"Esmu dzirdējis no rietumu kolēģiem, ka tad, ja izmanto gāzi ražošanā, akcīzes nodoklis nav jāmaksā. Ja pie mums runā, ka gāzes cenas pieaugs par 30%, tad man jautājums, no kurienes būs nauda, lai šo nodokli samaksātu?" laikrakstam jautājis "Sakret" direktors Andris Vanags.
Viņaprāt, arī Latvijā ražotājiem nebūtu jāpiemēro akcīzes nodoklis. Ja būs jāmaksā, tad "visiem skaidri jāpasaka, ka mēs esam valsts, kas visu importē, neko neražo un neeksportē. Mums ir zeme, dziedam, dejojam, viss skaisti, bet tad mēs esam nolemti nekam, nav nākotnes valstī", uzskata Sakret vadītājs. Viņaprāt, akcīzes nodokļa piemērošanas pamats nevar būt budžeta caurumu lāpīšana, un tam jāmeklē citi risinājumi. "Nodokļus nevar celt. Ne jau tāpēc, ka tos negrib maksāt, bet vienkārši nevar. Mēs jau tagad strādājam uz izdzīvošanas robežas," norādījis Vanags.
Uz jautājumu, ko "Sakret" darīs, ja akcīzes nodoklis būs jāmaksā, Vanags situāciju skaidrojis vienkārši. "Mums ir trīs rūpnīcas katrā no Baltijas valstīm un mēs varam izrēķināt, cik maksā preci aizvest no Paides Igaunijā un Ķedaiņiem Lietuvā līdz Rīgai. Ja Latvijā pašizmaksa ražošanai, izmantojot vietējās izejvielas un maksājot nodokļus, būs augstāka nekā tā, par kuru es varu atvest no Igaunijas vai Lietuvas, tad Latvijā nevarēs ražot. Tad mēs palielināsim importu no mūsu pašu rūpnīcām, bet Latvijā vienkārši apstādināsim rūpnīcu. Mēs neesam labdarības iestāde, mēs skatāmies, lai bizness nenokristu," skaidrojis "Sakret" vadītājs.
Pēdējā laikā daudzi savas nozares lielie spēlētāji, tostarp ražotāji ir brīdinājuši valdību par aiziešanu no Latvijas, atgādina laikraksts. "Viens ir teikt, bet otrs - darīt. Ja kāds saka, tad ir gatavs to darīt. Nevar vienkārši noskrūvēt rūpnīcu un to aizvest uz Baltkrieviju. Tas nav iespējams. Arī, uz laiku apstādinot rūpnīcu, izmaksas ir lielas," norādījis Vanags. Viņš skaidrojis, ka tajā brīdī, kad spēj saražot un daudz realizēt, nodokļi neliekas tik būtiski. "Ja nevar saražot tik, cik jāsaražo, tad nodokļus var celt kaut vai trīs reizes, bet rezultāts būs tāds, ka nodokļu ieņēmumi samazināsies, jo nav un nebūs, kas tos maksās," sacījis Vanags. Uz DB jautājumu, vai tādējādi kaķi (Latvijas ražotājus) vairs nevajadzētu raustīt aiz ūsām, Vanags atzinis, ka kaķi pat nedrīkst vilkt aiz astes pa zemi, jo nagi jau ir nodiluši, un kaķis kļuvis tik šļaugans, ka drīz vairs nebūs spēka cīnīties.
"Sakret" vadītājs domā, ka valsts ekonomiku var stiprināt, ja būs vairāk ražotāju un eksportētāju. "Sakret" ir viens no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar tikpat nozīmīgu lietu kā eksports, proti, ar importa aizstāšanu, norāda DB.
"Esmu pārliecināts - ja Latvijā vispār nebūtu būvmateriālu ražotāju, tad mēs maksātu par 30-40 % vairāk nekā par to pašu, ko maksājam šobrīd. Tomēr atbalsts nozarei, kas ražošanā izmanto vietējās izejvielas, šobrīd nav nekāds," secina Vanags.
Paralēli 2004. gadā uzceltajai rūpnīcai Latvijā "Sakret" 2007.gadā par 8 miljoniem eiro uzcēla rūpnīcu Igaunijā, bet 2008. gadā sāka ražošanu arī Lietuvā. Visās Baltijas valstīs kompānijas apgrozījums 2009. gadā sasniedza 10,8 miljonus latu un, lai arī bija mazāks nekā pirms gada, tomēr kritums bija mazāks nekā būvniecības nozarē kopumā piedzīvotie 50-60%. Strādājot Baltijas valstīs, Vanags uzteica darbības pieredzi Igaunijā, jo šajā kaimiņvalstī, atšķirībā no Latvijas, biznesa vide ir stabila un prognozējama, tostarp nodokļu jomā. "Mēs esam piekusuši no tā, ko mūsu valdība stāsta par nodokļu politiku. Kāpēc tā dara, nezinu, bet katru dienu notiek tāda vārīšanās ap nodokļiem - auto, akcīzes nodoklis. To nevar darīt, kad valstī ir totāla katastrofa ar patēriņu, ekonomiku. Mūsu bezdarbs ir lielāks nekā Amerikā procentuāli Lielās depresijas laikā. Kā var būt, ka šādos laikos tiek paziņots par nodokļu celšanu katru dienu," neziņā "Sakret" vadītājs.
"Valmieras stikla šķiedras" prezidents Andris Oskars Brutāns DB norādījis, ka "par akcīzes nodokli gāzei jau esam domājuši laikus". Vācijā ir likums, ko akceptē ES, kur noteikts, ka akcīzi gāzei nepiemēro, ja to izmanto tehnoloģiskiem procesiem, nevis siltuma ražošanai. Tā kā Latvija ir ES, tad, cerams, šādu normu piemēros Latvijā. Ja nepiemēros, tad būs ļoti slikti. Tas tikai vēlreiz norādīs, ka valstiskā domāšana par ekonomikas sildīšanu ir tikai vārdos, norādījis Brutāns.
"Valmieras stikla šķiedra" ietilpst jaundibinātajā Būvmateriālu ražotāju asociācijā kopā ar vēl astoņiem uzņēmumiem, un pirmās lietas, kas jārisina ar valsts institūcijām, ir par energoresursu cenām, paudis uzņēmējs. "Ja akcīze tomēr tiks piemērota, tad mēs būsim situācijas ķīlnieki, jo nevaram tā vienkārši pārtraukt ražošanu un kaut kur aiziet, turklāt kopš 2001. gada esam investējuši attīstībā 50 miljonus eiro," norādījis Brutāns. Viņš pieļāvis, ka viens no risinājumiem ir tāds, ka "sākam strādāt pie investīcijām koģenerācijas stacijā, tāpat ir realizēti divi pilota projekti, kur ražošanā tiek izmantota sašķidrinātā gāze".
Savukārt Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas (LBRA) izpilddirektors Leonīds Jākobsons norādījis – "ja akcīze būs jāmaksā, tad jābūt citiem atvieglojumiem, jābūt iestrādātiem mehānismiem, lai ražotājs nezaudētu".
Jau vēstīts, ka pērn, vienlaikus ar valsts budžetu 2010.gadam Saeima atbalstīja arī izmaiņas likumā par akcīzes nodokli, kas paredz, ka, sākot no šā gada 1. maija, par 1000 kubikmetriem gāzes, ja to izmanto kā kurināmo būs jāmaksā 15,6 lati, savukārt, ja kā degvielu - 70 lati. Tas nozīmē, ka par kubikmetru gāzes būs jāmaksā 1,5 santīmi, ja gāzi izmanto kā kurināmo, bet setpiņi santīmi, ja gāzi izmanto kā degvielu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
