Visbiežāk sūdzas par apdrošināšanas atlīdzību apmēriem un dalīto atbildību  (2)

Šāgada pirmajos trīs mēnešos par apdrošināšanas sabiedrību pieņemtajiem lēmumiem un rīcības atbilstību OCTA likumam LTAB kopumā saņēmis 58 sūdzības. Salīdzinājumā ar aizvadītā gada analoģisko periodu to skaits samazinājies par trešdaļu.

Analizējot sūdzības pēc būtības, tika konstatēts, ka 24 gadījumos apdrošināšanas sabiedrības lēmums ir bijis pamatots, 10 gadījumos tika sniegts atzinums, ka lēmums ir nepamatots, savukārt 23 gadījumos sūdzības iesniedzējiem sniegts skaidrojums rakstiskas atbildes veidā, bet viena sūdzība atrodas vēl izskatīšanas stadijā. Kā norāda LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, gadu no gada sūdzību iemesli nemainās, mainās tikai to daudzums.

"Birojs nereti saskaras ar situācijām, kad auto īpašnieki sūdzas, ka viņiem izmaksātās kompensācijas apmērs ir pārāk mazs, savukārt, kad mēs vēršamies ar regresa prasību pret vainīgo pusi, kurai nav bijusi iegādāta OCTA apdrošināšana, tā uzskata, ka cietušajai pusei izmaksāts par daudz un no viņa tiek piedzīta pārāk liela summa. Protams, ka sūdzība tiek iesniegta tad, ja kaut kas neapmierina, bet paradoksāli, ka neapmierināta ir ne tikai cietusī puse, bet arī vainīgā," skaidro Stengrevics.

Kā norāda LTAB, kaut arī galvenie sūdzību iemesli ir galvenokārt saistīti ar zaudējuma apmēra novērtējumu vai cietušā līdzatbildību zaudējumu nodarīšanā, netrūkst arī netipisku gadījumu, kuri kalpo par iedzīvotāju sūdzību iemeslu. Piemēram, iedzīvotāji uzrāda transportlīdzekļus jau atremontētā stāvoklī, pēc kā ir neizpratnē, kāpēc tiek saņemts atteikums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

Kā atzīmē LTAB, lai gan liela daļa Ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) ir ar bēdīgām sekām, tomēr sīkos starpgadījumos uz ceļa netrūkst arī amizantu situāciju. Piemēram, kāds gadījums saistīts ar pāra nenoskaidrotajām savstarpējām attiecībām. Reiz, kāds puisis sastrīdējās ar meiteni, kura pēc strīda iesēdās paziņas automašīnā. Ieskurbušais draugs kļuva greizsirdīgs un izdomāja nelaist vaļā automašīnu. Savukārt autovadītājs uzsāka braukt, lai tiktu vaļā no uzmācīgā drauga. Rezultātā greizsirdis guva nelielas traumas, un ārstniecības iestāde pieprasīja atlīdzību par viņa ārstēšanu, taču LTAB sniedza atteikumu, jo paša cietušā rīcība ir saistīta ar gūtajām traumām.

"Izskatot iesniegtās sūdzības par apdrošināšanas sabiedrību pieņemtajiem lēmumiem, diemžēl nākas secināt, ka ir atsevišķi indivīdi, kas mēģina iedzīvoties uz apdrošināšanas atlīdzības rēķina," norāda Stengrevics. "Piemēram, cietušā auto īpašnieks vēlas saņemt atlīdzību par tādiem auto bojājumiem, kuri nekādi nav attiecināmi uz konkrēto avāriju. Šāda vēlme rodas ar domu saremontēt vecas auto skrambas vai nomainīt nolietojušās detaļas pret jaunākām. Arī attiecībā uz personai nodarītajiem veselības zaudējumiem bijuši mēģinājumi saņemt atlīdzību par ārstēšanos, kas nav saistāma ar CSNg gūtajām traumām. Pazīstamas ir situācijas, kad CSNg rezultātā nav bijušas tādas traumas, kuru ārstēšanai būtu nepieciešami zobārstniecības pakalpojumi, bet cietušais tos pieprasa. Vai arī, kādēļ gan neiesniegt atlīdzināšanai čeku par klepus sīrupu vai deguna pilieniem, pat ja CSNg rezultātā, piemēram, bijusi lauzta roka. Nācies sastapties pat ar tādiem gadījumiem, kad CSNg nemaz nav bijis, bet persona cenšas saņemt apdrošināšanas atlīdzību par miesas bojājumiem un traumām, kas iegūtas citos apstākļos," skaidro Stengrevics.

LTAB vērš uzmanību, ka krāpnieciskus darījumus var atklāt, jo avāriju un tās izraisītās sekas analizē eksperti - trasologu un tehnisko ekspertu komisijas. Lai noteiktu, kuri bojājumi ir radušies konkrētajā CSNg, tiek salīdzināti avārijā iesaistīto transportlīdzekļu bojājumi, bojājumu augstums, diametrs un citi parametri. Arī gadījumus par personas veselībai nodarītajiem zaudējumiem izskata eksperti - ārstu komisija, kas izvērtē, kuras traumas ir iegūtas avārijas rezultātā un vai radušās veselības problēmas ir cēloniskā sakarā ar CSNg, vai nē.