Unikālais motocikls, kas pēdējo reizi ekspluatēts pagājušā gadsimta 30.gados, pieder kādai amerikāņu ģimenei. Tas izgatavots 1895.gadā Minhenē un ir viens no 800 šī modeļa eksemplāriem. Motocikls aprīkots ar 1488 kubikcentimetru divcilindru četrtaktu dzinēju, kam ir ūdens dzesēšana. Motors attīsta divarpus zirgspēku jaudu, kas tiek sasniegti jau pie 240 apgriezieniem minūtē. Maksimālais braukšanas ātrums – 48 km/h.
Motociklu izstrādāja vācu inženieri Henrijs un Vilhelms Hildebrands sadarbībā ar inženieri un aviobūves pionieri Aloisu Volfmilleru.
"Hildebrand&Wolfmüller" motocikls ražošanā tika ieviests 1894.gadā, bet tā izlaidi pārtrauca 1897.gadā saistībā ar samērā zemo pieprasījumu, kas skaidrojams ar tā augsto tirdzniecības cenu un dažādām tehniskajām problēmām ekspluatācijas laikā.
Līdz mūsdienām saglabājušies "Hildebrand&Wolfmüller" motocikli pamatā atrodas muzejos, piemēram, Henrija Forda muzejā Detroitā, Londonas zinātniskajā muzejā un vācu divriteņu transportlīdzekļu muzejā Nekarsumā.