atmaksājas tikai tad, ja ikdienā veicat lielākus attālumus."

Priekšroku transportlīdzekļiem ar dīzeļdzinēju dod ne tikai lietotu automobiļu pircēji, bet arī tie, kuri iegādājas jaunas automašīnas. Šāgada trešajā ceturksnī 61,5% no kopumā 3 200 importētajiem jaunajiem automobiļiem veidoja ar dīzeļdegvielu darbināmas automašīnas, bet 35% – benzīna dzinēja spēkrati.

"Šāgada trešajā ceturksnī Latvijā iegādāti 110 jauni hibrīdautomobiļi. Turklāt Latvijā ir pārdots vairāk šāda tipa auto nekā citās Baltijas valstīs. Latvijas autovadītāju vidū populārākie hibrīdautomobiļi ir tie, kuri darbināmi gan ar benzīnu, gan ar autogāzi, – minētajā periodā iegādātas pavisam 58 šāda veida automašīnas. Jāteic, ka latvieši ievērojami apsteidz lietuviešus, kuri iegādājušies vien 16 automobiļus, kas darbināmi ar benzīnu un autogāzi. Tikmēr igauņi ir iegādājušies tikai vienu šāda veida automobili. Jāpiebilst, ka arī hibrīdautomobiļi, kuri darbināmi gan ar benzīnu, gan ar elektrību, kļūst arvien interesantāki patērētājiem – Latvijā šogad iegādātas 52 jaunas hibrīdautomašīnas. Tikmēr Igaunijā 67, bet Lietuvā – 65," informē Mālnieks.

Auto tirgus eksperti arī novērojuši, ka Latvijā arvien lielāku popularitāti iegūst ne tikai jauni, bet arī lietoti automobiļi, kuri tiek darbināti gan ar benzīnu, gan ar autogāzi. Šāggada trešajā ceturksnī importēti 390 šāda veida automobiļi, un tie iegādāti ievērojami biežāk nekā Igaunijā. Tiesa, pirmajā vietā ierindojas Lietuva, kur iegādāti 1 150 lietoti automobiļi, kas darbināmi gan ar benzīnu, gan ar autogāzi.

"Autovadītāji šādus auto iegādājas, vēlēdamies ietaupīt degvielai paredzētos līdzekļus. Jāatzīmē, ka no nākamā gada akcīzes nodokli autogāzei Latvijā plānots paaugstināt par 25,5%. Līdz ar to minētā veida automobiļu popularitāte drīzumā varētu samazināties," atzīmē Mālnieks.

Jāpiebilst, ka ar benzīnu un elektrodzinēju darbināmu lietoto hibrīdautomobiļu skaita ziņā latvieši jūtami atpaliek no citām Baltijas valstīm. 2013. gada trešajā ceturksnī Latvijā importēti 33 minētā veida hibrīdautomobiļi, Igaunijā – 74; bet Lietuvā – 198.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!