Pēc Vītola domām, jaunais nodoklis ne tikai apstādinās jau tā sastingušo lietoto automobiļu tirgu, bet arī nesniegs plānoto nodokļa ieņēmumu, jo nebūs no kā to iekasēt – gan tirgotāji, gan pircēji mēģinās to apiet, spēkratu reģistrējot Lietuvā, kur, tāpat kā Igaunijā, šāda nodokļa nav vispār. Turklāt automobiļa reģistrācijai Lietuvā ir arī citas priekšrocības salīdzinājumā ar Latviju.
Neskatoties uz to, ka no šāgada 1.jūlija stājies spēkā aizliegums Latvijas iedzīvotājiem vadīt ārzemēs reģistrētus automobiļus, jau šobrīd iespējams bez īpašām grūtībām iegūt izziņu par darbu vai mācībām Lietuvā, kas ir viens no aizlieguma izņēmumiem. Arī šis mēģinājums ierobežot vietējo automobiļu reģistrāciju Lietuvā, pēc Vītola domām, nav korekts, atsaucoties uz Somijas piemēru, kur šāda norma ir spēkā desmit gadus, tomēr pret Somiju šajā jautājumā bijis nelabvēlīgs Eiropas Kopienas tiesas spriedums par personu pārvietošanās tiesību ierobežošanu.
Vītols norāda, ka izmaiņas automobiļu reģistrēšanas nodoklī mēģina lobēt Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācija, jo ieguvēji no CO2 nodokļa pašreiz būtu tieši jauno auto tirgotāji. Proti, vismazākajā apmērā šis nodoklis būs jāmaksā mazajiem auto, kas šobrīd tirgū ir pieprasītākie, tādējādi pircēju interese par tiem tikai pieaugs, lietotu, bet lielāku auto vairs neizskatot kā alternatīvu.
Taisnības labad Vītols atzīmē, ka nav pret vēlmi mazināt CO2 izmešu daudzumu atmosfērā, tomēr ir kategoriski pret tāda nodokļa ieviešanu tagad un tādā apmērā, kad lietotu auto tirgū pieprasītākie ir spēkrati cenā līdz pieciem sešiem tūkstošiem eiro. Arī laikā, kad Latvija sāks atgūties no dižķibeles, bankas līzingu nedāļās kā treknajos gados – pieprasītākie būs kompaktie automobiļi labā stāvoklī, ko pircējs iegādāsies no iekrātajiem līdzekļiem. Pat uz luksusu nepretendējošam ģimenes automobilim CO2 nodeva pie reģistrācijas var sasniegt tūkstoš latu, kas ir daudz attiecībā pret šobrīd pieprasītā automobiļu vērtību – pircējs meklēs iepriekšminētos veidus, kā to apiet.
Dižķibeles apstākļos, kad valdība runā par ekonomikas sildīšanu, CO2 nodevas ieviešana lietoto auto tirgū šo ekonomiku sasaldēs, jo tas skars ne tikai tirgotājus, bet arī saistīto pakalpojumu sniedzējus (krāsotāji, servisi, detaļu tirgotāji, ķīmiskās tīrītavas u.tml.), kas ievestos lietotos spēkratus sagatavo pārdošanai, uzsver Vītols.
Savu bažu objektīvam pamatojumam Vītols atgādina 1999.gadu, kad tika ieviests akcīzes nodoklis, ko aprēķināja no automobiļa vecuma un motora tilpuma. Toreiz nodoklis paredzēja līdz pat 20 latus par katru auto vecuma gadu un līdz pat 0,55 latiem par motora tilpuma katru kubikcentimetru. Pēc šāda Latvijas valdības lēmuma aizsākās automobiļu reģistrācijas bums Lietuvā, bet nepilnu gadu pēc tam, apzinoties savu kļūdaino soli, valdība šo nodokli atcēla.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
