Interese par uzņēmējdarbību jārada jau skolas solā

Tāpēc īpaši nozīmīgi ir veicināt pašnodarbinātību un uzņēmējdarbību kā karjeras iespēju. Pētījumi daudzviet pasaulē liecina, ka daudz vieglāk šādu iespēju pieņem to valstu iedzīvotāji, kuriem uz biznesu un radošu pieeju orientēta domāšana tiek ielikta jau skolas gados – kā daļa no vispārējās izglītības. Tomēr Latvijā izglītības sistēma līdz šim vairāk bijusi vērsta uz teorijas apguvi, bet radošās domāšanas attīstīšana un prasmju izkopšana palikusi novārtā.

Tas gan nenozīmē, ka jauniešiem vispār nav iespēju apgūt šādas prasmes. Viens no piemēriem, kā ieinteresēt skolēnus, ir ikgadējā skolēnu mācību uzņēmumu programma, kuru "Junior Achievement – Latvija" īsteno jau vairākus gadus. Šogad minētais projekts ir īpaši nozīmīgs, jo norisinās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras īstenotas un ERAF un ES līdzfinansētas inovatīvās uzņēmējdarbības motivācijas programmas ietvaros, kura aptver faktiski visus biznesa izveides un attīstības posmus.

Skolēnu mācību uzņēmumu veidošana ir pirmais posms uzņēmējdarbības izglītības un praktisku prasmju apguves jomā ļoti daudzās Eiropas valstīs. Eiropas Komisijas veiktā pētījumā par efektīvākajām izglītības metodēm norādīts, ka liels skaits programmas absolventu savus "īstos" uzņēmumus dibina jau studiju laikā vai arī tūlīt pēc augstskolas beigšanas. Socioloģiskie dati liecina, ka ap 15% no skolēnu mācību uzņēmumu programmu dalībniekiem uzsāk savu biznesu 20-29 gadu vecumā, bet 36% aptaujāto plāno to uzsākt tuvāko trīs gadu laikā. Vairumam šo uzņēmumu darbības pamatā ir inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšana.

Latvijā ik gadu tiek veidoti ap 180 mācību uzņēmumi, kuros iesaistās vairāk nekā 1000 uzņēmīgu jauniešu visā valstī. Īpašu gandarījumu rada tas, ka šajā programmā darbojas reģionālo skolu audzēkņi, tādējādi gūstot pieredzi un zināšanas, kas biežāk klātienē pieejamas lielo pilsētu jauniešiem. Un īpaši būtiski ir tas, ka skolēniem netiek sniegtas tikai teorētiskas zināšanas, bet ir iespēja praksē piedzīvot pilnu uzņēmuma darbības ciklu, tikai salīdzinoši īsākā posmā, nekā tas notiek reālajā uzņēmējdarbības vidē. Tas ietver biznesa plāna izstrādi, komandas izveidi, uzņēmuma dibināšanu un grāmatvedības izveidi, konkrēto produktu ražošanu vai pakalpojumu izstrādi, to ieviešanu tirgū, tostarp starptautisko partneru meklējumus. Visbeidzot ikviens mācību uzņēmums tiek likvidēts likumā noteiktajā kārtībā. Tādējādi skolēni iepazīst visu procesu – no idejas un dibināšanas līdz likvidācijai. Turpmākajā dzīvē tas lielā mērā mazina uztraukumu un bažas, ar ko saskaras vairums topošo uzņēmēju – ar ko vispār sākt; bet ja nu man neizdosies, ko tad es darīšu utt.

Kādēļ par šo programmu stāstu? Tās organizēšanas un norises gaitā man neglābjami radies jautājums: vai izglītības sistēma Latvijā ir tāda, lai skolēnus un studentus sagatavotu reālajiem rītdienas dzīves apstākļiem? Protams, atsevišķas aktivitātes palīdz to īstenot, tomēr šķiet, ka tās būtu nepieciešams integrēt "tradicionālajā" izglītības sistēmā. Jā, tas prasa arī pielāgošanos no pedagogu puses, tomēr domāju, ka ieguvumu ir vairāk nekā šķietamo "upuru" – jau tagad redzam, ka, piemēram, skolēnu darbs mācību uzņēmumos palīdz jauniešos veidot inovatīvu un uz izaugsmi, pašattīstību orientētu garu, veicina sociālo atbildību, mērķtiecību, zinātkāri un orientēšanos uz sabiedrības kopējo labumu, kas pietrūkst virknei "vecākās paaudzes" uzņēmēju un nozaru speciālistu.

Vairākās Skandināvijas valstīs, piemēram, Dānijā un Norvēģijā mācību uzņēmumu programma ir integrēta ikdienas mācību procesā. Norvēģijā līdzās šīs valsts "Junior Achievement" organizācijai un skolu pedagogiem programmā iesaistījušies arī Valsts ieņēmumu dienests un dažādas finanšu institūcijas, tādējādi jau kopš bērnības skolēniem sniedzot pamatzināšanas par nodokļu sistēmu, finanšu plānošanu, valsts budžetu un nodokļu ieņēmumiem, kas to veido, u.c. nozīmīgiem jautājumiem.

Savukārt Dānijā skolu programmās iekļauti mācību priekšmeti, kuru ietvaros skolēni var veidot reālus vai "virtuālus", uz inovācijām un informācijas tehnoloģijām balstītus uzņēmumus. Tur savukārt programmas veidotāji sadarbojas ar Ekonomikas un Izglītības ministrijām, palīdz piesaistīt mācību uzņēmumiem profesionālus konsultantus, pieredzējušus uzņēmējus, kas vēlas dalīties savā pieredzē. Turklāt atšķirībā no Latvijas, kur patlaban mācību uzņēmumu programma tiek īstenota tikai pamatskolas vecākajās un vidusskolas klasēs, Dānijā tā aptver pilnu mācību procesu – sākot ar pirmajām klasēm (pamatzināšanas tiek sniegtas pat bērnudārzos) un beidzot ar augstskolu, kur studenti gūst detalizētas nepieciešamās zināšanas, lai veidotu savus pirmos īstos uzņēmumus.

Domāju, ka arī Latvijā iespējams integrēt šo programmu ikdienas mācību norisē, efektīvi pārplānojot teorētisko un praktisko zināšanu apguvi un atrodot atbilstošu nišu, lai mācību priekšmeta ietvaros skolotāji varētu veicināt skolēnu iesaisti mācību uzņēmumu veidošanā un citu praktisku iemaņu apguvē, kas attīsta uzņēmību, uzdrīkstēšanos un radošu domāšanu. Vienlaikus, protams, esošās ekonomiskās situācijas apstākļos nepieciešams sniegt papildu motivāciju arī pašiem pedagogiem – pašiem apgūt uzņēmējdarbības pamatprincipus un iedrošināt izmantot jaunas metodes un pieejas ikdienas mācību procesā.