Auto: Guide - Bremžu drebulis

Pirmās antibloķēšanas sistēmas automašīnās parādījās jau septiņdesmito gadu sākumā. To sūtība bija nodrošināt automašīnas stabilitāti un vadāmību ekstremālas bremzēšanas gadījumā. Pirmās sistēmas tika veidotas, uz analogo procesoru bāzes, tāpēc tām nepiemita augsta precizitāte, tomēr kopumā savu uzdevumu veica. Otrās paaudzes ABS, kam jau tika izmantotas digitālās sistēmas, kļuva ne vien ievērojami precīzākas un drošākas, bet arī tehnoloģiski lētākas. Tādējādi bremžu antibloķēšanas sistēma nonāca arī tautas klasē un tagad būtībā jau ir pilnīgi pašsaprotama automašīnas komponente.

Kā strādā ABS?

Kritiskā situācijā braucējs instinktīvi sper pa bremžu pedāli, nedomājot par spiediena spēku. Mašīnai bez ABS šādā gadījumā parasti nobloķējas un sāk slīdēt viens vai vairāki riteņi. Slīdoša mašīna ir nevadāma. Šādā gadījumā vajadzīgi labi trenēti instinkti (domāšanai nav laika), lai atslābinātu spiedienu uz bremžu pedāli, tādējādi atkal atgūstot automašīnas vadību, un mēģinātu izvairīties no avārijas.

Savukārt ABS elektroniskā sistēma ļauj novērst vadītāja paniskas vai nepareizas darbības izraisītas bremzēšanas kļūdas un nezaudēt automašīnas vadību.

ABS sastāv no trim pamatelementiem: ātruma sensoriem, kas kontrolē automašīnas riteņu rotāciju, elektroniskā vadības bloka un bremžu spiediena modulatora. Ja, automašīnai palēninoties (bremzējot), sensoru sistēma pamana riteņu griešanās ātruma starpības būtisku palielināšanos, t. i., kāda riteņa tieksmi izslīdēt, tiek nodots signāls vadības blokam, kas savukārt dod komandu modulatoram samazināt spiedienu šajā bremžu sistēmas atzarā. Tikko ritenis atsācis griezties, vadības bloks atkal organizē rieteņa bremzēšanas atjaunošanu. Impulsveida spiediena maiņas notiek, līdz izzūd riteņa bloķēšanās draudi. Braucējs šo ABS darbību izjūt kā bremžu pedāļa vibrāciju, ko pavada raksturīgs krakšķis.

Nevajadzētu pārlieku atslābināties

ABS esamība tomēr nepieļauj snauduļošanu pie stūres. Skaidrs, ka pārlieku atslābinājies vadītājs nespēs laikus un adekvāti reaģēt avārijas situācijā, jo šādā gadījumā iepriekš netiks dota iespēja sagatavoties, lai veiktu zibenīgu manevru... Ceļā negaidīti parādoties šķērslim, jāseko momentānam, spēcīgam spērienam pa bremzes pedāli (atcerieties – ABS novērsīs riteņu bloķēšanos) un straujam stūres pagriezienam, lai apbrauktu traucēkli. Tam visbiežāk vajadzīgs tikai 40 līdz 90 grādu stūres pagrieziens, bet to asi izpildīt iespējams tikai tad, ja abas rokas atrodas uz stūres – labā pēc pulksteņa ciparnīcas uz trijiem (optimālajā variantā – starp diviem un trijiem), bet kreisā uz deviņiem (starp deviņiem un desmitiem).

Jauniem vadītājiem speciāli nav jāmācās, bet pieredzējušiem autobraucējiem galvenais ir necensties instinktīvi darīt ABS darbu, proti, līdz pat bremzēšanas vai šķēršļa apbraukšanas beigām neatslābināt pedāļa spiedienu, jo tas tikai mazinās bremzēšanas efektivitāti. Tiesa, īsti profiņi jo bieži sūkstās, ka ABS viņiem traucē... Šī traucēšana gan vairāk ir cilvēka bezspēcības apziņa ekstremālā situācijā – momentā, kad viņš pieradis aktīvi rīkoties...

ABS sistēma ir patiesi vērtīgs palīgs, diemžēl tikai retais ir iemācīts (iemācījies) to pareizi lietot.

ABS priekšrocības
+ Nodrošina maksimālu palēninājumu neatkarīgi no ceļa seguma.
+ Ļauj saglabāt automašīnas vadību, ekstremāli bremzējot.
+ Novērš iespējamās vadītāja bremzēšanas kļūdas.