Pēc muitas deklarācijām 2010.gada pirmajā pusē eksportēto preču kopējā vērtība ir 600,72 miljoni latu, informēja Kravalis. Savukārt noformēto eksporta deklarāciju skaits pirmajā pusgadā ir 37 564, un, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, tas palielinājies par 10 112 deklarācijām jeb 36,8 %.
Sadalot pa preču grupām, visvairāk no Latvijas eksportēts koks un koka izstrādājumi, kas sastāda 10,6% no eksportēto preču vērtības jeb 63,5 miljonus. Tam seko dzērieni, alkoholiskie šķidrumi un etiķis, kas veido 9,9% no eksporta un to vērtība tiek lēsta 59,5 miljonu latu apmērā, kā arī dzelzs un tērauds, kas veido 9,3% no eksportēto preču vērtības jeb 56,1 miljons latu.
Visvairāk preces no Latvijas tiek eksportētas uz Krieviju, kur nonākošo preču vērtība ir 38,1% no visa eksporta jeb 228,7 miljoni latu. No Krievijas kā otrā būtiski atpaliek Norvēģija ar 61 miljonu latu jeb 10,2% no eksporta, bet trešajā vietā ir Baltkrievija ar 7,3% no visu eksportēto preču vērtības jeb 43,6 miljoniem latu. Latvijas eksporta saņēmējvalstu desmitniekā ir arī Alžirija, ASV, Ukraina, Ēģipte, Vjetnama, Japāna un Šveice.
VID dati liecina, ka uz Krieviju eksportēti dzērieni, alkoholiskie šķidrumi un etiķis 44,9 miljonu latu vērtībā, mehānismi un mehāniskās ierīces 25 miljonu latu vērtībā un farmaceitiskie produkti 20,3 miljonu latu vērtībā, bet uz Norvēģiju – minerālais kurināmais 17 miljonu latu vērtībā.
Savukārt pēc muitas deklarācijām 2010.gada pirmajā pusē importēto preču kopējā statistiskā vērtība ir 672,97 miljoni latu. Noformētas 40 348 importa muitas deklarācijas, kas ir par 6697 jeb 19,9% vairāk nekā pērn.
Tāpat kā eksportā, arī importā lielākais partneris Latvijai ir Krievija – no turienes nākušo preču vērtība ir 46,9% no kopējā importa jeb 315,59 miljoni latu. No Krievijas gada pirmajā pusē importēts minerālais kurināmais 189,93 miljonu latu vērtībā, dzelzs un tērauds Ls 51,81 miljonu, bet koks un koka izstrādājumi - 11,95 miljonu latu vērtībā.
Krievijai seko Baltkrievija ar 13,5% no importa jeb 91,07 miljoniem latu un Ķīna ar 8,1% jeb 54,82 miljoniem latu. No Baltkrievijas importēts minerālais kurināmais 46,85 miljonu latu vērtībā, dzelzs un tērauds 20,36 miljonu latu vērtībā, bet koks un koka izstrādājumi 6,42 miljonu latu vērtībā. Savukārt no Ķīnas importēti mehānismi un mehāniskās ierīces 10,40 miljonu latu vērtībā, elektroierīces un elektroiekārtas 9,11 miljonu, bet mēbeles un gultas piederumi – 5,81 miljonu latu vērtībā.
Lielāko importētājvalstu vidū ir arī Šveice, Ukraina, Kazahstāna, ASV, Norvēģija, Turcija un Honkonga.
Latvija galvenokārt importē minerālo kurināmo, dzelzi un tēraudu, kā arī farmaceitiskos produktus. Tās bija lielākās preču grupas pēc statistiskās vērtības šī gada pirmajā pusē ir minerālais kurināmais, dzelzs un tērauds, farmaceitiskie produkti, un to vērtība bija 396,77 miljoni latu jeb 59% no kopējās importēto preču vērtības. Viens pats minerālais kurināmais sastādīja 36,6% no importa vērtības.
VID ģenerāldirektores vietnieks muitas jomā Kravalis sacīja, ka skaidri redzams: pašlaik ārējie tirgi straujāk attīstās un atkopjas no krīzes nekā Latvija, jo eksporta pieaugums ir lielāks par importu, taču tendence ir pietiekami stabila un arī importa apjomi konsekventi katru mēnesi palielinās.
"Mums ar Krieviju joprojām ir negatīva importa un eksporta bilance," sacīja Kravalis. Pēc viņa teiktā, šā gada sešos mēnešos ir pieauguši arī tranzīta apjomi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
