Ventspils ostā piecos mēnešos pārkrauts par 5,4% vairāk

Ventspils ostas infrastruktūru šobrīd izmanto desmit stividorkompānijas un termināļi, tomēr tikai četrām no tām kravu apgrozījums maijā palielinājies.

2011.gada pirmajos piecos mēnešos kopā "Ventspils Nafta" terminālī pārkrauti 5,178 miljoni tonnu naftas produktu, kas ir par 1,016 miljonu tonnu jeb 24,4% vairāk nekā šajā laika posmā pirms gada.
"Ventspils Nafta" termināls ilgus gadus bijis viens no lielākajiem naftas produktu pārkrāvējiem Ventspils ostā, bet pēdējos gadus tā rādītāji pasliktinājās. Kopš 2007.gada katru gadu kravu apjoms kritās par apmēram 2 miljoniem tonnu, kas arī vislielākajā mērā iespaidoja kopējos kravu apjoma rādītājus Ventspils brīvostā.

No janvāra līdz maijam "Ventbunkers" terminālā pārkrauti 975 tūkstoši tonnu naftas produktu, kas ir par 798 tūkstošiem tonnu jeb 45% mazāk nekā šajā laika posmā pirms gada. Būtiskākais samazinājums ir tieši mazutam – par 966 tūkstoti tonnu jeb 71,5%.

"Ventamonjaks serviss" terminālī šogad pārkrauti 279 tūkstoši tonnu. Amonjaka apjoms sasniedzis 211 tūkstošus tonnu, kas ir par 17,9% mazāk nekā pirms gada. Savukārt citas šķidrās ķīmiskās kravas pārkrautas 66 tūkstošu tonnu apjomā, kas ir par 28 tūkstošiem tonnu, jeb 73,7% vairāk nekā pērn.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos "Ventall Termināls", kas nodarbojas ar naftas produktu pārkraušanu, apgrozījums bija 276 tūkstoši tonnu, kas ir par 18 tūkstoti tonnu jeb 6.1% mazāk nekā pērn.

Apgrozījums turpina palielināties "Kālija parks". Piecos mēnešos "Kālija parks" kopējais kravu apgrozījums sasniedzis 1,334 miljonus tonnu, kas ir par 358 tūkstošiem tonnu jeb 36,68% vairāk nekā šajā laika posmā pirms gada. Kālija pārkraušanas apjoms palielinājies par 364 tūkstošiem tonnu, sasniedzot 1,087 miljonus tonnu. Pārkrauti arī 225 tūkstoši tonnu karbamīda. Šogad terminālī atšķirībā no pagājušā gada, pārkrauti 22 tūkstoši tonnu nitrofosfora mēslojuma, bet nav pārkrauts amonija fosfāts, kas šajā laikā pirms gada sasniedza 22 tūkstošus tonnu.

Šī gada pirmajos četros mēnešos "Ventspils tirdzniecības osta" terminālī pārkrauti 1,653 miljoni tonnu, kas ir par 387 tūkstošiem tonnu jeb 19% mazāk nekā šajā laika posmā pirms gada. Ir palielinājies pārkrautā jēlcukura apjoms, bet samazinājies dzelzsrūdas, akmeņogļu un citu kravu apjoms.

2010.gada pirmajos piecos mēnešos "Ventspils Grain Terminal" pārkrāva 378 tūkstošus tonnu labības. Šogad vienīgās labības kravas tika pārkrautas martā – 27 tūkstoši tonnu. Maijā terminālī pārkrauti arī 3 tūkstoši tonnu rapša. Tas nozīmē, ka termināls šobrīd izmanto aptuveni 5% no tā kopējās jaudas. Kopējais kravu apgrozījums AS "Ventspils Grain Terminal" samazinājies par 92%.

"Baltic Coal Terminal" apgrozījums šogad, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem pieciem mēnešiem, pieaudzis par 634 tūkstošiem tonnu jeb 73,29%, sasniedzot 1,499 miljonus tonnu. Uzņēmums nodarbojas ar akmeņogļu pārkraušanu.
Termināls darbu uzsāka 2009.gadā, pirmajā darbības gadā sasniedzot 2,506 miljonus tonnu lielu apgrozījumu. 2010.gadā kopējais apgrozījums terminālī samazinājās līdz 2,089 miljoniem tonnu. Kopējā termināla jauda ir 6 miljoni tonnu gadā.

Turpinās apgrozījuma pieaugums "Noord Natie Ventspils Terminals", kas pamatā nodarbojas ar prāmju satiksmes apkalpošanu Ventspils ostā. Kopējais kravu apgrozījums terminālī šī gada četros mēnešos palielinājies par 40,6% salīdzinot ar šo pašu laika posmu pirms gada. Četros mēnešos terminālī pārkrauti 870 tūkstoši tonnu kravas, kas ir par 251 tūkstoti vairāk nekā pērn.

"Ventplac" apgrozījums šī gada pirmajos četros mēnešos sasniedza 250 tūkstošus tonnu, kas ir par 46 tūkstošiem jeb 15,5% mazāk nekā pirms gada. Terminālis pamatā nodarbojas ar kokmateriālu un šķeldas pārkraušanu.

2011.gada maijā Ventspils ostā pārkrauti 2,564 miljoni tonnu kravas, kas ir par 559 tūkstošiem tonnu jeb 27,9% vairāk nekā pagājušā gada maijā. Lejamkravu apjoms piecos mēnešos sasniedzis 6,708 miljonus tonnu, kas ir par 171 tūksti tonnu jeb 2,6% vairāk nekā pirms gada. Beramkravu kopējais apjoms šogad – 4,571 miljoni tonnu, kas ir par 207 tūkstošiem tonnu jeb 4,7% vairāk nekā pērn. Lielākais pieaugums vērojums ģenerālkravām – piecos mēnešos to bija 1,065 miljoni tonnu, kas ir par 254 tūkstošiem tonnu jeb 31,3% vairāk nekā pagājušajā gadā.