Foto: DELFI Aculiecinieks
Pirms pāris nedēļām manā gandrīz jaunajā auto "ietesās" auto (attēlā), kurš brauca pāri krustojumam, tajā degot sarkanajai gaismai. Paldies Dievam, viss beidzās laimīgi un cietušo nav, taču abus auto var norakstīt. Tagad kādam jāremontē ceļa margas un man jātiek galā ar stresu, apdrošināšanu, policiju un citām neērtībām pēc avārijas. Bet ne par to šoreiz ir stāsts.

Pavasarī ar sievu pārcēlos atpakaļ uz Latviju pēc vairākiem nodzīvotiem gadiem Kanādā un ASV. Sākām strādāt Rīgā un braukāt uz darbu maršrutā "Jelgava - Rīgas centrs". Ik rītu un vakaru. Sākumā domāju, ka problēma ir manā galvā vai redzē, vai arī vienkārši sen neesmu braucis pa Latvijas ceļiem.

Nedēļām ejot, sapratu, ka tas, kā Latvijā tiek šķērsoti krustojumi, iedegoties dzeltenajai un sarkanajai gaismai, ir, maigi sakot – neticami. Rodas sajūta, ka pēdējos 10 gadus nav bijusi nekāda policijas kontrole par šo pārkāpumu un autobraucēju braukšanas stils ir tā mainījies, ka vajadzīga nopietna ārstēšana un kontrole.

Tiesa, arī pats nemēģinu strauji bremzēt, līdzko manā priekšā iedegas dzeltenā gaisma (jo tad sitiens pa "dibenu" ir gandrīz garantēts), taču "dot gāzi grīdā" labu gabalu pirms krustojuma, lai "paspētu uz dzeltenā" ir vidējā latviešu autovadītāja pierasta ikdienas braukšana. Un ne tikai, lai paspētu šķērsot krustojumu pie dzeltenās gaismas, bet arī sarkanās, līdz šķērsojamajai ielai iedegsies zaļā gaisma. "Crazy!"

Un es nerunāju par pāris situācijām dienā, bet par hronisku ieradumu katrā krustojumā, katru dienu pie katras dzeltenās / sarkanās gaismas. Es runāju par tūkstošiem situāciju un pārkāpēju mašīnu dienā. Es runāju par desmitiem auto, ko pats pieķeru katru dienu braucot uz un no darba.

Tas ir tik traki, ka kļūst uzjautrinoši skatīties spogulī, pēc tam, kad pārbraucu krustojumu, iedegoties dzeltenajai gaismai – cik vēl mašīnas un cik tālu aizmugurē brīvi šķērso krustojumu. Vai arī, apstājoties pie dzeltenās gaismas, skaitīt auto, kas pa vienu vai otru pusi turpina brīvi braukt pie dzeltenās, sarkanās, turklāt – jo tuvāk sarkanajai gaismai, jo ātrāk!

Vai man nosaukt vietas? Protams – visi Olaines krustojumi uz Jelgavas šosejas (A8), visi krustojumi uz Vienības gatves, Kalnciema / Melnsila ielas krustojums visos virzienos, Ulmaņa gatves / Vienības gatves krustojums utt. u.t.jpr. Sarakstu var turpināt, bet bezjēdzīgi – jo tā ir sērga un problēma visā Latvijā.

Kā ārstēt? Amerikā un citur pasaulē to atrisina ar lieliem sodiem un fotokamerām uz luksoforiem. Vienkārši un dārgi. Pie mums – droši vien ceļu policijai vajadzētu pārstāt nodarboties ar to, "ar ko viņi nodarbojas" un sākt pieskatīt luksoforus ar vienkāršu "GoPro" vai kādu nu tur kameru viņiem valsts var piešķirt. Tas būtu daudz ienesīgāks sods par ātruma pārsniegšanu un citu "zīmju" pieskatīšanu. Un ar garantiju – pārkāpējs pie katras dzeltenās / sarkanās gaismas!

Droši vien es kādam liekos kārtējais šoferis ar "VW Passat" no laukiem, kas te savu bēdu stāsta, bet tā šoreiz nav un tam arī nav nozīmes. Manuprāt, tā ir milzīga problēma Latvijā, ko jāsāk labot un kontrolēt, pirms cieš nākamie cilvēki, mūsu bērni un sērga tiek ielaista vēl vairāk. Viela pārdomām un pārmaiņām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!