Foto: F64
Rudens nedēļas auto vadītājiem nav tās vieglākās. Ievērojami palielinās automašīnu skaits ielās, cilvēki atgriežas skolās un universitātēs un pieaug tumšo stundu skaits diennaktī. Arī aukstie vakari nekādu prieku nesagādā. Lai izdzīvotu rudens satiksmē, ir attiecīgi jāsagatavojas un jānoskaņojas.

Laika ietaupīšana

Palielinātā satiksmes plūsma rudenī īpaši jūtama galvaspilsētā Rīgā, tomēr tā novērojama arī pārējās lielākajās valsts pilsētās. Ja salīdzina ar vasaru, tad par sastrēgumiem galvenokārt parūpējas vecāki, kas savus bērnus ved uz skolām, studenti, kas dodas uz lekcijām, kā arī vienlaicīgi no atvaļinājumiem atgriezušies cilvēki.

"Ikdienas braucienos patērētais laiks rudenī ir garāks nekā vasarā. Tas nekad nemainīsies un ikvienam tas ir jāpieņem. Tomēr "es sēdēju sastrēgumā" ir vājš attaisnojums darba kavēšanai, tādēļ šajā periodā laiks jāplāno citādi," stāsta "Goodyear" Baltijas menedžeris Elmantas Latkauskas.

Viņa ideja ir vienkārša, bet iedarbīga – katram braucienam atvēlēt vairāk laika. Piemēram, ja ceļš no darba līdz mājām parasti ilga 20 minūtes, tad rudenī tas būtu jādubulto. Tas īpaši attiecas uz tiem rīdziniekiem, kam ceļā uz darbu jāšķērso kāds no Daugavas tiltiem.

"Parādiet man kādu, kurš nekļūst nervozs, kad pēkšņi iekļūst sastrēgumā. Tas ir normāli kļūt nervozam, kad saproti, ka kavē darba sākumu vai kādu nozīmīgu sapulci. Tomēr dusmas automašīnā ir bīstamas, jo tās var novest pie kādas kļūdas un negadījuma izraisīšanas. Jādara viss iespējamais, lai izvairītos no šādām situācijām," skaidro satiksmes eksperts.

"Goodyear" tirdzniecības vadītājam Latvijā Mārtiņam Grīnbergam ir līdzīgs viedoklis kā Latkauskim, bet viņam ir vēl viens ieteikums – pamainīt darba laiku. "Dodieties uz darbu ātrāk vai vēlāk un attiecīgi arī atpakaļ. Jūs ne vien izvairīsieties no sastrēgumiem, bet arī tos samazināsiet. Ja tas nav iespējams, tad jāapzinās, ka sēdēšana sastrēgumā ir neizbēgama, un ar to jāsadzīvo nenervozējot," iesaka Mārtiņš, kā joku piebilstot, ka "domāšana par salīdzinoši milzīgajiem Parīzes vai Maskavas sastrēgumiem arī var palīdzēt".

Par "C plānu" mūsdienās var kļūt arī gudrās tehnoloģijas. Ir vairākas viedtālruņu aplikācijas, kas attēlo reālā laika satiksmes informāciju. Populārākās no tām Latvijā ir "Google Maps" un "Waze". Daudzi cilvēki ikdienas braucieniem var izvēlēties dažādus maršrutus un šīs aplikācijas var palīdzēt atrast ceļu, kur attiecīgajā brīdi ir mazāka satiksme.

Draudi gājējiem

Rudens mēneši arī gājējiem ir bīstams laika periods. Auto vadītājiem ielās jābūt uzmanīgiem vairāku faktoru dēļ, tomēr tieši skolnieki un studenti kļūst par iemeslu daudziem negadījumiem. Viņi var neapzināties draudošos riskus, piemēram, pirms ielu šķērsošanas kārtīgi nepaskatoties uz abām pusēm. Vēl viena bīstamība ir tumsa – tumšais laiks ar katru dienu kļūst arvien ilgāks, tādējādi pasliktinot redzamību.

Efektīvākais uzmanīgas braukšanas risinājums ir ātruma samazināšana. Ja tiek ieraudzīts šķērslis, tad mazākais ātrums ievērojami palielina iespēju no tā izvairīties. Piemēram, auto, kas aprīkots ar vasaras riepām, rudens apstākļos no 50 km/h apstājas 25 metros. Ja ātrums ir vien par 10 km/h lielāks, apstāšanās distance palielinās līdz pat 33 metriem.

"Automašīnas tehniskais stāvoklis ir tikpat svarīgs kā ātruma izvēle. Neefektīvas bremzes vai nodilušas riepas bremzēšanas distanci palielina par vairākiem metriem. Ja skatās uz kopējo 30 metru distanci, tas neliekas daudz. Tomēr tā kā vairumam gājēju pāreju platums ir četri metri, tad ir skaidrs, ka uzmanības pievēršana šādām detaļām var glābt dzīvības," stāsta Latkauskas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!